LNO notikušas izmaiņas vadībā, Žagars atkal prasa papildus naudu 0
Nesagaidot audita rezultātus, notikušas izmaiņas Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadībā, bet operas direktors Andrejs Žagars atkal prasa papildus līdzekļus no valsts budžeta, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Auditoru starpziņojums Kultūras ministrijā iesniegts šonedēļ, taču publiski tas netiek komentēts, jo līgums to neatļauj. Vienīgais ministrijas secinājums pēc ziņojuma uzklausīšanas – operas vadība ar auditoriem sadarbojas. Ziņojums pagaidām apstiprinot ministrijas viedokli par operā notiekošo, bet jebkādus lēmumus saistībā ar LNO ministrija pieņemšot tikai pēc pārbaužu galīgo rezultātu saņemšanas.
Atšķirībā no ministrijas, LNO gan savu vētītāju slēdzienu negaida un nav kautrējusies valstij atkal prasīt papildus finansējumu. Februāra beigās opera nosūtījusi pieteikumu Kultūras ministrijai ar lūgumu pēc papildus līdzekļiem – nepilniem 40 tūkstošiem latu četru latviešu komponistu oriģināldarbu jauniestudējumiem. Operas vadības sapulcē marta vidū Baltā nama direktors Andrejs Žagars paziņojis, ka nauda jau saņemta, par ko liecina arī sēdes protokols, kas nonācis “De facto” rīcībā.
Ne Kultūras ministrija, ne opera oficiāli šādas ziņas gan neapstiprina, uzsverot, ka nauda tikai pieprasīta un, vai to piešķirs, nav zināms. Kultūras ministrija konceptuāli līdzekļu piešķiršanu latviešu komponistu oriģināldarbu radīšanai gan atbalsta, taču par to, vai naudu dos papildus, vai operai tā būs jāatrod pašai, lemšot tikai pēc audita rezultātiem un kontekstā ar citu iestāžu lūgumiem.
Tikmēr operā, audita rezultātus negaidot, notikušas arī izmaiņas darbinieku ierindā, krītot nebūt ne finanšu plānotājiem. Līdzšinējo krēslu nācies zaudēt izpilddirektorei Selgai Laizānei un vairs tikai padomnieka statusā ir kādreizējais mākslinieciskais direktors Arturs Maskats. Izmaiņas darbinieku rindās opera skaidro ar vēlmi “efektīvi izmantot esošos darbaspēka resursus”.
Tikmēr Žagars, kuru Latvijas Televīzija sazvanīja ārzemēs, komentāros neielaidās. Intervijā aģentūrai BNS gan viņš jau paspējis paziņot, ka arī jaunajā operas valdē sevi redz iestādes vadītāja lomā un neredz nepieciešamību mainīt sava līguma nosacījumus. Tāpat, neraugoties uz pārmetumiem par operas finanšu situāciju, Žagars uzsvērti apliecina uzticību savam ilggadējam līdzgaitniekam – pašreizējam finanšu direktoram Normundam Matutim, kuru arī labprāt redzētu paplašinātajā valdes sastāvā. Par trešo valdes locekli viņš vēl domājot.
Galavārds gan šajā jautājumā pieder Kultūras ministrijai, kurai pagaidām par personāla izmaiņām nekādu komentāru nav.
“Opera ir patstāvīga savā darbībā un operas tehniskajos jautājumos mēs nejaucamies, respektējam viņu darbības autonomiju. Runa bija, ka ministrija nepieņems nekādus pārsteidzīgus lēmumus līdz audita beigām. Tas nenozīmē, ka operā apstājas dzīve un vispār vairs netiek pieņemti nekādi lēmumi. Tātad operatīvie lēmumi katru dienu tiek pieņemti un tādu ir ļoti daudz,” uzsver Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.
Viņš arī norāda, ka, tā kā auditu plānots beigt 20.aprīlī, lēmumu par papildus līdzekļiem operai varētu pieņemt vasarā, piemēram, to iekļaujot valsts budžeta grozījumos.
