LNMM atklāj otro kārtu video projektam “Vienas gleznas stāsts” 0
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) projekts “Vienas gleznas stāsts” partnerībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” uzsākts 2017. gadā. Projekta mērķis ir piedāvāt mūsdienīgu izglītojošu izziņas materiālu kultūras entuziastiem, padarot mākslu vēl interesantāku un pieejamāku ikvienam.
“Vienas gleznas stāsts I” (2017) iekļauj 10 video mini-sērijas par atsevišķiem 20. gadsimta otrajā pusē veidotiem mākslas darbiem, kas aplūkojami LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā “Latvijas māksla 1985–2000”. Personisku komentāru saviem darbiem snieguši Latvijas laikmetīgās mākslas ievērojami pārstāvji: Ieva Iltnere (“Krievu valoda“, 1994), Daina Dagnija (“Kritušais. I”, 1987), Gints Gabrāns (“Nazis, ar ko sev sagraizīt dirsu”, 1995), Helēna Heinrihsone (“Sieviete–Kristus”, 1989), Ģirts Muižnieks (“Dārzā”, 1989), Juris Utāns (“Pieturā”, 1987), Sandra Krastiņa (“Vai vējš?”, 1999), Kristaps Ģelzis (“Ņam Jums paika”, 1998), Dzintars Zilgalvis (“Pēdējais balkons. Veltījums Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijai”, 1990), Andris Breže (“Politkaste I–II”, 1990, “Citātu kaste”, 1990).
Projekta turpinājums “Vienas gleznas stāsts II” (2019) iepazīstina ar mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā pēc Otrā pasaules kara un ir skatāmi muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Latvijas māksla 1945–1985”. Lai raksturotu šo periodu, atlasītas 8 autoru spilgtas kompozīcijas: Ausekļa Baušķenieka “Dieva ausī. Pašportrets” (1980), Birutas Baumanes “Grupas portrets” (1969), Bruno Vasiļevska “Baltā siena” (1988), Džemmas Skulmes “Tautas dziesma” (1969), Jāņa Pauļuka “Felicita ar avīzi” (1945), Līvijas Endzelīnas “Mātes blūze” (1985), Maijas Noras Tabakas “Kāzas Rundālē” (1974), Miervalža Poļa “Sapņojums” (1982).
Visas šīs gleznas vieno padomju ēras sociāli politiskais konteksts, kas piedāvāja latviešu māksliniekiem absolūti jaunus eksistēšanas apstākļus ar lielu valsts kontroli pār radošo procesu un stingrām prasībām atbilstoši sociālistiskā reālisma ideoloģiskiem uzstādījumiem. Tomēr, neskatoties uz cenzūras ierobežojumiem, mākslinieki centās saglābāt savu iekšējo brīvību un ar mākslas palīdzību pasargāt sevi no agresīvās padomju vides. Tieši tādēļ izvēlētie darbi atspoguļo tik daudz dziļi subjektīvu pārdomu.
“Vienas gleznas stāsta” jaunākie video latviešu, krievu un angļu valodās ikvienam interesentam būs pieejami muzeja mājas lapā www.lnmm.lv, LNMM mobilajā lietotnē, “YouTube” kanālā, Facebook lapā, kā arī interneta ziņu portālā “Delfi”. Stāstiem latviešu valodā balsi piešķīris aktieris Kaspars Znotiņš.
