LNKC vadītāja Rietuma: Latvijas kinonozares budžets 2020.gadā būs 5,7 miljoni eiro 1
Latvijas kinonozares budžets 2020.gadā būs 5,7 miljoni eiro, Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) rīkotajā diskusijā “Latvijas kino šodien”, sacīja Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
“2020.gadā, Latvijas Simtgades rezultātā, ne bez mazām pūlēm, ir iegūts klāt viens miljons eiro. Kino centra budžets dotācijām 2020.gadā būs 5,7 miljoni eiro. 2021.gadā tas sasniegs 5,8 miljonus eiro.
Savukārt 2022. gadā gaidāms kritums – 4,8 miljoni eiro.
Priekšā ir sarežģīts un ilgstošs darbs, lai vienu miljonu, ko ieguvām pēc Latvijas simtgades, atdabūtu atpakaļ,” sacīja Rietuma.
Kino centra vadītāja pastāstīja, ka 2019.gads nozarei vērtējams kā labs gads, joprojām pastāv skatītāju interese par Latvijas kino, ko nevajadzētu zaudēt. Rietuma prognozēja, ka kopējais skatītāju skaits būs mazāks, nekā 2018.gadā, kas skatītāju skaita ziņā bija labākais gads Latvijas kino vēsturē kopš deviņdesmito gadu sākuma.
Pērn tikai kinoteātrus apmeklēja 550 000 skatītāju, kas veido 22% no visiem skatītājiem, kuri apmeklē kinoteātrus. Tā kā šogad filmu piedāvājums ir mazāks, arī skatītāju atsaucība ir mazāka, ja nerunā par režisora Dzintara Dreiberga kinolenti “Dvēseļu putenis”.
“Filma ir lauzusi dažādus rekordus un patlaban trīs izrādīšanas nedēļās,
“Dvēseļu puteni” ir noskatījušies 163 000 skatītāju.
Gads vēl nav beidzies, kas nozīmē, ka skaitītāju būs vairāk. Skatītākā pagājušā gada Latvijas Simtgades programmas filma bija “Homo Novus”, ko noskatījās nedaudz virs 92 000 skatītāju,” pavēstīja Rietuma.
Viņa norādīja, ka “Dvēseļu putenim” ir “izdevies pacelt auditorijas griestus, kas bija aizvadīto piecu, septiņu gadu laikā bija nošļukuši zem 100 000”. Arī viskomerciālākās Holivudas filmas ļoti reti spēja pārvarēt 100 000 skatītāju slieksni.
“”Dvēseļu putenis” ir to paveicis. Droši vien Latvijas filmu kopējais skatītāju rādītājs būs zem 500 000. Kritums nebūs tik straujš, salīdzinot ar 2018.gadu,” prognozēja Rietuma.
Tāpat viņa sacīja, ka skatītāji daudzums ir tikai viens no filmas atdeves kritērijiem.
“Politiķi pieprasa skatītāju skaitu, kas ir vieglākais kritērijs. Cilvēki skatās, tas nozīmē, ka nozare ir vajadzīga, filmas ir vajadzīgas. Tomēr filmām ir daudz un dažādas funkcijas, tai skaitā, piemēram, arī publiskās diplomātijas funkcija,” akcentēja Rietuma.
Piemēram, režisores Ināras Kolmanes filmu “Bille” šogad ir piedalījusies 30 augstas kategorijas starptautiskos kinofestivālos. Tā ir izrādīta gan Irānā, gan Ķīnā, gan ASV un citviet. Paralēli tam filma ir demonstrēta 30 diasporas pasākumos, ko vēstniecības organizē sadarbībā ar kino centru.
“Latvijas filmas ceļo ļoti intensīvi, vairāk nekā jebkad un arī starptautisko festivālu izrādītāju interese ļoti liela,” pavēstīja Rietuma.
Viņa akcentēja, ka būtisks aspekts kino centra darbībā ir sadarbība starp Baltijas valstīm. Kino centrs sadarbojas gan ar Igaunijas filmu institūtu, gan ar Lietuvas kino centru. Kino nozarē sadarbība redzama, kā atbalsts kopprodukcijas filmām.
“Vakar Tallinā, Baltijas filmu skatē uzvarēja Lietuvas un Latvijas kopražojuma filma – “Motherland” jeb “Dzimtene”. Šīs filmas ir redzamas, dzirdamas un pazīstamas. Kopražojumi ir daudz,” informēja Rietuma.
Tāpat viņa pastāstīja, ka patlaban top filma “Ziemassvētki džungļos”, ko veido studija “Lokomotīve” ar plašu Baltijas valstu sadarbību.
