LNB atklās Reto grāmatu un rokrakstu krājuma jaunieguvumu izstādi 0
Līdz 24. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā apskatāma Reto grāmatu un rokrakstu krājuma jaunieguvumu izlase, LA.lv uzzināja bibliotēkā.
Jaunieguvumu izlasē tiek demonstrēti vērtīgākie un interesantākie iespieddarbi, rokraksti un attēlizdevumi, kas papildinājuši Reto grāmatu un rokrakstu krājumu pēdējos gados.
To vidū ir gan senākie iespieddarbi no 15. gadsimta — inkunābulas, gan latviešu seniespiedumi no 17. un 18. gadsimta, piemēram, tā saucamā “Glika Bībele”, latviešu trimdas nometņu perioda grāmatas, kā arī grezni un īpaši mūsdienu izdevumi.
Ieskatu jaunākajos rokrakstu krājuma papildinājumos sniedz kāds hernhūtiešu jeb brāļu draudžu manuskripts, kā arī 20. gadsimta latviešu kultūras materiāli — fotogrāfijas, vēstules, zīmējumi, notis un citi priekšmeti.
LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumu veido tipoloģiski liela materiālu dažādība — grāmatas, rokraksti, periodiski izdevumi, attēlizdevumi, ar roku zīmēti un iespiesti kartogrāfiskie materiāli, atsevišķos gadījumos arī rokrakstu fondražu piemiņas lietas un ar grāmatu ražošanu saistīti priekšmeti.
Tā hronoloģiskajā aptvērumā ietilpst ne tikai seniespiedumi, bet arī jaunlaiku izdevumi ar “retumu” pazīmēm: eksemplāri ar greznu iesējumu, nozīmīgiem autogrāfiem un rokraksta piezīmēm, ekslibriem, superekslibriem.
Tāpat krājumā nonākušas arī latviešu trimdas nometņu periodā (1945—1950) izdotās grāmatas.
“Krājums nemitīgi papildinās, pēdējo desmit gadu laikā tas pieaudzis par aptuveni septiņiem tūkstošiem vienību — visvairāk rokrakstiem, fotogrāfijām, grāmatām.
pjomīgu kolekciju ar grafikas darbu novilkumiem un unikālām grāmatām LNB saņēma no mākslinieka Valda Villeruša, pēdējos gados rokrakstu klāstu papildināja vēsturnieka Haralda Biezā, grāmatizdevēja Miķeļa Goppera, literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona un citu Latvijas un trimdas kultūras darbinieku personālarhīvi,” pauda LNB komunikāciju speciālists Augusts Zilberts.
Ieeja bez maksas.
