LNB atklās izstādi, kas ļaus izpētīt Latvijas robežas izmaiņas gadsimtos 1
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 16.marta atklās izstādi “Nepārtraukta līnija: Latvijas robežas kartēs”, kas veltīta Latvijas robežlīniju tapšanas vēsturei, aģentūru BNS informēja Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Anna Muhka.
Pēcpusdienā izstādes atklāšanas dienā plānota diskusija “Robežas: veidot, pārkāpt, atcelt”, kas veltīta Eiropas jēdzienam un Eiropas robežām – gan ģeopolitiskām, gan mentālām.
Izstādē eksponētā LNB krājuma karšu izlase ļaus izsekot tam, kā no pirmajiem uz Latvijas teritoriju attiecināmajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem pakāpeniski veidojas tā kartes kontūra, kas atspoguļo mūsdienu Latvijas valsti. Kā uzsver kulturologs Deniss Hanovs, robežas nav tikai līnijas, kas materializējušās fiziskā kontūrā. Karte dažādos kultūras vēstures posmos bija un paliek līniju, zīmju un laukumu kombinācijā ietverts stāsts par cilvēka robežām.
Izstādes materiāls atklāj Latvijas vēsturi dažādos nozīmīgos periodos – Livonijas konfederācijas robežās, Latvijas kultūrvēsturisko novadu atrašanos dažādu varu pakļautībā. Izstādē būs eksponētas kartes, kas parāda robežu strīdu teritorijas ar kaimiņu valstīm pēc Latvijas valsts nodibināšanas, arī pašas robežu kartes pēc līgumu noslēgšanas, Latvijas administratīvā iedalījuma kartes pēc robežlīgumu noslēgšanas. Dažādos gados izdotās Latvijas administratīvā iedalījuma kartes ļaus izsekot tā izmaiņām gan padomju okupācijas apstākļos, gan pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas.
LNB krājuma kartes, attēlus un dokumentus izstādē papildina mākslinieka Māra Bišofa zīmējumi un režisores Lailas Pakalniņas īsfilma “Prāmis”, kas vienkopus iezīmē dažādos aspektus, kādos var runāt par robežas jēdzienu. Karte izstādē atklājas gan kā politisks vēstījums un savas kopienas apliecinājums, gan antropoloģiska pētījuma objekts. Kartes ir apliecinājums dabas politizēšanai, jo tās objekti, piemēram, upe, kalns, mežs kļūst par būtiskiem atskaites punktiem robežu novilkšanā.
Diskusijā piedalīsies kulturologs Deniss Hanovs, komunikācijas pētniece Ilva Skulte, vēsturnieks Kaspars Zellis, starpkultūru pētniece Liesma Ose un filosofs Igors Gubenko.
Izstāde būs apskatāma līdz 25.aprīlim.
