LMT un “Tet” nākotne – 44% iedzīvotāju uzskata, ka valstij “Telia” daļas ir jāizpērk 45
Latvijas telekomunikāciju asociācija (LTA), iepazīstoties ar “Norstat” nesen veikto iedzīvotāju attieksmes pētījumu* par minēto telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes attīstības scenārijiem, norāda, ka nozarei, lai sniegtu sabiedrībai gaidīto, nepieciešamas arī strukturālas reformas, padarot pieejamu fiksēto telekomunikāciju tīklu visiem tirgus dalībniekiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un “Tet” jāsaglabā inovācijas spējas un pamata pakalpojumu piedāvājums par zemu cenu, turklāt tiem jāpaliek Latvijas valsts īpašumā – šādu attieksmi pētījumā* par telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes attīstības scenārijiem pauž Latvijas iedzīvotāji. Vienlaikus pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrībai trūkst informācijas par abu uzņēmumu turpmāko likteni.
Sabiedrības attieksmes pētījumā par LMT un “Tet” nākotnes attīstības scenārijiem salīdzinoši biežāk – 44% gadījumu – pausts pilnīgs vai daļējs atbalsts to pārņemšanai pilnīgā valsts kontrolē, atpērkot Zviedrijas “Telia” grupas daļas abos uzņēmumos.
Turpretī vismazāk Latvijas iedzīvotāji atbalsta LMT un “Tet” privatizāciju, pārdodot uzņēmumus “Telia” grupai, kam jau pieder puse uzņēmumu akciju: 6 no 10 respondentiem norādījuši, ka noteikti neatbalstītu vai drīzāk neatbalstītu šādu uzņēmumu attīstības scenāriju. Tā kā apmēram 3 no 10 respondentiem nav spējuši sniegt savu novērtējumu par jebkuru no scenārijiem, var secināt, ka sabiedrībai trūkst informācijas par šo valstij svarīgo uzņēmumu nākotni.
Toties, piedāvājot vērtēt LMT un “Tet” attīstības stratēģiskos virzienus, vērojama daudz konkrētāka nostāja. 78% aptaujāto norādījuši, ka vēlas saglabāt LMT un “Tet” inovācijas spējas, 77% ir būtisks abu uzņēmumu lēts pamata pakalpojumu piedāvājums, savukārt 68% sagaida, ka uzņēmumi paliks Latvijas valsts īpašumā. Vienlaikus 67% aptaujāto ir būtiski, ka LMT un “Tet” audzē savas eksporta spējas, bet 66% uzskata, ka jāpaplašina uzņēmumu darbība jaunās nozarēs. Domājot par stratēģiskā finansētāja alternatīvu, 59% atbalstītu vietējā investora piesaisti.
Ka norāda LTA izpilddirektors Jānis Lelis, sabiedrības uzstādījums politiķiem jārespektē risinot jautājumus par abu lielo telekomunikācijas uzņēmumu nākotni, tāpat piedāvātos risinājumus saprotami jākomunicē sabiedrībai. Nav pieņemams, ka Latvijai nozīmīgo uzņēmumu LMT un “Tet” nākotne tiek lemta slepenībā, nepiedāvājot sabiedrībai skaidrus scenārijus. LTA jau iepriekš norādījusi, ka nozares nākotnes attīstībai un veselīgas konkurences īstenošanai svarīgi ir nodalīt TET šķiedru optikas piekļuves tīklu un kabeļu kanalizācijas infrastruktūru atsevišķajā juridiskajā vienībā, ar vienādiem nosacījumiem atverot to izmantošanai visiem Latvijas telekomunikāciju komersantiem.
“Risinot jautājumus par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, jāatceras, ka telekomunikāciju nozare nodrošina valsts ekonomikas asinsriti, kā arī, kā parāda Ukrainas piemēri, veic kritiski svarīgu lomu valsts apdraudējuma gadījumā, tādēļ gan aizsardzības un drošības aspekti, gan arī nozares strukturālā veselība un konkurences aspekti ir būtiski lēmumu pieņemšanas faktori, lai sabiedrības intereses tiktu ievērotas”, piebilst J. Lelis.
* Iedzīvotāju attieksmes pētījumu veicis izpētes datu vācējs “Norstat”, internetā aptaujājot 1006 pilngadīgus Latvijas iedzīvotājus.
