LMT un “Lattelecom” atpirkšana valstij nav pa kabatai 1
Valdība nākamnedēļ plāno spriest par turpmāko rīcību ar mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”) un elektronisko sakaru operatora “Lattelecom” kapitāla daļām.
Latvijas valstij, iegādājoties visas zviedru koncernam “TeliaSonera” piederošās “LMT” un “Lattelecom” daļas, tas izmaksātu daudz vairāk nekā nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” pārņemšana, vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Mēs nevaram domāt šādās kategorijās – nav naudas. Tās ir ļoti lielas naudas summas. Mēs mēģinājām risināt jautājumu ar “Air Baltic” un atceramies, cik mums gāja grūti. Šis [darījums, iegādājoties “TeliaSonera” piederošās “LMT” un “Lattelecom” daļas] ievērojami pārsniedz “Air Baltic” ciparus,” skaidroja Ašeradens, kurš nedomā, ka valstij vajadzētu atpirkt “LMT” un “Lattelecom” daļas. Tam piekrita arī “Vienotības” deputāts Anrijs Matīss, uzsverot, ka valstij nav jānodarbojas ar telekomunikāciju biznesu.
Ašeradens atkārtoti pauda atbalstu variantam, kas paredz, ka viss paliek tā, kā ir, veicot uzlabojumus esošajā abu uzņēmumu pārvaldības modelī. Viņš gan atzina, ka ministru darba grupā, kas izveidota par “LMT” un “Lattelecom” pārvaldības jautājumu, viedokļi atšķiras, un, piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka uzņēmumi jāapvieno. Vienlaikus ministri variantu par visu “TeliaSonera” piederošo “LMT” un “Lattelecom” iegādi darba grupā nemaz neizskata. Aktuāli varianti ir tikai par situācijas nemainīšanu vai uzņēmumu apvienošanu ar vairākuma kapitāldaļu saglabāšanu Latvijas valstij.
Pēc ekonomikas ministra paustā, atstājot visu, kā ir, tas nodrošinātu zemākās cenas Eiropas Savienībā, izcilu pakalpojumu kvalitāti un veselīgu konkurenci, kas varētu būt traucēta uzņēmumu apvienošanas gadījumā. Tostarp Ašeradens atgādināja, ka par to bažas paudusi arī Konkurences padome. Viņš arī pastāstīja, ka Ekonomikas ministrija patlaban sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, lai risinātu stratēģiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumu.
Ašerdens atzīmēja, ka rosinās valdībā veikt visaptverošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares novērtējumu, ko varētu veikt Satiksmes ministrija vai kāda starptautiska kompānija. Ministra ieskatā šo uzdevumu vajadzētu uzticēt starptautiskajiem partneriem.
