“LMT” pieredze: “Mūsu ambīcija ir padarīt Baltijas jūru par pirmo 5G jūru pasaulē” 0
Latvijas spēks ir inovācijās un eksportā. Mūsu uzņēmēji ir apliecinājuši spēju iegūt panākumus pasaulē. Jau deviņpadsmito reizi apstiprināsim to ar jauniem, spilgtiem piemēriem, pasniedzot Eksporta un inovācijas balvu. Lai veicinātu izcilāko uzņēmumu atpazīstamību un viņu piemēri iedvesmotu citus uzņēmējus un ikvienu no mums, izstāstīsim visu konkursa nominantu veiksmes stāstus raidījumā “Latvijas uzņēmējs – no idejas līdz panākumiem pasaulē”.
Inovāciju izstrāde un ieviešana šobrīd ir viens no galvenajiem LMT biznesa virzieniem. Šī gada pirmajos sešos mēnešos LMT lielu uzmanību un investīcijas veltījis viedo risinājumu izstrādei un eksportam, kas ir uzņēmuma šī gada stratēģiskā prioritāte.
LMT jūras 5G savienojamības risinājums “Seamless 5G Connectivity in the Baltic sea”, kas sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrību, ostu tehnisko pakalpojumu sniedzēju “LVR Flote”, šovasar izmēģināts Rīgas ostas ūdeņos, nominēts prestižajai Starptautiskās ostu asociācijas Ilgtspējas balvai. Tas iekļuvis finālā līdz ar Monreālas un Abu Dabi ostu projektiem, apliecinot Latvijas starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju inovāciju jomā.
Tāpat LMT jau vairākus gadus īsteno dažādus ar aizsardzības tehnoloģiju inovācijām saistītus projektus. 2020. gadā sadarbībā ar NBS Ādažu bāzē izveidota 5G testa vide dažādu sensoru, aizsardzības sistēmu un bezpilota risinājumu izmēģināšanai un attīstībai.
LMT kā pirmie Baltijas valstīs ir piedāvājuši jaunās paaudzes lietu interneta tīklus NB-IoT un LTE-M, kurus dēvē par zemas jaudas plaša apvidus tīkliem.
Kādas ir LMT inovācijas?
“Pēdējos gados mēs esam ļoti nopietni pievērsušies šim jautājumam, investējuši daudzus miljonus dažādos virzienos. Un mūsu redzamākās investīcijas ir transporta monitoringa platforma, ko mēs nodrošinām ne tikai Latvijā, bet arī skatāmies uz eksportu. Mūsu risinājums pašlaik ir pieejams gan Austrijā, gan Lietuvā, kā arī skatāmies uz citiem tirgiem,” stāsta LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis.
“Cits virziens ir sensoru bizness, kur mēs sadarbībā ar “Mikrotik” esam izstrādājuši risinājumu – dūmu un gaisa kvalitātes sensoru – kas darbojas mobilajā tīklā un cilvēkam nosūta uz mobilo telefonu informāciju gan par gaisa kvalitāti, gan arī kādiem īpašiem brīdinājumiem,” turpina viņš.
Neskaitot šos gatavos produktus, LMT ļoti daudz laika un enerģijas velta dažādu nākotnes projektu attīstībai. Piemēram, viena no uzņēmuma ambīcijām ir digitalizēt jūrniecības nozari.
“Mēs testējam, kā 5G tehnoloģija būtu pielietojama šajā jomā. Piemēram, šajā vasarā mēs uzstādijām tādu savdabīgu rekordu – 53 kilometru attālumā 5G signāls no viena kuģa līdz otram nostrādāja un bija sasniedzams. Tas paver jaunas iespējas, jaunus pielietojumus, kā kuģi savā starpā var sazināties, kā var digitalizēt dažādas jomas un tamlīdzīgi,” skaidro Runčis.
“Viens cits virziens mums ir ļoti cieši saistīts ar droniem. Mēs būvējam dronu koridorus, kur droni varēs pastāvīgi veikt lidojumus pa noteiktu maršrutu, atgriezties savās bāzes stacijās un dati reālajā laikā būs pieejami uzreiz tiem klientiem, kuriem tas ir nepieciešams.
Nākamajā gadā ir paredzēts, ka, pielietojot šo dronu koridoru tehnoloģiju, vairākās pludmalēs mēs uzsāksim novērošanas-glābšanas operācijas. Pareizāk ne mēs, bet Rīgas pašvaldības policija to darīs,” atklāj viņš.
Vēl cita joma, kur LMT ļoti strauji attīstas un veido inovācijas, ir komunālo saimniecību digitalizācija.
“Pašlaik mēs fokusējamies uz Latvijas tirgu. Esam uzsākuši sadarbību ar vairākām pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem, kuriem mēs piedāvājam jaunākās paaudzes ūdens skaitītājus, kas uzreiz sadarbojas ar platformu, nosūtot visus datus uz vienu platformu, attiecīgi klientiem ir redzams gan ūdens patēriņš, gan izmaiņas, tendences un tamlīdzīgi,” stāsta Runčis.
LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors atklāj, ka uzņēmumam kopumā ir pieci biznesa virzieni, kas attīsta savus produktus gan Latvijas tirgum, gan eksportam: “Un mēs ļoti attīstam savu dalību dažādos Eiropas projektos, jo caur tiem mēs finansējam mūsu cilvēku gan izglītošanos, gan zināšanu apmaiņu, uz kuras attiecīgi mēs tālāk būvējam jaunus produktus un jaunus virzienus.”
Runājot par uzņēmuma tirgiem, Runčis norāda, ka “uz Latvijas tirgu mēs primāri skatāmies kā uz kolosālu smilšu kasti, jo Latvijas priekšrocība ir tāda, ka visa ekosistēma ir ļoti tuvu. Ļoti tuvu ir akadēmiskais sektors, dažādi sadarbības partneri, ar kuriem mēs varam viegli sazvanīties, apmainīties ar idejām, procesiem un izmēģināt šos pielietojumus dažādos uzņēmumos, testa vidēs un tamlīdzīgi. Tad jau tālāk mēs skatāmies, kā šo risinājumu attīstīt kādiem eksporta tirgiem.”
LMT tālākais eksporta partneris ir Dienvidāfrikas Republika.
Kā top inovācijas un kā piesaista cilvēkresursus? LMT recepte
“Šis ir diezgan plašs jautājums, jo nav vienas tādas “melnās kastes”, kur ieej iekšā un izej ārā ar inovāciju. Tas ir pastāvīgs un nepagurstošs process, kurā tu darbojies, kaut ko liec klāt, un tad rezultātā notiek šī maģija.
Te, protams, ir vairākas būtiskas sastāvdaļas, kā, piemēram, cilvēki un viņu kompetence. Mēs šim jautājumam pievēršam jo īpašu uzmanību un mēs ļaujam mūsu cilvēkiem attīstīties. Mēs piedalāmies dažādos projektos, faktiski caur tiem finansējam zināšanu pārnesi, mūsu cilvēki paliek gudrāki, iemācās kaut ko vairāk, ko pēc tam var transformēt produktos, ar kuriem mēs savukārt jau skatāmies uz eksporta tirgiem,” stāsta Runčis.
LMT uzņēmumā lielākoties strādā Latvijas iedzīvotāji. “Mēs cieši sadarbojamies ar akadēmisko sektoru, stāstām, kāda veida speciālisti mums ir nepieciešami un tad viņi attiecīgi tiek sagatavoti, tad mēs viņus ņemam pie sevis un strādājam ar viņiem tālāk.”
“Mēs ļoti cieši dažādos projektos strādājam ar akadēmisko sektoru no citām valstīm. Mēs gan viņus tiešā veidā neņemam pie sevis darbā, bet mēs pārņemam viņu zināšanas, iestrādes, labo praksi un pieredzi,” piebilst viņš.
Jūrniecības digitalizācija
“Jūrniecības digitalizācija ir viens no mūsu fokusiem, kur mēs skatāmies un pētām padziļinātāk. Mūsu ambīcija ir padarīt Baltijas jūru par pirmo 5G jūru pasaulē. Tas nozīmē, ka Baltijas jūrā starp kuģiem būs pieejami 5G sakari, kas iespējos dažādus lietojumus, ko varēs darīt uz šiem kuģiem,” stāsta Runčis.
“Mēs to darām, izmantojot testa vides. Lielākoties mēs sākam tepat, mājās. Šajā gadījumā mēs sadarbojamies ar “LVR Floti”. Mēs vienu no viņu kuģiem esam aprīkojuši un faktiski padarījuši par 5G bāzes staciju kustībā. Iebraucot jūrā, šis kuģis saņem signālu no krasta, izmanto pie sevis. Tā doma ir tāda, ka no viena kuģa uz otru kuģi šo signālu arī varēs nodot. To esam sākuši sadarbībā ar “LVR Floti”, bet pašlaik mums ir iestrādes Hamburgas un Lībekas ostās, kurām mūsu izstrādātie risinājumi un idejas liekas ļoti interesanti. Pie tam tie ir arī notestēti konkrētā lokācijā, šajā gadījumā Rīgā, un viņi jau zina, ka tie risinājumi un iestrādes ir izmantojamas arī pie viņiem,” skaidro viņš.
No inovācijām līdz produkta pārdošanai
“Inovāciju merogošana un komercializēšana ir liels izaicinājums vai, teiksim, lielākais nezināmais tajā visā. Jo viens ir uztaisīt spīdīgu mantiņu, kas daudziem patīk, bet, kam tad viņu īsti vajag?
Šeit mēs ļoti cieši strādājam ar tirgus izpētēm, analītikas datiem un tamlīdzīgi – kā konkrētu tehnoloģiju vai pielietojumu attiecināt uz kādu nozari, kādas problēmas risinās, kāpēc tā ir vajadzīga, lai cilvēki par to būtu gatavi maksāt un kāpēc tā padarītu pasauli labāku.
Izpētot šos datus, mēs iegūstam informāciju par primārajiem, sekundārajiem tirgiem, kur jāiet vispirms, kur var pagaidīt. Un tādā veidā mēs arī darbojamies,” izklāsta LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors.
Recepte veiksmīgai inovāciju izveidei
“Tādas vienas universālas vai unikālas receptes, es teiktu, ka nav. Inovācijas nav kaut kas skaists un spīdīgs, varbūt tas ir kaut kādā noslēguma posmā, kad izej ārā un parādi, kas tev ir sanācis. Kopumā tas ir ilgstošs, neatlaidīgs darbs, pietiekoši smags, nogurdinošs. Un tad kaut kas sanāk. Šajā procesā daudz kas arī nesanāk, bet mēs mācamies, paņemam no tā labāko un ejam uz priekšu.
Vēlos pateikt paldies tiem daudzajiem desmitiem kolēģu, kas ir iesaistīti inovāciju radīšanas procesā, jo bez mūsu cilvēkiem, bez kolēģiem, kuri ir ļoti aizrautīgi, kuri ļoti deg par savu ideju, mēs nevarētu virzīties uz priekšu inovācijās,” kolēģus slavē Runčis.
Vaicāts atklāt LMT “maģisko kombināciju” inovāciju izveidē, Aigars Runčis norāda, ka tā ir “garlaicīga kā pasaule: “Notiek process. Process vienmēr sākas ar kādu ideju vai iniciatīvu, ko mēs izpētam padziļinātāk, ejam uz priekšu, pārbaudām šīs idejas dzīvotspēju. No šī posma virzāmies uz nākamo, kur uztaisām jau īstu produktu, mēs to piedāvājam testēt klientiem, iegūstam atsauksmes, nemitīgi uzlabojam šo produktu līdz tas ir gatavs tirgum – vietējam vai eksporta – tā jau ir detaļa.”
“Vēl viena lieta, ko mēs LMT piekopjam: mēs nemēģinām uzturēt vienu tā saukto “rozā departamentu”, kur visi spožākie prāti, izcilākie inovatori sanāk vienkopus un tad kaut ko dara. Mums ir cilvēki, kuri strādā pie inovācijām, atrodas dažādos departamentos, struktūrvienībās. Viņi katrs zina savu lomu un prot pielikt darbu, lai tas lielais produkts, tas lielais process tiek uz priekšu,” piebilst viņš.
Bez kā inovācijas nav iespējamas?
“Lai cik tas nebūtu triviāli, tā ir ideja. Ja tev nav idejas, ja nespēj savienot kaut kādus punktus, kas līdz tam, iespējams, šķita nesavienojami, tad nebūs tā pirmā grūdiena vai mēģinājuma kaut ko izdarīt. Manā skatījumā tas ir pats neatņemamākais vai pirmais posms.
Un pēc tam ir visgrūtākais posms, ko mēs arī redzam un esam izbaudījuši, ir šis komercializēšanas un mērogošanas posms,” stāsta Runčis.
“Mēs kā telekomunikāciju operators pirms pāris gadiem pieņēmām ļoti apzinātu lēmumu, ka mēs nesēdēsim savā stikla pilī un nemēģināsim pārvaldīt pasauli no visaugstākajiem stāviem. Mēs ejam ārā, tiekamies ar dažādām nozarēm, cilvēkiem, runājamies un klausāmies, ko viņi mums pasaka. Praktiski visas šīs inovācijas, kas mums ir, tās ir piedzimušas no sarunām, no ekosistēmas sarunām, iesaistoties gan privātajam, gan publiskajam, gan akadēmiskajam sektoram, kad saproti, kā uz kartes, kā uz tāfeles tos punktiņus vari savienot. Protams, ir jābūt atvērtam, fleksiblam prātam. Ja tev kāds saka – nevaru – tad tajā brīdī nevis nolaid rokas, bet to uztvert kā izaicinājumu.”
Raidījumu cikls tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”.
