LMT nodrošinājis apmēram 1000 tehnoloģisko vienību mediķu darba digitalizēšanai cīņā ar Covid-19 0
Mobilo sakaru operators “Latvijas mobilais telefons” (LMT) mediķu darba digitalizēšanai cīņā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 līdz šim ārkārtējā situācijā nodrošinājis apmēram 1000 tehnoloģisko vienību, kas ietver gan iekārtas, gan tehnoloģiskus risinājumus, piektdien preses konferencē sacīja LMT prezidents Juris Binde.
Pēc viņa teiktā, ierīces un tehnoloģiskie risinājumi nodrošināti Latvijas lielākajām slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD).
Binde minēja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju klāsta paplašināšana ļauj slimnīcām gan klātienē, gan attālināti nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem un atvieglo mediķu darbu ārkārtas situācijā. Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.
Attālinātu konsultāciju sniegšanai un operatīvai reaģēšanai LMT šīm iestādēm nodrošina gan telekomunikāciju pakalpojumus, gan dažādas ierīces, tostarp portatīvos datorus, planšetes, viedtālruņus, IP telefonus palātās, web kameras stacionārajiem datoriem, videonovērošanas un durvju automātikas risinājumus, MiFi iekārtas un rūterus attālināta darba veikšanai.
Binde piebilda, ka lielākā daļa no iekārtām ir jau piegādātas un uzstādītas, savukārt tuvākajā laikā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiks uzstādītas vairākas web kameras.
NMPD direktore Liene Cipule uzsvēra, ka tehnoloģiju klātbūtne ir neaizstājama arī dienesta darbā, kur ātra reakcija un saskaņota rīcība var glābt dzīvības.
“Operatīvai saziņai ir liela nozīme, jo situācija šobrīd ir ārkārtīgi mainīga. Ir tik daudz lietu, kas jānoorganizē un jāpaveic, lai pandēmijas apstākļos pacienti saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Tie ir sarežģīti procesi, un atbildīgajiem jebkurā mirklī, neraugoties uz atrašanās vietu, var nākties pieņemt savstarpēji koordinētus, svarīgus lēmumus. Lielāka loma būs arī mūsu mediķu attālinātai saziņai un tehnoloģiju pielietojumam smagi slimu Covid-19 pacientu dzīvību glābšanā,” teica Cipule.
Viņa piebilda, ka, neskatoties uz to, ka NMPD vienmēr ir lepojies ar savu e-sistēmu, Covid-19 pandēmija pierādīja, ka ir nepieciešama papildu izaugsme digitalizācijā.
BKUS virsārste Renāte Snipe norādīja, ka bērnu medicīnā lielākā nozīme ir sarunām ar pacientu un viņa vecākiem, tomēr tehnoloģiju iespējas, piemēram, videozvans, palīdz ārstam stāstīto novērtēt arī vizuāli. “Kā pozitīvu blakusefektu noteikti gribu izcelt laika ietaupījumu, jo slimnīca ir liela, operatīvās sapulces un konsīliji notiek dažādās telpās, un ne vienmēr ārstam ir iespēja nodrošināt fizisku klātbūtni,” viņa atzina.
Tāpat Snipe rosināja apsvērt iespēju nākotnē vismaz daļēji atteikties no klātienes vizītēm, ietaupot pacienta laiku un līdzekļus, kas tiek tērēti ceļā pie ārsta, un saīsinot gaidīšanas laiku rindā.
Tāpat Snipe atklāja, ka pirms krīzes bija ļoti grūti attīstīt attālinātās konsultācijas bērnu psihiatriem. Piecu mēnešu laikā tika nodrošinātas vidēji 70 konsultācijas, taču ārkārtējās situācijas laikā notikušas vairāk nekā 200 konsultācijas.
RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atzīmēja, ka ar uzstādīto aprīkojumu varēs ērti monitorēt pacienta veselības stāvokli 24/7 režīmā,
ietaupot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, veicot ārstēšanu un pacienta aprūpi. Savukārt Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzīmēja, ka mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi dod iespēju nodrošināt pacientam speciālista konsultāciju neesot klāt, bet atrodoties attālināti. Ja pirms ārkārtējās situācijas vidēji mēnesī bija 20 000 ambulatoro konsultāciju klātienē, tad, pateicoties tehnoloģijām, šobrīd klātienē nodrošināti 4000 ambulatoro konsultāciju.
“Tas ir īpaši svarīgi šajā periodā, kad jārūpējas, lai pēc iespējas vairāk mazinātu pacientu un ārstnieciskā personāla risku inficēties. Pilnīgi iespējams, ka šajā ārkārtējā situācijā gūtā pieredze mums varētu palīdzēt efektīvāk strādāt arī nākotnē – pēc krīzes laikā, kad attālinātas konsultācijas būtu kā alternatīva tiešam kontaktam ar pacientu situācijās, kad to pieļauj pacientam piemērotais ārstnieciskais process,” viņš sacīja.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
