LMĪB konkurss “Sakoptākais mežs” apliecina, ka mūsu mežos rosās krietni meža saimnieki 0
Mārtiņš Ailts, žurnāls “Baltijas Koks”
2021. gadā Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau piekto reizi organizēja konkursu meža īpašniekiem Sakoptākais mežs, kurā šogad pieteicās 14 meža īpašnieki no visas Latvijas. Apbalvošana diemžēl vēl nav notikusi valstī noteikto ierobežojumu dēļ, tomēr ar visaugstāk novērtētajiem saimniekiem, kas ir izcils piemērs jebkuram meža īpašniekam, iepazīstinām jau tagad!
No 14 pieteikumiem konkursa pirmās kārtas komisija atlasīja septiņus meža īpašniekus, kurus apmeklēt augustā. Konkursa komisija uzsver, ka šogad konkursā satikti krietni saimnieki. Kaut gan katrs satiktais dalībnieks savā mežā licis kādu citu uzsvaru, izmantojis citu filozofiju, rūpes par īpašumu bijušas pārliecinošas. Līdz ar to, ņemot vērā īpašnieku uzsvaru dažādību, kā arī iespējas un filozofiju īpašumu apsaimniekošanā, komisijas darbs nebija no tiem vieglākajiem.
Rezultātā visaugstāk tika novērtēts meža saimnieku pāris no Skrundas – Rūdolfs un Silvija Paegles, kuri apsaimnieko īpašumu Druvnieki. Savukārt otro augstāko vērtējumu ieguva latviešu puišu vadīts uzņēmums SIA PK Mežs ar tā vienu no vadītājiem Edgaru Keiču priekšgalā, bet trešo augstāko novērtējumu – Rišards Petraškevičs ar savu ģimenes mežsaimniecību.
Ceļš uz savu mežu caur Angliju
Šis stāsts ir viens no retajiem gadījumiem, kad par saimniekošanu iedegušies abi – gan vīrs, gan sieva, turklāt ceļš līdz savam meža stūrītim nav bijis viegls, un pieņemts lēmums: lai attīstītu savu saimniecību, vienam jādodas peļņā uz tālākām zemēm.
Silvija aptuveni 10 gadus pavadījusi Anglijā, bet viņas vīrs Rūdolfs kopā ar dēlu ienākumus aktīvi ieguldīja saimniecības attīstībā un tādas zemes iegādē, ko citiem neesot vajadzējis. Nu jau Druvnieki izauguši līdz 31 hektāram meža. Lielākais šā pāra ieguldījums ir tieši lauksaimniecībā neizmantojamu zemju apmežošana un neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, izmantojot gan savus, gan ES līdzekļus.
Neskatoties uz to, ka Rūdolfam jau rit devītais gadu desmits, vēl nesen apmežojuši aptuveni piecus hektārus pļavu ar bērziem, kur katrs bērziņš apzīmēts ar mietiņu, rindstarpas izpļautas, konkurējošā zāle ap bērziņiem novākta. Paši gan smej, ka nu ir apstādīts pēdējais tīreļa gabaliņš, nu tikai jākopj.
Komisijas locekļi, kuri paši nodarbojas ar meža apsaimniekošanu, bija pārsteigti par to, ka tik labi ieaugušies bērzi, ņemot vērā pēdējo divu gadu sausuma periodus.
Jāuzteic arī ģimenes stiprais atbalsts – biedrība Meža konsultants, kuras vadītāja Sigita Vaivade palīdz gan ar praktiskiem padomiem, gan atbalstu dokumentu sagatavošanā, lai ģimene varētu saņemt ES finansējumu.
Studiju draugi kļūst par meža saimniekiem Vecumnieku novadā
Divu studiju draugu ceļš līdz salīdzinoši lielu meža platību apsaimniekošanai arī nav bijis rožu ziedlapiņām kaisīts – pēc studijām abi kādu laiku pastrādājuši savus darbus, bet nolēmuši, ka prātīgāk līdzekļus likt kopā un strādāt sev. Tā nu pirms divdesmit gadiem sametuši teju visus iekrājumus cirsmas iegādei, lai sāktu nodarboties ar mežizstrādi.
Sākumā bijusi tikai mežizstrāde, tad jau arī izstrādāto meža īpašumu iegāde, to savešana kārtībā. Divdesmit gadu laikā studiju laika draudzība pārtapusi par nopietnu meža apsaimniekošanas uzņēmumu, kas veic pilnu meža apsaimniekošanas ciklu, sakārto infrastruktūru, atbalsta arī vietējo novadu, turklāt paplašinājuši darbību arī būvniecības nozarē. Uzņēmums kopumā apsaimnieko aptuveni 3000 hektāru meža.
Ar uzņēmuma meža apsaimniekošanas domu mūs iepazīstināja viens no vadītājiem – Edgars Keičs, kurš aktīvi piedalās arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētajos pasākumos.
Uzņēmuma galvenais mērķis ir meža apsaimniekošana – mežam ir jābūt produktīvam, tas laikus jākopj un jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, tāpat jāatjauno vai no jauna jāizveido meliorācija un ceļi. Uzņēma gadījumā iespējams pievērst uzmanību arī ainaviskajai vērtībai – saglabāt vecas mājvietas, senus kokus, lauces, kas vietām tiek izmantotas medību vajadzībām. Saglabātas arī kultūrvēsturiskas vērtības, piemēram, ceļš no cara laikiem, strauta ūdensrijējs pie Jaunjelgavas apļa.
Meža īpašnieki, protams, redz arī trūkumus meža īpašniekus regulējošos normatīvajos aktos, kas būtu jāuzlabo. Kopā ar komisiju daļu no uzņēmuma apsaimniekotajiem īpašumiem apskatīja arī tā brīža Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektore, kura ļoti atzinīgi vērtēja sadarbību ar meža apsaimniekotāju. Viņas ieskatā, uzņēmums ir labais piemērs, kā pareizi komunicēt ar pašvaldību.
Ir svarīgi, lai mežizstrādes procesu laikā neciestu pašvaldību ceļi, kā arī, ja nav citu variantu, lai veiktu saimniecisko darbību, uzņēmums par saviem līdzekļiem arī ceļus sakārto. Jebkurš ražotājs novadam ir lepnums.
No Rīgas puikas un kuģa kapteiņa par meža saimnieku
Arī šis ir saimnieks ar stāstu – Rišards Petraškevičs – vairākās paaudzēs rīdzinieks, visu bērnību sapņojis par iespēju, kas bijusi citiem bērniem, – vasaras brīvlaikus pavadīt laukos.
Izmācījies par kuģu kapteini, darbojies jūrniecības nozarē, iegādājies vairākus kuģus, kurus par taisnīgu kompensāciju sagriezis metāllūžņos, un atgriezies pie bērnības un jaunības dienu alkām – sava zemes stūrīša un medībām. Par kompensācijas naudu iegādājies meža īpašumus, kurus dažādos veidos konsolidējis Rojas tuvumā.
Pēc ilgu gadu darba iegūts vienots mežu masīvs, kur atkal ieguldīti milzu līdzekļi, lai sakārtotu infrastruktūru un ceļus. Kādēļ? Pirmkārt, mežs ir mierīgāka osta, kur darbs ir pie mājas, pie ģimenes, otrkārt, tas ir ilgtermiņa kapitāla ieguldījums ģimenei, treškārt, saimnieka hobijs ir medības, līdz ar to savstarpēji vienotas platības ir nozīmīgas medību iecirkņa veidošanai.
Sākotnēji mežsaimniecības bilancē bijuši vieni vienīgi izdevumi, bet tagad, kad bebru applūdinātos mežos un pļavās ir sakārtota ūdens novade un uz atbērtnēm izveidoti braucamie ceļi, mežs sāk dot atpakaļ. Īpašnieks ir piepildījis bērnības sapni par savu zemes stūrīti un jaunības dienu medību alkām – nu ir pašam savs medību iecirknis, kuru ar kaimiņiem apsaimniekot.
Pēc ilgu gadu cīņas nu var atskatīties uz mežu un redzēt, kā tas ir mainījies, kā koki sākuši augt, kāda ir meliorācijas ietekme. Šīs cīņas laikā, protams, ir nācies saskarties ar absurdām, birokrātiskām prasībām, kur redzi un saproti, kas jādara, bet likums to aizliedz.
Īpašuma apskatē piedalījās arī pārstāvis no pašvaldības, kas atbildīgs par meliorācijas jautājumiem, un komisijai norādīja, ka šāds saimnieks, kurš veicis meliorācijas sistēmas atjaunošanu vairāk nekā 80 kilometru garumā, ir vienīgais šajā reģionā. No visiem meža apsaimniekošanas darbiem Rišardam patīkot pašam veikt sastāva kopšanu, jo tad pats var izvēlēties, kurus kokus atstāt nākotnei un kādu sastāvu veidot.
Manuprāt, šis konkurss ir īpašs ar to, ka lielāko daļu dalībnieku dalībai konkursā uzrunājuši līdzcilvēki, meža īpašnieku biedrības vai kooperatīvi, līdz ar to iespējams iepazīties ar darbu, kuru cilvēki darījuši sev un savam sirdspriekam bez mērķa par to stāstīt kādam citam. Tā tiek iegūti izcili stāsti, kas motivē arī citus meža īpašniekus darīt vairāk pat tad, ja šo darbu neredz neviens cits vai redz tikai līdzcilvēki. Mūsu meža īpašnieki ir krietni savas zemes saimnieki! Cerams, epidemioloģiskā situācija maijā būs daudz drošāka, lai gan biedrība, gan nozare šiem krietnajiem cilvēkiem varētu klātienē pateikt paldies par padarīto darbu.
Ja arī tu zini kādu meža saimnieku, ar kura darbu ir vērts iepazīties citiem meža īpašniekiem un plašākai sabiedrībai, aicini viņu piedalīties konkursā Sakoptākais mežs 2022, kam pieteikšanos plānojam atvērt maija sākumā.
