Izdevīgāk, nevis lētāk! LLU mācību saimniecībā uzbūvē unikālas novietnes 1
Vairāk nekā 500 jaunlopu un teles nu jau vairākus mēnešus LLU Mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce divās novietnēs, kuru būvniecībā izmantoti Latvijā inovatīvi risinājumi, bauda īpaši augstus labturības nosacījumus.
“Iecere par tieši šādu – enerģiju taupošu, dzīvniekiem ērtu un darbinieku ražīgam darbam piemērotu – novietņu būvniecību brieda diezgan ilgi. Pirmais mūsu uzmanību uz šādu novietņu būvniecības nepieciešamību vērsa kāds DeLaval darbinieks. Ar fermas vadītāju, darbiniekiem un veterinārārstu vērtējām, ko vajadzētu, kā būtu labāk dzīvniekiem un ērtāk darbiniekiem, lai būtu ražīgāka, lietderīgāka darbošanās. Lai ar tehniku būtu ērtāk darboties. Tā bija mūsu kopīga iecere,” teic LLU MPS Vecauce direktors Indulis Ieviņš (attēlā).
Jauno novietņu priekšrocības
Vecaucē slaucamo govju kompleksā Līgotnes jaunlopi un teles līdz šim uzturējās nepiemērotā novietnē, kas neļāva izpausties to potenciālajai ražībai. Patlaban vienā no novietnēm, kur izveidotas 256 guļvietas, dzīvo jaunlopi un grūsnās teles līdz divām nedēļām pirms atnešanās. Otrajā novietnē atrodas aptuveni 270 teļu no četru mēnešu vecuma līdz brīdim, kad ir noteikta grūsnība.
LLU MPS Vecauce vadītājs Indulis Ieviņš piebilst – šajā projektā uzbūvēta arī 5000 m3 ietilpības šķidrmēslu krātuve, kas atrodas uz lauka, tā ļaujot saudzēt ceļus kūtsmēslu izkliedēšanas laikā.
Ar ko jaunās novietnes ar nolaižamajiem aizkariem sienu vietā atšķiras no citām piena liellopu novietnēm? Tām ir angāra forma, vidus bez balstiem, kā arī gaismu caurlaidīgs jumts.
“Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas uzbūvējuši šāda projekta novietnes,” uzsver I. Ieviņš. Vecaucē, ļaujot dzīvniekiem atrasties svaigā gaisā, uzlabosies to veselība, būs veselīgāki pēcnācēji un kāps izslaukums. Parasti fermās ir trīs rindas ar govju guļvietām. Sākotnēji šāda novietne uzprojektēta arī LLU mācību saimniecībai, tomēr jau vēlāk secināts, ka, būvējot garāku, bet šaurāku novietni, visi dzīvnieki varēs vienlaikus tikt pie barības galda un par aptuveni 100 000 eiro samazinās jumta būvniecības izdevumi. “Atmaksājās likt projektētājiem pārzīmēt projektu!” smej I. Ieviņš.
Jumta klājuma trīskāršajam līmētajam polipropilēnam ražotājs dod 20 gadu garantiju. Līdzīgas jumta konstrukcijas izmanto arī ASV, Japānā, Kanādā. Mazāk tās būvē Vācijā un Austrijā.
Jaunajām novietnēm ir izveidota automātiskā aizkaru vadība no meteostacijas, kas atrodas uz slaucamo govju kūts. Aizkari paveras un aizveras atkarībā no vēja virziena, vēja ātruma, no āra un telpas temperatūras un mitruma. Ja ir slīps lietus ar vēju, tie aizveras vienā pusē.
Attēlā: Darba process – notiek barības piestumšana un gatavošanās sēklošanai.
Saimnieciski visizdevīgākais, nevis lētākais piedāvājums
Teļu un jaunlopu novietnes Vecaucei būvēja Saldus SIA RRP. Saimniecības vadītājs vērš uzmanību, ka būvnieks iepirkuma konkursā piedāvājis vien trešo lētāko, tomēr saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
“Iepirkuma konkursa nosacījumos iekļāvām atļauju mums aptaujāt citus pasūtītājus, kuriem objektus būvēja mūsu konkursam pieteikušies būvnieki. Dažkārt notiek, ka pēc pasūtījuma iegūšanas būvnieks paaugstina cenu, veic vien tam visizdevīgākos darbus vai, ļaunākajā gadījumā, pazūd. SIA RRP bija ļoti labs sadarbības partneris, darbojās pretimnākoši un līdzi domājoši arī tad, kad aicinājām risināt kādu praktiskas dabas samezglojumu,” atklāj I. Ieviņš. Viņš arī piebilst, ka būvnieks garantijas piegādātājiem sniedzis uz sava rēķina.
Saimniecība Vecauce par novietnes būvniecības darbiem norēķinājās pa posmiem bez priekšapmaksas.
Naudas ieguldījums abās novietnēs bija 2,5 miljoni eiro un vēl 270 000 eiro 5000 m3 ietilpības šķidrmēslu krātuvei. Jaunajās novietnēs uzstādīts DeLaval aprīkojums.
Ieguvums un nākotnes ieceres
Patlaban Vecauces mācību saimniecībā telēm ir ērtāka novietne nekā slaucamajām govīm 2007. gadā būvētā novietne. Vecaucē galvenokārt ir Holšteinas melnraibās šķirnes govis, saimniecība arī īsteno Latvijas brūnās genofonda saglabāšanas programmu. Vidējais izslaukums aptuveni 500 slaucamo govju ganāmpulkā ir vairāk nekā 11 600 kg piena no govs. Vidējais izslaukums no govs dienā – 39 litri. I. Ieviņš vērš uzmanību, ka ir teles, kurām pirmajā laktācijā vidējais izslaukums ir aptuveni 50 litri piena dienā.
“Fermas vadītāja gan ir uztraukusies, kas ar šādiem izslaukumiem notiks ar govs veselību. Būs pie šā jautājuma jāpiestrādā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc mums nosacīti mazāk laktāciju govis ražo, tām ir īsāka dzīve. Jaunās govis ir pienīgākas nekā to mātes,” secina I. Ieviņš.
Viņš norāda uz Latvijas slaucamo govju tirgus trūkumiem. Proti, patlaban saimniecība ir spiesta 2. vai 3. laktācijas govis brāķēt, lai tās vēl vairākus gadus varētu uzrādīt ļoti labus rezultātus citā saimniecībā. Piemēram, ASV tirgus ir jaunajām telītēm un slaucamajām govīm. Latvijā – vien grūsnajām telēm. Vietas trūkuma dēļ ļoti rūpīgi tiek izvērtēts, vai ieguldījums zāļu pirkšanā govju ārstēšanai atmaksāsies.
I. Ieviņš teic – visticamāk, pamazām varēs sākt Vecaucē audzētās ražīgās teles pārdot. Cena tām gan augstās kvalitātes dēļ vidēji būšot augstāka nekā gaļas cena un arī vidējā telīšu tirgus cena.
Vecauces tālākajā izaugsmē nākamais solis būs atnešanās novietnes būvniecība cietstāvošajām govīm un novietne Latvijas brūnās šķirnes govīm. Tāpat kā teļu un jaunlopu novietņu būvniecībā, arī projektējot šīs novietnes, tikšot domāts par darbinieku ērtībām. Tomēr vispirms saimniecība vērtēs ieguvumus no nesen uzbūvētajām jaunajām novietnēm.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
