LLSA vadītājs Valts Ābols: Mediķu trūkumu atrisinās tikai papildu finansējums nozarei 0
Valts Ābols, Latvijas lielo slimnīcu asociācijas vadītājs.
Latvijas lielo slimnīcu asociācija (LLSA), piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, informē par cilvēkresursu trūkumu un tā sekām Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, uzsverot, ka vienīgais risinājums trūkstošo speciālistu, māsu piesaistei un esošo mediķu motivēšanai ir papildu finansējuma piešķiršana nozarei, kā tas bija solīts iepriekšējos gados.
“Ja valdība turēs solījumu un piešķirs pietiekamu papildu finansējumu veselības nozarei, kā tas tika solīts iepriekš, mēs varēsim saskatīt pirmos pozitīvos rezultātus pēc 5 gadiem, kad slimnīcas kolektīvam pievienosies jauni izglītoti speciālisti un māsas,” skaidro Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs Valts Ābols, uzsverot, ka šodien visvairāk vakances ir tādos profilos, kur valsts noteiktais tarifs nav konkurētspējīgs nozarē, kā arī jomās, kur darbs ar pacientu ir intensīvāks, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības, intensīvās terapijas, operāciju nodrošinājuma, psihiatrijas un paliatīvās aprūpes jomās.
Raksturojot esošo situāciju medicīnā Latvijā – nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu valsts sektorā nu jau izjūt visas Latvijas slimnīcas un ir sākusies speciālistu un aprūpes darbinieku migrācija no vienas slimnīcas uz otru, ko nav iespējams kompensēt ar jauniem darbiniekiem viņu trūkuma dēļ. “Sega visiem ir kļuvusi par šauru un tās vilkšana uz vienu vai otru pusi tikai pasliktina aprūpes kvalitāti, kuru vistiešāk izjūt pacients, nesaņemot ārstēšanu vai saņemot to novēloti,” komentē V.Ābols.
Klīnisko universitātes slimnīcu vadītāji – RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, PSKUS valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols vienoti uzsver, ka ir nepieciešams veikt vismaz 3 nekavējošas darbības, lai novērstu vēl lielāku mediķu deficītu:
1. Nodrošināt solīto atalgojuma pieaugumu par 20% gadā atbilstoši iepriekšējiem valdības lēmumiem;
2. Piešķirt papildu finansējumu mediķiem tajās ārstniecības nodrošinājuma vietās, kuras saistītas ar intensīvāku darbu, piemēram, operāciju zālēs un intensīvajās terapijās;
3. Diferencēt (vismaz 25%) atalgojuma pieaugumu klīnisko universitātes slimnīcu darbiniekiem, kuri ikdienā nodrošina veselības aprūpi komplicētākajiem pacientiem Latvijā intensīvāka darba apstākļos.
Cilvēkresursu deficīta dēļ virsstundu skaits slimnīcās ir pieaudzis, bet vasaras periodā, piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā virsstundu skaits ir pat divkāršojies. “Ilgtspējīgas nozares veicināšanai ir svarīgi strādāt ar cēloņiem – mērķtiecīgi, plānveidīgi un caurspīdīgi, lai jaunais ārsts un māsa zinātu, ka pēc studiju pabeigšanas viņiem būs nodrošināts darbs ar pienācīgu atalgojumu valsts sektorā.
Šodien mēs cīnāmies ar sekām, maksājot par virsstundām, rotējot darbiniekus, lai nosegtu kritiskās jomas un pacietīgi pieņemot, ka mūsu pašu speciālisti strādā slimnīcā mazāk kā vienu slodzi nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ,” komentē V.Ābols, uzsverot, ka iepriekšējos gados piešķirtais papildu finansējums nozarei bija kā ūdens malks jau ilgstoši izslāpušai veselības nozarei, bet par pietiekamu mēs varēsim runāt tad, kad redzēsim, ka slimnīcās vakances mazinās, piesaistot jaunus kolēģus veselības aprūpes nodrošināšanā.
Lai gan valsts apmaksātu Māszinību studiju programmas pabeidz nozarei nozīmīgs absolventu skaits, tomēr zemā atalgojuma dēļ viņi izvēlas strādāt citās nozarēs.
Būtiskas priekšrocības mediķiem spēj nodrošināt arī liela daļa pašvaldību, atbalstot mediķus ar papildu garantijām, piemēram, veselības apdrošināšanu, transporta vai dzīves vietas kompensāciju, kā arī vietu bērnam pašvaldības bērnudārzā, kamēr trim klīnisko universitātes slimnīcu strādājošajiem mediķiem šādu priekšrocību nav.
Latvijas lielo slimnīcu asociācija cer uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes dalībnieku, valdības un Saeimas deputātu izpratni un atbalstu, plānojot prioritātes nākamā gada budžetā.
