LLKA mudina piensaimniekus vienoties par piena pulvera ražotnes izveidi Latvijā 1
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) aicina visus Latvijas piensaimniekus sēsties pie kopīga sarunu galda, lai vienotos par piena pulvera rūpnīcas izveidi. Tāpat asociācija aicina Latvijas un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas steidzami risināt saasināto situāciju piena nozarē, liecina LLKA paziņojums.
LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece atzīmē, ka, ņemot vērā Krievijas noteiktās sankcijas ES valstīs ražotajai pārtikai piena produktu ražotājiem realizācijas tirgi “kļūs aizvien tālāki”. “Mēs bez tādas [piena pulvera ražotnes] iztikt vairs nevarēsim. Šobrīd arī kaimiņi Lietuvā un Igaunijā ir mazliet labākās pozīcijās tieši tādēļ, ka viņiem šādas rūpnīcas ir,” uzsver Aizsilniece.
LLKA, kuras biedru rindās ir vairāki lauksaimniecības kooperatīvi – piena pārstrādes uzņēmumu īpašnieki, aicina arī Latvijas un ES amatpersonas pieņemt ātrus un taisnīgus lēmumus, lai kopīgiem spēkiem risinātu Krievijas noteikto sankciju saasināto situāciju piena nozarē.
“Mēs, uzņēmēji, no savas puses esam darījuši teju neiespējamo, lai izdotos iekarot Krievijas tirgu. Tas ir ne tikai milzīgs tirgus, uz kuru tiecas visa pasaule, bet arī sarežģīts tirgus, un ne katrs tajā var strādāt. Tagad, kad politiķi ir pieņēmuši tik straujus lēmumus, kas visam mūsu darbam šajā virzienā pārvelk treknu svītru, mēs sagaidām atbalstu, kas palīdzētu vispirms jau izdzīvot, bet pēc tam – pārorientēties uz citiem tirgiem. Mūsu kooperatīvam piederošā “Jaunpils pienotava” ir vienīgais kooperatīviem piederošais uzņēmums, kurš eksportē uz Krieviju savu produkciju, un, kā es norādīju arī tiekoties ar amatpersonām – piens ir visjūtīgākā eksporta prece, mūsu govis nevar gaidīt ne nedēļām, ne mēnešiem, situācijas risinājumam ir jābūt ļoti ātram! Šobrīd esam sasnieguši 2009.gada cenu līmeni – ņemot vērā pārējās cenas, izdzīvošana tagad kļūs pilnīgi neiespējama,” klāsta Aizsilniece.
Viņa uzsver, ka ieiešana jaunos tirgus, par ko šajās dienās daudz runā, nav ne dažu nedēļu, ne mēnešu, bet gan vairāku gadu darbs. Vienlaikus tas nozīmē arī būtiskas izmaiņas produkcijas sortimentā.
“Eiropas Savienībai šajā situācijā ir jāpārskata budžeta pozīcijas – mēs esam pārliecināti, ka šobrīd būtiskāk par “zaļināšanas” un tamlīdzīgiem pasākumiem ir ražojošās lauksaimniecības pasargāšana no sabrukuma, jo kurš tad maksās nodokļus, lai sabalansētu valsts budžetu? It īpaši šis jautājums ir sāpīgs Latvijas lauksaimniekiem, kas jau gadiem saņem un turpinās saņemt mazākos tiešmaksājumus,” atzīmē LLKA pārstāve.
Ņemot vērā Krievijas pierobežu un padomju mantojuma atstātās sekas, turīgajām ES valstīm ir jāsolidarizējas un Baltijas valstīm un jāparedz īpašās “buferzonas” nosacījumi, uzskata Aizsilniece.
LLKA vadība tiksies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai pārrunātu kopīgu stratēģiju, cīnoties par ES atbalstu kompensācijām piena naudām, intervences pasākumiem, kā arī soda naudas neiekasēšanu par pārtērētajām piena kvotām. “ES būtu jāsamaksā par saražoto produkciju, kuru politisku lēmumu dēļ uzņēmēji nevar realizēt,” pauž LLKA pārstāve.
No Latvijas valdības piensaimnieku kooperatīvi sagaida atbalstu jauno tirgu apgūšanā, konkurējot ar pārējām 27 ES dalībvalstīm. Labs tūlītējs situācijas risinājums, pēc Aizsilnieces domām, būtu PVN likmes samazināšana pārtikai, kā arī, priekšrokas došana zemnieku ražotajai produkcijai valsts iepirkumos.
“Joprojām valsts iestādēs – cietumos, pansionātos un skolās – par valsts naudu tiek iepirkti citu valstu pārtikas produkti. Es ceru, ka šī krīzes situācija beidzot kalpos par impulsu valdībai pieņemt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, lai šo absurdo situāciju novērstu,” piebilst Aizsilniece.
