LKS sarakstā – provokatori un šovinisti 12
Vismaz par vienu lietu bijušā “PCTVL” pārstāvjus var uzteikt – viņi beiguši izlikties, ka aizstāv mazākumtautības, mazturīgos vai nepilsoņus.
Vairs netēlo rūpes par cilvēktiesībām vai nepilsoņu problēmām. Pārsaukušies par Latvijas Krievu savienību (LKS) un papildinājuši savas rindas ar atbirušiem “Saskaņas” radikāļiem un lindermaniešiem, viņi programmā skaidri un gaiši paziņo – “mūsu partija aizstāv Latvijas krievu iedzīvotāju intereses”. Tādas acu aizmiglošanas frāzes, kā, piemēram, “nedalīsim cilvēkus pēc tautībām”, atstātas mērenajiem saskaņiešiem.
Nupat uzzinājām, ka LKS noslēgusi sadarbības līgumu ar okupētās Krimas premjera Sergeja Aksjonova vadīto politisko kustību “Krievu vienotība”. Līguma mērķis esot “stiprināt krievu pasaules vienotību”. Pirms tam partijas līdere – EP deputāte Tatjana Ždanoka – uzdevās par starptautiski neatzītā Krimas referenduma novērotāju un jūsmoja, cik svinīgi un demokrātiski tas noritējis.
Partijas sarakstu līderi ir izbijušie “PCTVL” pārstāvji, kuru vārdi un darbošanās “Latvijas Avīzes” lasītājiem ir zināmi – Mitrofanovs, Pliners, Buzajevs. Viņiem pievienojusies arī “SC” pametusī Irina Cvetkova. Sarakstu augšgalos atrodami dažādi Nepilsoņu kongresa un divvalodības referenduma aktīvisti.
Tāpat LKS rindās atrodams Viktors Guščins, kurš savos rakstu darbos uzstāj, ka no 4. maija deklarācijas jāatsauc tēzes par PSRS okupāciju, Latvijas Republikas nepārtrauktību, kā arī jāatceļ visi likumi un deklarācijas. Tāpat viņš paziņojis, ka Krievijai “pret Baltijas valstīm vajadzētu izmantot pieeju, kas pārbaudīta Abhāzijā un Dienvidosetijā” (“Čas”, 2010. gada 8. novembris). Ar radikāliem izteikumiem izcēlies arī lindermanietis Iļja Kozirevs (trešais numurs Vidzemes sarakstā), kurš internetā nodēvējis Latvijas valdību par ienaidniekiem, ar ko jācīnās līdz pilnīgai iznīcināšanai. Šajā trijotnē lieliski iederas arī Rīgas 40. vidusskolas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, kurš radio ēterā publiski paziņojis, ka ir nelojāls Latvijas valstij.
LKS rindās uz Saeimu kandidēs arī viens latvietis – pensionārs un Nepilsoņu kongresa aktīvists Einārs Graudiņš. Viņš 1988. gadā beidzis Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu, iegūstot ekonomista diplomu, bet dažādos krievu medijos uzdodas par politologu.
Pārējie LKS kandidāti ir plašākai sabiedrībai nezināmi. Lielākoties tie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem – pensionāri, bezdarbnieki, zemas kvalifikācijas darbu darītāji (pārdevēji, apkopēji). LKS citu partiju vidū izceļas ar viszemāko izglītības līmeni (augstākā izglītība ir tikai 68,9% kandidātu) un vienu no lielākajiem vecumiem (vidējais kandidātu vecums – 49 gadi). Šāda auditorija visvairāk grimst nostalģijā pēc PSRS laikiem un vislabprātāk notic Ždanokas, Cvetkovas, Guščina un tamlīdzīgu “ideologu” spriedelējumiem par “valdošo etnokrātisko režīmu”. LKS kopumā vēlēšanām spējis mobilizēt 74 kandidātus no 115 iespējamiem, bet partijas reitings svārstās ap 1%.
Latvijas Krievu savienības deputātu kandidātu saraksts 12. Saeimas vēlēšanām
