LKDAF kategoriski iebilst pret kultūrizglītības finansējuma pārlikšanu uz KM pleciem 1
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) ir pret kultūrizglītības jomas finansējuma modeļa maiņu četrus mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma, aģentūru BNS informēja LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.
LKDAF kategoriski iebilst, ka saskaņā ar jauno nostāju Kultūras ministrijai (KM) jāmeklē finansējums mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības pedagogu atalgojumam.
Misēvičš pauda, ka tika runāts par uzlabotu vecā pedagogu atalgojuma modeli, kurš paredzēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņem finansējumu visām izglītības jomām, un tālāk to sadala pa nozarēm KM un citām, kuru pakļautībā ir izglītības iestādes. Šobrīd virzītā nostāja ir uzskatāma par nodevību pret KM, kura nebija informēta par šādas sistēmas ieviešanu.
LKDAF pauž, ka, izstrādājot vai iniciējot jaunu izglītības politiku, IZM ir jādiskutē ar iesaistītajām ministrijām.
Kultūrizglītību veido 147 pašvaldību un privātās profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas programmas, kā arī 14 valsts un 2 pašvaldību profesionālās vidējas izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas.
LKDAF norāda, ka nav skaidrs, vai pašvaldības spēs nodrošināt kultūrizglītības nozarē strādājošos pedagogus ar darbu un tam atbilstošu samaksu, vadoties pēc jaunā pedagogu atalgojuma modeļa.
Misēvičš pauž, ka kultūrizglītības skolu tīkls nespēs nodrošināt iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību skolēniem, kuri vēlēsies mācīties mākslu, mūziku vai deju.
Viņš arī norādīja, ka IZM vēlas iznīcināt kultūrizglītības sistēmu, atņemot tai finansējumu. Tie, kas šobrīd mācās mākslas un mūzikas skolās pēc pāris gadiem nodrošinātu Valsts rīcības plāna sadaļu par Latvijas simtgades svinību organizēšanu, bet bez finansējuma diez vai to būs iespējams realizēt.
LKDAF savas iebildes ir paudusi IZM, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kā arī ir aicinājusi Latvijas Pašvaldību savienību izvērtēt piedāvātā atalgojuma modeļa ietekmi uz pašvaldību budžetu un uz pašvaldību dibināto skolu pedagogu turmpākās nodarbinātības nosacījumiem.
Misēvičš norādīja, ka kultūrizglītībā strādājošie darbiniekiem nav skaidrības par to, kas notiks ar šo pedagogu atalgojumu, tāpēc ir aicinājuši uz tikšanos Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, lai rastu skaidrību par atalgojuma sistēmas attīstību. Misēvičš arī pauda, ka kultūrizglītības finansēšana izmaksā aptuveni 40 miljonus eiro, kas ir aptuveni trešā daļa no visa KM budžeta. Atalgojuma palielināšanai saskaņā ar jauno pedagogu atalgojumu modeli, tam būtu nepieciešami vēl vismaz septiņi miljoni eiro.
Tikšanās notiks ceturtdien plkst.11 Latvijas Brīvo arodbiedrību nama zālē.
