LKA rektors neatbalsta pāriešanu uz maksas augstāko izglītību 0
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš neatbalsta izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikumu – pāriet uz maksas augstāko izglītību un visiem studentiem, vienlaikus nodrošinot visiem gribētājiem valsts garantētus studiju kredītus.
Intervijā aģentūrai LETA Siliņš atgādināja, ka 90.gadu sākumā Latvijas augstskolās bija tikai valsts budžeta finansētas studiju vietas. Kad sākās grūti laiki, atļāva uzņemt studentus, kas paši apmaksā savas studijas. Pēc tam sāka veidoties privātās augstskolas, kur mācības notiek tikai par maksu. Pēc Siliņa domām, tā bija kļūda, ka valsts atļāva dibināt augstskolas visiem, kas to vēlas. Piemēram, Somijā vēl līdz šim brīdim nav nevienas privātas augstskolas, nevienas privātas skolas, bet izglītības kvalitāte ir augstākā Eiropā. Latvijā ir izveidojusies situācija, ka daļa studentu studē par valsts budžeta līdzekļiem, daļa – par saviem līdzekļiem. Valsts finansētās budžeta vietas un maksas studenti LKA programmās ir puse uz pusi.
Valstij, pēc Siliņa domām, sen vajadzēja izšķirties, vai tā var garantēt bezmaksas augstāko izglītību vai nevar. Bet sadalīt, ka vienu studentu daļu finansē valsts, bet citiem jāmācās par saviem līdzekļiem, – tas apriori nav pareizi.
Pēc Siliņa domām, būtu labi, ja pēc studiju virzienu un programmu izvērtējuma valsts noteiktu prioritātes un pateiktu, kurās augstskolās, kurās programmās studijas tiks finansētas no valsts budžeta, visiem pārējiem studentiem būtu jāveic līdzmaksājums. Bet pāreju pilnībā uz maksas studijām LKA rektors neatbalstu.
Pēc Siliņa domām, ir jārisina arī jautājums par studentu stipendijām. Patlaban to sadale augstskolās dzimst garos strīdos, kuram studentam maksāt stipendiju un kuram nē. Pašreizējā veidolā stipendijas ir padomisks izgudrojums, uzskata LKA rektors. Rietumvalstīs augstskolas piešķir stipendijas saviem labākajiem studentiem par izcilām sekmēm. Un ir sociālās stipendijas, kuras piešķir sekmīgiem, apdāvinātiem jauniešiem no maznodrošinātām ģimenēm, ja valsts var tādas garantēt. Bet jebkurā gadījumā – stipendijas dod tikai tiem studentiem, kuri kaut ko izcilu ir izdarījuši, nevis tikai eksistences nodrošināšanai.
Runājot par ministra Ķīļa idejām, LKA rektors ir ievērojis likumsakarību, ka cilvēks uzskata par labāku to sistēmu, kurā pats ilgāk studējis vai darbojies. Un neskatās, kāds ir valsts ekonomiskais stāvoklis. Latvijā tas ir citāds nekā, piemēram, Lielbritānijā, kur visi studenti maksā par studijām augstskolā, bet tur cilvēkiem ir arī nesalīdzināmi augstāks ienākumu līmenis un dzīves standarts.
Ja Latvijā pāries tikai uz maksas augstāko izglītību, pēc Siliņa domām, jaunieši ņems kredītus, bet studēt dosies uz tām Eiropas valstīm, kur augstskolās var mācīties bez maksas. Skandināvijā, visās Dienvideiropas valstīs studēt var bez maksas.
