LIZDA vadītāja Vanaga: “Nevienam ministram, deputātam un ierēdnim nesamazinās alga tāpēc, ka kopumā valstī ir samazinājies iedzīvotāju skaits” 0
“Mēs sagaidām to, ka atradīs naudu arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai no septembra. Tam bija jāparedz tad nauda, jo to reformu ministrija ir iecerējusi, ko mēs konceptuāli atbalstām, bet vēl ar noteiktiem precizējumiem. Bet tas, ko mēs sakām, ka bez finansējuma mēs nekad nepiekritīsim, lai uzsāktu šo reformu īstenot,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, diskutējot par gaidāmo finansēšanas modeļa maiņu izglītības sistēmā, kas ietekmēs pedagogu atalgojuma aprēķināšanu.
Plānots ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” nomainīs līdzšinējo finansēšanas modeli, kas saucas “Nauda seko skolēnam”. Tieši pašreizējais modelis, kā norāda Vanaga, paredz to, ka būtībā tiek sodīti skolotāji tiešā veidā un diezgan ātri. “Ja skolēnu skaits samazinās, tad samazinās viņu [pedagogu] alga, samazinās slodze, un, piedodiet, nevienam ministram un nevienam Saeimas deputātam, nevienam ierēdnim nesamazinās alga tāpēc, ka kopumā valstī ir samazinājies iedzīvotāju skaits. Tur nav tādas reakcijas, kā pret skolotājiem!” vērsa uzmanību Vanaga.
Vai jaunais finansēšanas modelis paredz taisnīgāku šo sadalījumu, mazinot plaisu starp izglītības iestādēm? Uz šo TV24 raidījuma vadītāja precizējošo jautājumu LIZDA priekšsēdētāja atteica, sakot: “Finansējums gadā šim modelim prasa aptuveni ap 106 miljoniem [eiro]. Tas ir daudz. Lai to uzsāktu no nākamā gada septembra līdz decembrim, tie ir aptuveni 35 miljoni četriem mēnešiem. Modelis paredz tiešām samaksāt par visu darbu skolotājiem, ko šobrīd nesamaksā “Nauda seko skolēnam” modeļa dēļ, jo daļai no skolotājiem samaksā tikai par mācību stundām un mazliet par citiem pienākumiem – gatavošanos, [darbu] labošanu, sanāksmēm, jo vienkārši nav tās naudas. Ja pašvaldība neiedod [naudu], tad tu dari darbu, bet cits arī atsakās darīt darbu par velti un aiziet prom no skolas.”
Jaunais IZM izstrādātais finansēšanas modelis paredz to, ka vecā kārtība tiks pārtraukta un tas atrisinās jau “vēsturiski mantoto netaisnību pret Rīgas pedagogiem”, kas bija radusies politisku apsvērumu dēļ, skaidroja LIZDA priekšsēdētāja Vanaga TV24 raidījumā “Uz līnijas”, apspriežot pedagogu atalgojuma jautājumu.
Jau ziņots, IZM par vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm izvirzījusi jaunā finansēšanas modeļa pakāpenisku ieviešanu no 1.septembra, taču nepieciešamais finansējums 2025.gada budžetā tam nav paredzēts, vēstīja LETA šā gada 10.oktobrī.
Lai ieviestu jauno modeli “Programma skolā” ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būtu jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, liecina jaunākie finansēšanas modeļa aprēķini. Nākamā gada budžetā pedagogu atalgojumam iezīmēti 30 miljoni eiro, ko izglītības ministre Anda Čakša cerēja novirzīt jaunajam modelim “Programma skolā”.
Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas sēdē politiķe apliecināja, ka 30 miljonus eiro tomēr novirzīs pedagogu algu pieaugumam no 1.janvāra. Čakša uztur nostāju, ka jaunais modelis ir jāievieš no nākamā gada septembra, un tikai zemākās algas likmes celšana vairumam skolotāju neatrisinās problēmu.
IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025.gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai. Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.
Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.
Tāpat jau ziņots 16.oktobrī, ka Saeimas deputātiem, pašvaldībām un citiem partneriem aizvien ir daudz jautājumu par jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu, par ko liecināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes norise.
Saeimas komisijas sēdē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja aktualizēt aprēķinus par modeļa ieviešanas izmaksām atbilstoši zemākai algas likmei 2025.gadā. Jaunākie aprēķini esot veikti, vēl balstoties uz likmi 10,35 eiro par vienu darba stundu. Tāpat pašvaldības sagaida, ka 2026. un 2027.gada budžetā tiks ieplānots nepieciešamais finansējums modeļa ieviešanai. “Ja maina pedagogu [algu] modeli, tam jābūt ilgtspējīgam, un visiem [jābūt] drošiem, ka kaut kas nenotiks. Tas mūs uztrauc. Kopumā mēs atbalstām [reformu],” sēdē pauda LPS pārstāve Ināra Dundure.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāram Kasparam Gorkšam nebija skaidrs, kur IZM atradīs nepieciešamo finansējumu reformas īstenošanai un kā jaunais modelis tiks ieviests. Tāpat viņš aicināja palielināt finansējumu profesionālās izglītības iestādēm, paužot bažas, ka, īstenojot reformu, reģionos varētu samazināties vidusskolu skaits.
Čakša komisijas sēdē atzina, ka jaunais modelis “nav ideāls”. Vienlaikus politiķe ir pārliecināta, ka tas būs labāks nekā esošais, kur mērķdotācijas lielums ir atkarīgs no bērnu skaita.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
