LIZDA vāc parakstus par neuzticības izteikšanu Čakšai: Sarunas iet uz apli. Cīniņš kurš, kuru – fiziski un emocionāli 11
.Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sākusi vākt parakstus par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV), kā arī aicinās izglītības darbiniekus izvērtēt par kādām politiskajām partijām balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa uzsvēra, ka divu dienu sarunu galvenais ieguvums ir tas, ka no jaunā mācību gada skolotājiem nepalielinās mācību stundu jeb kontaktstundu skaitu no 26 uz 30 stundām, kā to bija iecerējusi Čakša.
Vakar un šodien notikušās sarunas ar izglītības un zinātnes ministri, Vanaga novērtē kā tādas, kur bijusi liela cinisma deva, turklāt aiz formulām un aprēķiniem ministre negrib redzēt realitāti. “Ministre ar savu komandu, mainot metodiku, aprēķinos parāda, ka slodze ir ļoti labi sabalansēta, pārliekot starpbrīžus uz citiem pienākumiem, taču realitātē pedagogiem ir pārslodze,” uzskata Vanaga.
Čakšas ieskatā tikai profesionālās ievirzes, sporta pedagogiem nepieciešams sabalansēt slodzi.
Runājot par turpmāko rīcību, LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka sarunas iet uz apli un ir skaidrs, ka patlaban ir cīniņš kurš, kuru – fiziski un emocionāli.
“Atkārtotu piketu nerīkosim, taču esam sākuši vākt parakstus par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Čakšai. Patlaban jau ir savākti vairāk nekā 1000 parakstu. Šos parakstus iesniegsim valsts augstākajām amatpersonām. Tāpat aicināsim izglītības darbiniekus izvērtēt par ko viņi balso Eiropas Parlamenta vēlēšanās, redzot valsts amatpersonu atbildību un attieksmi pret pedagogiem,” sacīja Vanaga.
LIZDA pateicas Valsts prezidentam par iejaukšanos šajā situācijā, norādot, ka ikvienam ir tiesības brīvi protestēt un paust savu viedokli un to politiķi nevar uzskatīt par šantāžu, kā to definē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), sacīja Vanaga.
Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekritīs LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem trešdien sacīja izglītības un zinātnes ministre Čakša.
Politiķe norādīja, ka budžeta gads pašlaik ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.
Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu pedagogu pārslodzi. “Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski,” sprieda politiķe.
Tam iebilst arodbiedrība. Čakšas atteikšanos ieguldīt finansējumu “nesakārtotā sistēmā” LIZDA interpretē kā “ļoti rupju pārmetumu” par nelietderīgi iztērētu finansējumu, ko valdība piešķīra pērn. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvoja, ka skolu direktori un dibinātāji “ir tiešām ļoti daudz strādājuši”, lai virzītos slodžu balansēšanas virzienā.
Lai turpinātu slodžu balansēšanu no septembra, nepieciešamo finansējumu LIZDA aicinājusi ņemt no rezervētā finansējuma profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai.
Vanaga uzskata, ka atteikšanās balansēt slodzes no septembra ir negatīvs vēstījums pedagogu saimei, jo IZM atkāpjas no streika vienošanās izpildes.
