LIZDA prasa apliecinājumu, ka pedagogu darba samaksas modelim būs nauda 9
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa valdības apliecinājumu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa finansēšanai no šī gada 1.septembra, šodien vienojās LIZDA padome.
Tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, LIZDA padome secināja, ka IZM piedāvātā modeļa projekta uzbūve un pamatprincipi kopumā atbilst reālās situācijas maiņai un ir pamats pedagogu atalgojuma atšķirību mazināšanai. Tikšanās laikā diskutēja par vairākiem izglītības darbinieku priekšlikumiem un izteiktajiem jautājumiem.
Padome atzīmēja, ka modeļa izstrādes gaitā joprojām saglabājas neskaidras trīs lielas jautājumu grupas – modeļa ieviešana pirmsskolas, profesionālās izglītības un speciālās izglītības iestādēs un interešu izglītībā, atbalsta personāla noslogojums, lai nodrošinātu pēc iespējas pieejamāku pakalpojumu, kā arī lielais kontaktstundu skaits mācību procesa nodrošinājuma blokā, kas nemazinās skolotāju pārslodzi un neuzlabos izglītības kvalitāti.
LIZDA padome pieprasa IZM līdz 1.maijam iepazīstināt arodbiedrību ar pedagogu darba samaksas jaunā modeļa gala variantu un tā ieviešanas izmaksām. Tāpat, pamatojoties uz Darba likumu, LIZDA padome pieprasa IZM ieplānot finansējumu to pedagogu darba algas starpības izmaksai, kuriem sakarā ar darba samaksas jaunā modeļa ieviešanu, veicot grozījumus darba līgumos, samazināsies darba alga.
IZM pārstāve Evija Papule LIZDA padomes sēdē solīja, ka jaunajā modelī visiem pedagogiem algas palielināsies, izņemot tos, kuri šobrīd strādā ar lielu pārslodzi. Tāpat uzsverot, ka ministrijai esot skaidrs, cik liels papildu finansējums nepieciešams un kādā veidā IZM to valdībā pieprasīs.
Kā norādīja IZM, lai nodrošinātu modeļa ieviešanu no jaunā mācību gada visiem vispārējās izglītības pedagogiem, tajā skaitā atbalsta personālam, 2015.gada septembrim-decembrim papildu nepieciešami 10 miljoni eiro. Ministrija turpina uzturēt prasību par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, jo ir skaidrs aprēķinos balstīts nepieciešamā finansējuma apmērs jaunā modeļa ieviešanai.
Skolotāju atalgojums būs atkarīgs no skolas vidējā skolēnu skaita klasē, un starpība starp augstāko un zemāko atalgojumu plānota ne vairāk kā 200 eiro. Papildu finansējums ļautu nodrošināt 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas atalgojumu mēnesī par 36 stundu darba nedēļu tiem pedagogiem, kuri strādā skolās, kurās vidējais bērnu skaits klasē ir lielāks par 25 skolēniem.
Atkarībā no bērnu skaita izglītības iestādē plānots noteikt septiņus amata algu līmeņus skolu direktoriem un vietniekiem, lai tuvinātu atalgojumu valsts sektorā strādājošo vadītāju līmenim. Par izglītības iestādes vadīšanu ar vairāk nekā 1000 skolēniem direktoram amata alga šobrīd tiek plānota 1680 eiro pirms nodokļu nomaksas un viņa vietniekam 1200 eiro. Skolu direktoriem ar skolēnu skaitu skolā līdz 100 tiek piedāvāta amata alga 1080 eiro pirms nodokļu nomaksas, direktora vietniekiem – 900 eiro, skolu direktora, vietnieku skaits tiktu aprēķināts proporcionāli skolēnu skaitam. Tas nozīmē, ka, piemēram, skolā ar 50 skolēnu skaitu direktora amata pienākumi tiktu apvienoti ar vietnieka amata pienākumiem.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa aprobācija pamatā ir noslēgusies. Ņemot vērā aprobācijas rezultātus, IZM kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādā normatīvos aktus modeļa ieviešanai.
Atalgojuma jaunajā modelī IZM aprēķina katrai skolai skolotāju amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, atkarībā no skolēnu skaita skolā aprēķina skolas direktora vietnieku un bibliotekāru amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, kā arī skolas direktora amata algas apmēru. Pašvaldības, neveicot finansējuma pārdali, novirzīs to līdz skolām. Savukārt pašvaldības saņems mērķdotāciju atbalsta personālam, ko pārdalīs atbilstoši skolēnu vajadzībām pašvaldībā, ilgstoši slimojošo skolēnu apmācībai, mācību stundu aizvietošanas darbu apmaksai. Atbalsta personāla amata vienības plānots noteikt atbilstoši skolēnu skaitam pašvaldībā. Jaunajā modelī tiks saglabāta samaksa par iegūto pedagogu darba kvalitātes pakāpi.
Modelis paredz, ka tiks apmaksāti pedagogu pienākumi, kas saistīti ar mācību procesa īstenošanu. Skolotāji, kuri strādā ar līdzīgu skolēnu skaitu un slodzi, saņems vienādu atalgojumu. Jaunā modeļa ieviešana ļaus novērst pārslodzi tiem pedagogiem, kuri patlaban strādā vairāk par vienu slodzi, tādējādi skolēniem būs pieejami arī atbalsta pasākumi.
Kā aģentūra LETA uzzināja LIZDA, IZM atbildējusi uz 18 arodbiedrības uzdotajiem jautājumiem, skaidrojot jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nianses. Tā uz jautājumu par to, kāda būs skolotāja amata alga katrā no piecām skolu grupām, IZM norādīja, ka skolotāja amata alga tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos atkarībā no vidējā skolēnu skaita klasē. Samaksa par vienu skolotāja darba stundu ir atkarīga no valdības piešķirtā papildfinansējuma pedagogu darba samaksai.
Ar šo pašu iemeslu tika saistīta atbilde par darba samaksas paaugstināšanas grafiku, jauno pedagogu motivēšanas programmu, piemaksu apmēru par visām pedagogu darba kvalitātes pakāpēm.
LIZDA norādīja, ka streika iespējamība tiks vērtēta, kad tiks uzsāktas sarunas par modelim nepieciešamo finansējumu un iespējām to iegūt.
Jau ziņots, ka LIZDA aicināja IZM līdz 24.martam sniegt izvērstu skaidrojumu par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, konkrētu amata vienību skaitu, amata algām un citiem konceptuāliem jautājumiem, jo patlaban bez skaidrības par pārmaiņu ieguvumiem no pedagogiem jūtama loģiska pretestība. LIZDA uzsvēra, ka lielā steiga, neskaidrība un IZM nespēja atbildēt uz pedagogu un skolu direktoru jautājumiem ir iemesls, kāpēc izglītības darbinieku vidū nav pārliecības par veiksmīgu notikumu attīstību. Steiga nedrīkst ietekmēt jaunā modeļa kvalitāti, uzsver arodbiedrība.
Tāpat ziņots, ka LIZDA saņēmusi 99 izglītības iestāžu pieteikumus sākt streiku, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Atbalstu streikam paudušas LIZDA reģionālās struktūrvienības Madonā, Jēkabpilī un Talsos. Struktūrvienības arodbiedrības vadībai iesniegušas savus balsojumus kā apliecinājumu gatavībai piedalīties brīdinājuma streikā. Tas nozīmē, ka 99 dažāda izglītības līmeņa mācību iestādes ir paudušas savu nostāju par labu streikam, apliecināja Mikiško.
Mikiško norādīja, ka pedagogu gatavība streikot skaidrojama ar neziņu par to, kā norit jaunā atalgojuma modeļa izveide. Izglītības iestādes sūta daudz jautājumu, jo valda liela neskaidrība un IZM nesniedz prasītās atbildes, sūdzējās arodbiedrības vadītāja, uzsverot, ka ministrija nav padarījusi savu darbu un informācija par atalgojuma modeļa izstrādi, kā arī citiem pedagogus interesējošiem jautājumiem nav pieejama pat IZM mājaslapā.
