Pedagogu protesta gājiens.
Pedagogu protesta gājiens.
Foto: Evija Trifanova/LETA

LIZDA lems par pedagogu piketa rīkošanu 24

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ārkārtas sēdē šodien lems par pedagogu piketa rīkošanu, aģentūrai LETA pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

LIZDA joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība nolēmusi par labu pedagogu piketam un vērsties tiesā.

IZM piedāvā ieviest 40 stundu darba nedēļu visiem pedagogiem līdzšinējo 36 stundu vietā. Savukārt pedagogu pārslodzi varētu risināt, nosakot maksimālo stundu skaitu vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un speciālās izglītības skolotājiem. Tās varētu būt 30 mācību stundas. Maksimālo stundu skaitu varētu pārkāpt tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja skolā izveidojusies brīva vakance.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt vairākām pedagogu amata grupām, piemēram, atbalsta personālam, netiktu noteikta vienota slodzes proporcija. Slodzes sastāva noteikšanas kārtību atrunātu pašvaldības līmenī vai izglītības iestāde individuāli, vadoties pēc vajadzībām.

Tikmēr LIZDA sākotnējā izvērtējumā secinājusi, ka piedāvājums daļai pedagogu grupu ir sliktāks nekā pedagoga streika sarunās izteiktais. Kritiku izpelnījies arī priekšlikums par slodžu balansēšanu pedagogiem vienoties ar pašvaldību vai darba devēju. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA atzīmēja, ka viena no streika prasībām bija noteikt slodžu sadalījumu nacionālā līmenī.

LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.

IZM arī plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.

LETA jau vēstīja, ka LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.