LIZDA apsver iespējas rīkot pedagogu streiku 5
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Šāds lēmums pieņemts, jo pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.
Pagaidām vēl ir pāragri runāt par konkrētu streika datumu, jo LIZDA turpmākā rīcība ir atkarīga tikai no valdības rīcības, norādīja Grigorjevs. Ja valdība neradīs iespējas piešķirt lielāku finansējumu, pedagogi varētu streikot vai nu nākamā gada janvārī – pēc ziemas brīvlaika, vai arī pavasarī – eksāmenu laikā.
Tā kā 2015.gadā Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, valdībai vajadzētu domāt vairākus soļus uz priekšu, apzinoties, ka pedagogu streiks atstās būtisku iespaidu uz Latvijas tēlu, skaidroja LIZDA pārstāvis. “Streiks ir galējais variants brīdī, kad citi instrumenti vairs nedarbojas,” sacīja Grigorjevs.
Līdz šim Latvijā notikuši divi izglītības darbinieku streiki. Pirmais noticis 1994.gadā, kad streikoja 76% skolu, panākot 16% algu paaugstinājumu. Tāpat streikots tika 1999.gadā, kad streikā piedalījās 31 447 izglītības darbinieki.
Grigorjevs atgādināja, ka valdība ārkārtas sēdē pārrunāja, ka jauniem izdevumiem nākamā gada valsts budžetā varētu būt pieejami vairāk nekā 118 miljoni eiro, no kuriem vairums jau esot sadalīti. Izglītības nozarē četri miljoni eiro atvēlēti augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, 2,5 miljoni eiro – profesionālajai izglītībai, bet plānotajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā paredzēta vien 12.daļa no IZM pieprasītā. LIZDA uzsver, ka jauna darba samaksas modeļa ieviešana ar esošajiem līdzekļiem nav iespējama, jo tas krasi pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju, īpaši mazajās skolās.
“Kā minimums pakāpeniskai jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai no valsts budžeta 2015.gadā ir nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro, turklāt tas pat uz pusi nenosedz visas šīs reformas izmaksas, ja to vēlas ieviest visā nozarē uzreiz,” minēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Šogad jau ir sākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir akūti nepieciešama, ko pierādīja LIZDA pētījums, skaidro arodbiedrība. Pētījumā atklāts, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Patlaban valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.
Kā ziņots, LIZDA vēl pirms 12.Saeimas vēlēšanām ar astoņām lielākajām partijām – “Vienotību”, Zaļo un zemnieku savienību, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Saskaņu”, Latvijas Reģionu apvienību un “No sirds Latvijai” – noslēdza vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Jau ziņots, ka arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā 7000 izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
