Līvu Upuralai pie ieejas pamazām, bet neatlaidīgi notiek nobrukumi un noslīdējumi. Tāpēc gadsimtu gaitā ala ir saīsinājusies par kādiem desmit metriem. Lietus un palu ūdeņu straumes alā skalo smiltis arī uz alas dziļumu, un tā aizsērējusi 30 m garumā.

Dažkārt neapzinīgi tūristi unikālo alu sienās ieskrāpē savus vārdus un gadskaitļus.

Tūristu berzēšanās tumsas šaurībā gar alu sienām, kur iegrebtas visunikālākās, vissenākās buramzīmes, apdraud šo senrakstu pastāvēšanu. Lielākā daļa no šīm zīmēm jau ir izbirzusi. Gadsimtu gaitā virs smilšakmeņu sienas ūdens iztvaikošanas iespaidā izveidojas mineralizēta garoziņa, kas ir 10 reižu cietāka par pašu smilšakmens iezi. Ja nebūtu šīs pāris milimetrus biezās garoziņas, Latvijā, iespējams, nekas nebūtu saglabājies no tiem klinšu rakstiem (petroglifiem), kurus kā lielu brīnumu tagad esam atklājuši daudzās slepenās, grūti pieejamās vietās. Kolīdz ir noberzta garoziņa, tālāk smilšakmens ieža virskārta ar visiem senču rakstiem nobirzt ļoti ātri.

Tūristu klātbūtne traucē sikspārņiem, kas ir aizsargājami dzīvnieki. 2010. gadā Salacgrīvas pašvaldība izsludināja privatizācijas konkursu uz Svētupes krastu līdz ar pēdējo templi – Lībiešu Upuralām. Iejaucoties laikrakstiem un Latvijas Televīzijai, šis process tika atsaukts.

Bakans – teiksmains ūdensrožu ezers ar nogrimušu pili. Stāsta Guntis Eniņš

Dzilnas iezis – vistrakākās mežonības krauja pie Amatas. Stāsta Guntis Eniņš

Salu karalis – Latgales skaistais Ežezers. Guntis Eniņš atklāj arī citus apkārtnes brīnumus

Svētais ezers ar velna pirkstu. Guntis Eniņš pēta Mārcienas pagasta brīnumus

Latvijas ezeru peldošās salas. Kur meklēt šos dabas brīnumus, iesaka Guntis Eniņš

Guntis Eniņš, “Nezināmā Latvija”