Atklājumi līvu templī turpinās 6
Būtu ļoti interesanti uzzināt, kā buramzīmes – burtus un rakstus – toreiz sauca līvu valodā. Ne 1971., ne 1972., ne 1973. gadā vēl nepazinām klinšu zīmes. Tikai pēc 1986. gada un vēlākajiem daudzajiem atklājumiem iemācījāmies saprast un saskatīt savādos senču buramburtus, kas iegrebti un saglabājušies grūti pieejamās klinšu vietās iežos. Kad pēc 25 gadiem atkal nonācu Līvu Upuralās un ieskatījos norakstītajās alu sienās, starp grafomānu daudzajiem ierakstiem mācēju saskatīt gana daudz maģisko aizsardzības zīmju, kuras toreiz mēs nespējām atšķirt, novērtēt un saprast.
Tur bija jau pieminētie apļos ievilktie slīpie krusti un citas zīmes. Pētīt senās zīmes tumšā, mitrā, netīrā un aukstā alā ar elektriskā lukturīša palīdzību ir nesalīdzināmi grūtāk nekā to darīt dienas apgaismojumā, kur polietilēna plēve nenoraso un gaismas pietiek.
Pagāja vēl daudzi gadi. Izauga mūsu māka un pieredze. Un jaunā pētnieku paaudze. 2010. gada rudenī, nobiedēti par Upuralu privatizāciju, mēs ar jauno doktorantu Sandi Laimi mobilizējāmies, lai izglābtu, kas glābjams, ja tiešām līdz ar privatizāciju tiktu apdraudētas senās vēl neapzinātās maģiskās aizsardzības zīmes.
Sandim ir jauna vanaga acs. Tomēr ar kabatas lukturīšiem šis darbs neveicās: jau pēc pirmās stundas plēve kļuva valga un marķieris vairs nepieķērās kopijas zīmējumam, arī lukturīši izdega. Nākamajā reizē izdomāju izmantot elektrību. Nopirku spēcīgu elektrisko prožektoru un tik garu kabeli, lai tas sniegtos no Lielkuiķuļiem līdz alām. Tā nu bija pirmā reize, kad, zīmes pētot, alā ievilkām elektrību. Būdams ļoti noslogots doktordisertācijas izstrādē, Sandis Laime jaunākos atklājumus Līvu Upuralās nepaspēja laikus apstrādāt, un mūsu tik grūti un rūpīgi veiktie pētījumi pēdējā tempļapazemē pazuda kaut kur Rīgā, iespējams, Zinātņu akadēmijā. Tāpēc 2013. gadā Sandim Laimem vēlreiz bija jāpārkopē viss zīmju pētījums.
Tomēr Līvu Upuralās vēl ir ļoti daudz ko pētīt. Abu alu grīdu līdz kādreizējā avota pamatnei sedz 1,5–2 m biezs sabirumu slānis. Mēs nevaram būt droši, kas
tur slēpjas.
Un neapšaubāmi, ka Svētupē pretī Līvu Upuralām slēpjas daudz monētu, kas sabira tur līdz ar 1973. gada arheoloģiskajos izrakumos izmesto zemi, jo darba gaitā tā netika ne skalota, ne sijāta. Vēlāk, lietus ūdeņiem un upei izbērto smilšu kalnu skalojot, ekskursanti un vietējie iedzīvotāji tur atraduši daudz vēsturisko monētu. Daži zinātnieki vērtēja, ka varētu būt zuduši pat vairāki simti unikālo naudiņu. Pēc ekspedīcijas mērījumiem 1971. gadā, pirmo reizi savā mūžā veidoju precīzu alu plānu. Vienlaikus tas kļuva par pirmo Lībiešu Upuralu plānu.
