“Cilvēki nereti nepareizi vārda “līvs” vietā lieto “lībietis”. Staltu ģimene šo vārdu lieto pareizi. Nepareizais lietojums radies tāpēc, ka latviešu valodā izmantojam izskaņas “-tis” un “-tes”,” uzskata mūsu lasītājs Jānis Briedis. Tomēr latviešu literārās valodas vārdnīcā par izmantojamiem atzīti abi vārdi – “lībietis” un “līvs”.

Lasītākie

Kokteilis

Marts – narcise, jūnijs – roze: kurš zieds atbilst jūsu dzimšanas mēnesim

Katastrofa ir neizbēgama? CIP vairāk nekā 50 gadus turējusi slepenībā grāmatu, kurā aprakstīts iespējamais pasaules gala scenārijs

Kokteilis

Vai zārkā līdzi mirušajam drīkst likt krustu, fotogrāfijas un šķērītes? To zina tikai retais 6

Lasīt citas ziņas

Jautāta, kāpēc jālieto vārds “līvs”, folkloriste, līviete (vai – lībiete) Helmī Stalte atbild: “Vīriešu dzimtē vienmēr saku “līvs”, jo latviešu valodā taču ir vārds “krievs” un “soms”, nevis “krievietis” un “somietis”. Vārdu “lībietis” līviem devuši latvieši. Arī tekstos, kur lietots latviešu literārajai valodai it kā atbilstošākais “lībietis”, gandrīz vienmēr pasprūk skanīgais “līvs” un “līvu zeme”. Tomēr, ja ir palikuši pieci līvi desmit rindās, nav ko šķēpus lauzt, kurš vārds pareizāks. Pareizi ir abi. Vienīgi
novēlu, lai latviešus nesāk saukt par latvijiešiem.” Grāmatas “Lībiešu rakstu valoda” autors, dzejnieks un tulkotājs Valts Ernštreits skaidro, ka vārds “līvs” ir poētisms un izmantojams dzejas valodā. Ikdienas valodā piemērotāks ir vārds “lībietis” un tā izcelsme meklējama jau senā pagātnē. “Bez tam vārdam “lībietis” labi lokās arī sieviešu dzimte. Vārda “līvs” sieviešu dzimte skan samākslotāk – “līviete”,” saka V. Ernštreits. “Lībiešiem būtībā ir vienalga, kā latvieši viņus sauc. Ne vienmēr tautības nosaukums latviski atbilst tās oriģinālvalodai, piemēram, igauņi sevi sauc par eesti un vācieši– par deutsh,” piebilst Valts Ernštreits.

Uzziņa * Lībiešu tautas nosaukums pirmo reizi rakstiski minēts Krievzemes avotos – Nestora hronikā 11. gadsimtā un tas ir ar vārda sakni “līb”. Lībieši paši sevi dēvējuši par “līb roust” (Vidzemē) vai “rāndalizt” (Kurzemē). Mūsdienu lībiešu valodā tiek lietots vārds “līvlizt”, kas 20. gadsimta 20. gados aizgūts no igauņu valodas. Veselam Aromatizēto e-cigarešu aizliegumu tirgotāji apgājuši itin viegli; ministrija gudros jaunus Vācijā ar brutāli ar nazi nogalināti divi cilvēki – vīrietis un mazulis; uzbrucējs, cilvēks no Afganistānas, aizturēts Kuru kontinentu aviokompānijas visbiežāk zaudē pasažieru bagāžu * Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda. Pašlaik lībiešu valodā spēj sazināties aptuveni 40 cilvēku, bet pamatzināšanas tajā ir ap 200 cilvēku visā pasaulē. Avots: livones.net