Livonijas vilkaču prāvas Ģertrūdes ielas teātrī 0
Tuvojoties jaunajai teātru sezonai, Ģertrūdes ielas teātris pieteicis pirmo jauniestudējumu – 5. augustā gaidāma pirmizrāde režisores, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Kristīnes Vītolas veidotajai izrādei “Vilka melanholija”. Iestudējums sola ievest skatītāju 16. un 17. gadsimta tagadējās Latvijas teritorijā notikušo vilkaču un raganu prāvu maģiskajos notikumos.
Izrādās, no plašās burvestību literatūras visvairāk ziņu nāk par vilkačiem tieši Livonijā, kas vispār ir slavena kā burvju un raganu zeme. Ko mēs par to zinām – šādu jautājumu uzdod izrādes veidotāji.
Jauniestudējuma stāsts vēsta par kādā Livonijas ciematā notiekošu konferenci, kurā sapulcējušies vairāku nozaru speciālisti zinātnieki, lai katrs no savas perspektīvas spriestu par tik aktuālo vilkaču jautājumu. Konferences dalībnieki negaidīti piedzīvo gan dīvainu, gan pavisam ikdienišķu notikumu virkni. Izrādē spēlēs aktieri Armands Berģis, Artis Drozdovs, Normunds Griestiņš, Ivars Krasts, Jānis Kronis, Edgars Samītis, Jānis Sniķers un arī režisore Kristīne Vītola.
“Šo notikumu sajaukums mijiedarbībā ar pēc grūti saprotamiem principiem pastāvošo, nekurienei līdzīgo vietējo vidi un kārtību liek konferences viesiem sajust kādas citādas blakus pastāvošas realitātes iespējamību un līdz ar to viņu pašu līdz šim pietiekami komfortabli uztvertās realitātes nepastāvīgo dabu,” vēsta izrādes pieteikums.
Apjaustais šīs nesaprotamās un nenoformulētās dimensijas pārākums liek viņiem apjukt un sajust skumjas – Skumjas, kas ir šīs pasaules sastāvdaļa, ir mierinošas, kad kāds sajūt savas esības galīgumu un tajā pašā mirklī apjauš arī piederību bezgalīgajam. Izrādes nosaukums “Vilka melanholija” atvasināts no latīņu vārda “melancholia lupina”, ko lietojis 7. gadsimta Bizantijas grieķu fiziķis un ārsts Pauls no Aeginas.
Izrādi “Vilka melanholija” Kristīne Vītola veidojusi, iedvesmojoties no latviešu folklorista, filologa un literāta Kārļa Strauberga 20. gadsimta 30. gados apkopotām vēsturiski dokumentētām liecībām par 16. un 17. gs. tagadējās Latvijas teritorijā notikušām vilkaču un raganu prāvām. Tajā ietverta tā laika ārvalstu un vietējo garīdznieku savstarpējā polemika, kā arī viņu neizpratne par šajā zemē dzīvojošo ļaužu pasaules uztveri un paražām.
Kā stāsta izrādes veidotāji, jauniestudējumā izmantotas gan oriģinālas Strauberga sniegtas ziņas un to fragmenti, gan izdomātas, aizgūtas, pārtaisītas vai pielāgotas ziņas un iespaidi. Šis vēsturē balstīto notikumu un izdomātā savienojums, kā arī ikdienišķā un absurdā sajaukums rada izrādes bezlaika un beztelpas atmosfēru un veido tās personisko mitoloģisko kompozīciju.
Režisore Kristīne Vītola pārstāv “Visjaunāko Rīgas teātri”. Tā ir šogad radīta, atvērta, radoša skatuves mākslas apvienība, ko veido Kristīne Vītola un Normunds Griestiņš. Teātris apņēmies saturiski un konceptuāli daudzpusīgi paplašināt teātra valodas iespējas un paņēmienus atbilstoši laikmeta garam un vietas atmosfērai, veidojot laikmetīgas, starpdisciplināras izrādes, sadarbojoties ar dažādu nozaru māksliniekiem, entuziastiem un profesionāļiem.
Varbūt noder!!
Tuvākās izrādes: 5. un 9. VIII 20.30
