Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Atbildību par notikumiem Brjanskas apgabalā uzņēmies “Krievu brīvprātīgais korpuss” 0
ES paātrinās haubiču šāviņu piegādes Ukrainai
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas un bloka 27 valstu pārstāvji diskutē par plāniem piešķirt papildu miljardu eiro, kā arī izveidot kopīga iepirkuma shēmu, lai piegādātu haubiču artilērijas šāviņus, kas, kā norāda Ukraina, ir kritiski svarīgi, lai cīnītos pret valstī iebrukušo Krievijas armiju.
Prioritāte šobrīd ir garantēt ātru 155 milimetru šāviņu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem, sacīja ES amatpersona, kam ir nepastarpināta informācija par šo jautājumu.
Amatpersona nebija pilnvarota par šo lietu runāt publiski, jo darbs pie plāna vēl nav pabeigts.
ES palīdz Ukrainai ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu atlīdzinājumu dalībvalstīm, kas Ukrainai piegādā ieročus un munīciju, sniedz militāro atbalstu.
Atbilstoši jaunākajiem priekšlikumiem dalībvalstis, kas nodrošinās munīciju, nekavējoties saņems garantijas par ātru atmaksu un pēc augstām atlīdzinājuma likmēm.
Lai finansētu šo projektu, dalībvalstīm būs jāizmanto papildu miljards eiro. Decembrī tās jau vienojās Eiropas Miera mehānismam piešķirt papildu divus miljardus eiro ar iespēju par vēl papildu 3,5 miljardiem.
ES iedrošina arī trešās valstis pievienoties fondam, sacīja amatpersona. “Mums ir diskusijas ar norvēģiem, ar potenciālu interesi no kanādiešiem.”
Paralēli tam Eiropas Aizsardzības aģentūra apkopos prasības no dalībvalstīm par krājumu atjaunošanu un vadīs paātrinātu procedūru tiešām sarunām ar munīcijas ražotājiem Eiropā.
Atbilstoši amatpersonas teiktajam kopumā 12 uzņēmumi deviņās dalībvalstīs ražo 155 milimetru munīciju.
Eiropas Komisija stimulēs tās palielināt ražošanas apjomus ar garantijām attiecībā uz ilgtermiņa pieprasījumu, padarot tām šo projektu saistošāku, norādīja amatpersona.
Atbilstoši dažādām aplēsēm Ukraina katru dienu izšauj 6000 līdz 7000 artilērijas šāviņu. Tā ir aptuveni trešā daļa no tā, ko katru dienu izšauj Krievija.
ES aizsardzības ministri par plānu diskutēs nākamnedēļ, bet ārlietu un aizsardzības ministri to vēlreiz izskatīs 20.martā.
Līderi varētu to apstiprināt samitā Briselē 23. un 24.martā.
Ukrainas tanki iznīcina krievu kaujas mašīnu kolonu
Avdijivkas virzienā divi ukraiņu tanki (viens no tiem video pirmajās sekundēs redzams apakšējā kreisajā stūrī, otrs paslēpies) šauj uz Krievijas kājnieku kaujas mašīnu kolonnu.
Krievija varētu atteikties no masīvajiem raķešu uzbrukumiem
Krievija varētu atteikties no masīvajiem raķešu uzbrukumiem.
Ar šādu paziņojumu nākusi klajā Ukrainas armijas operatīvā štāba “Dienvidi” preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka, brīdinot, ka krievi meklē jaunu taktiku, kas būtu daudz “efektīvāka”.
🇧🇾 Pilns video ar lidrobotu, kurš aizlidoja līdz krievijas okupantu izlūklidmašīnai "A-50" Baltkrievijas militārajā lidostā Mačuļišče un tad aizlidoja prom. pic.twitter.com/oRidfUWY7F
— BreakingLV (@breakinglv) March 2, 2023
Atbildību par notikumiem Brjanskas apgabalā uzņēmies “Krievu brīvprātīgais korpuss”
Atbildību par notikumiem Brjanskas apgabalā uzņēmies “Krievu brīvprātīgais korpuss”, kas ir 2022.gada augustā izveidota krievu brīvprātīgo vienība, kura karo Ukrainas pusē.
“Krievu brīvprātīgais korpuss” izlicis sociālajos tīklos video, kurā redzami divi bruņoti vīrieši. Video filmēts Brjanskas apgabala Ļubečanes ciemā uz vietējā pasta un dzemdību nodaļas fona.
“Šobrīd visos interneta resursos var redzēt ziņas par “ukraiņu diversantu grupu”, kas nogalināja bērnus, sagrāba ķīlniekus, bet tajā pašā laikā steidzīgi devās prom un tā tālāk,” teikts “korpusa” paziņojumā viņu “Telegram” kanālā.
“Tas viss ir Kremļa propagandistu meli. “Krievu brīvprātīgais korpuss” ieradās Brjanskas apgabalā, lai parādītu saviem tautiešiem, ka ir cerība, ka brīvi krievu cilvēki ar ieročiem rokās var cīnīties pret Putina režīmu,” teikts paziņojumā.
“Krievu brīvprātīgais korpuss” sola vēlāk izplatīt atspēkojuma filmu par savām gaitām.
Ukraiņu izdevums “Babel” raksta, ka viens no video redzamajiem cilvēkiem ir krievs Deniss Ņikitins, kurš karo Ukrainas pusē.
“Babel” vēsta, ka Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā vadība nezina par incidentu Brjanskas apgabalā.
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs paziņojis, ka notikumi Brjanskas apgabalā ir iekšēja konfrontācija starp Krievijas pilsoņiem.
“Tā sauktā Krievijas Federācija ir absolūti nestabils veidojums ar ļoti daudziem iekšējiem konfliktiem: starpetniskiem, sociāliem, politiskiem. Un tiešām, notiek šādas lietas, kas liecina par konfrontāciju pašā Krievijas Federācijā starp pašas Krievijas Federācijas pilsoņiem,” pavēstīja Jusovs. “Tas liecina, ka Krievijas tauta droši vien sāk mosties pret asiņaino Putina diktatūru.”
Pēc Jusova teiktā, cik ir zināms, tad “korpuss” necīnās pret civiliedzīvotājiem, bet tikai pret Putina režīmu un tiem, kas viņam kalpo.
Kā paziņojis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, Putinam piektdien būs apspriede ar Drošības padomes locekļiem. Viņš noraidīja mediju izplatīto informāciju, ka sēde sasaukta ceturtdien.
Krievijas propagandas medijos ceturtdienas rītā sāka parādīties dažādas pretrunīgas ziņas par it kā notiekošo “ukraiņu diversantu” uzbrukumu Sušanu un Ļubečanes ciemiem Brjanskas apgabalā, bet liela daļa ziņu vēlāk tika atsaukta.
Krievu mediji ziņoja par vairāk nekā 50 bruņotiem cilvēkiem, kas no Ukrainas puses iegājuši Brjanskas apgabala teritorijā. Propagandas mediji vienlaikus vēstīja gan par dronu uzbrukumiem, gan par elektrostacijas un gāzes stacijas uzspridzināšanu, gan par šaušanu uz minēto ciematu iedzīvotājiem, gan par ķīlnieku sagrābšanu.
Tajā pašā laikā Odesas kara administrācijas pārstāvis Serhijs Bračuks izteicies, ka gadījumā, ja kaut kas no tā ir noticis, tad visdrīzāk tie ir no frontes dezertējušie krievu karavīri.
Savukārt Ukrainas armijas pulkvedis Anatolijs Štefans paudis pārliecību, ka tā ir operācija Ukrainas armijas diskreditēšanai.
Polija piegādās Ukrainai vēl vairākus tankus “Leopard 2”
Polija plāno tuvākajās nedēļās piegādāt Ukrainai vēl vairākus tankus “Leopard 2”, ceturtdien paziņoja Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers. Kad tieši tanki tiks piegādāti, viņš neatklāja.
Starptautiskas vienošanās ietvaros Polija vēlas piegādāt Ukrainai kopumā 14 tankus “Leopard A2”. Pirmie četri šī modeļa tanki Ukrainai tika piegādāti pagājušajā nedēļā.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis arī paziņoja par 60 tanku PT-91 piegādi Ukrainai. PT-91 ir poļu galvenais kaujas tanks. Modelis balstīts padomju tanka T-72M1 licences variantā.
Atrasti jauni masu kapi
Kijevas apgabala #Borodjankā atrasti jauni #Krievu okupācijas upuru apbedījumi, kuros vienā no kapiem atradās trīs cilvēku ķermeņi.
❗️ New burials of victims of the #Russian occupation, containing three man bodies in one of the graves, were found in #Borodyanka, #Kyiv oblast.
Source: @UaBabel #RussiaIsATerroristState pic.twitter.com/T2r1PUjCIb— UkraineWorld (@ukraine_world) March 2, 2023
“Atpakaļ ierindā.” Ukraiņu karavīrs pēc ārstēšanās atgriezies frontē
🇺🇦 Ukrainian man fitted with a robotic hand in Austria is back in service in the Donbas.#UkraineWillWin #UkraineWar #Ukrainian #RussiaIsCollapsing #RussiaisATerroistState #Ukraine pic.twitter.com/RVOrRMRK90
— Intermarium 24 (@intermarium24) March 2, 2023
Šolcs: Rietumi ved sarunas ar Kijivu par nākotnes drošības garantijām
Vācija un sabiedrotie ved sarunas ar Kijivu par nākotnes drošības garantijām, gatavojoties ilgtspējīgam mieram Ukrainā, ceturtdien paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs. “Mēs runājam ar Kijivu un citiem partneriem par nākotnes drošības garantijām Ukrainai,” runā Vācijas parlamentā sacīja Šolcs.
Excellent meeting with German Chancellor @OlafScholz .
We discussed our further support to #Ukraine , need to boost our defense industry, as well as increase cooperation in the green energy production. 🇱🇻🇩🇪🇪🇺 pic.twitter.com/yRK95zAyKD— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) March 1, 2023
“Tomēr šādas drošības garantijas nāk ar pieņēmumu, ka Ukraina veiksmīgi aizstāv sevi šajā karā,” uzsvēra Šolcs, piebilstot, ka Vācija turpinās atbalstīt Kijivu ar ieroču piegādēm.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kas sākās 2022.gada 24.februārī, Vācija ir palielinājusi investīcijas savos bruņotajos spēkos, sarāvusi savas ekonomiskās saites ar Krieviju un lauzusi savus tabu, kas liedza ieroču nosūtīšanu uz konflikta zonām.
Šolcs vēlreiz aicināja Krieviju izvest savu karaspēku no Ukrainas, vienlaikus atzīstot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav gatavs runāt par mieru un kara pārtraukšanu.
Nekas neliecina, ka Putins būtu gatavs sēsties pie sarunu galda, norādīja kanclers. Šolcs arī brīdināja Ķīnu neapbruņot Krieviju, bet aicināja Pekinu izmantot savu ietekmi uz Maskavu, lai panāktu Krievijas karaspēka aiziešanu no Ukrainas.
Ukraiņi dodas uz pozīcijām, sola atņemt visas okupētās teritorijas
#Ukraine will take back all the occupied territories, only in this way will there be peace. Determination and the Ukrainian spirit lead this counter-offensive alla Victory. Long live Democracy. Long live Freedom. Ukraine is not Russia, Ukraine is Ukraine#SlavaUkraïni 🇺🇦❤️🇺🇦💪 pic.twitter.com/0o2tpAK9V8
— Feher_Junior (@Feher_Junior) March 2, 2023
