Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Šobrīd kaujas darbību epicentrs ir Bahmuta.” Ukraina uz Bahmutu sūtīs papildvienības 0
Kijiva: Uz Bahmutu tiks sūtītas papildvienības
Situācija Bahmutā ir sarežģīta un saspringta, ir pieņemts lēmums pārvietot uz turieni papildvienības, telemaratona ēterā otrdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. “Šobrīd kaujas darbību epicentrs ir Bahmuta, un ienaidnieks tur sakoncentrējis savus galvenos pūliņus,” sacīja ministra vietniece. Kā norādīja Maļara, Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis Bahmutā izbraukājis faktiski visu pilsētu. “Bija štābā, un uzdevums bija saprast situāciju, apstākļus, kas var traucēt aizsardzībai vai kas uzlabotu aizsardzību. Tā tieši uz vietas tika pieņemti lēmumi par papildvienību pārvietošanu un lēmumi, ko nedrīkst izpaust,” sacīja Maļara. Viņa norādīja, ka krievu uzbrukums turpinās. “Tas turpinās aptuveni no janvāra sākuma, kad ienaidnieks aktivizējās un savāca savus spēkus, un tagad Bahmutas rajonā ienaidnieks pulcē daudzas profesionālas un daudzskaitlīgas “Vagner” vienības.””Neraugoties uz to, ka tur ir nopietnas kaujas, neraugoties uz to, ka ienaidnieks tur ir spēcīgs un skaita ziņā tam ir pārsvars, zaudējumi ienaidniekam ir ļoti lieli,” sacīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece.
The battle of #Bakhmut continues. pic.twitter.com/V7XL6jrVaB
— NEXTA (@nexta_tv) February 28, 2023
Rinkēvičs: Krievijai nav vietas demokrātiskās un cilvēktiesību vērtības aizstāvošā ANO
Krievijai nav vietas ANO, kas iestājas par demokrātisko pamatvērtību un cilvēktiesību aizsardzību, uzrunājot ANO Cilvēktiesību padomi, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs atzīmēja, ka jau vairāk nekā gadu esam liecinieki Krievijas īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka pērn starptautiskā sabiedrība stingri reaģēja, apturot Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Latvijas ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja ANO Cilvēktiesību padomes darbu un tās izveidoto Izmeklēšanas komisiju Krievijas pastrādāto cilvēktiesību pārkāpumu Ukrainā dokumentēšanai un izmeklēšanai. Rinkēvičs akcentēja, ka Krievijas noziegumi nevar palikt nesodīti. Latvijas ārlietu ministrs pauda stingru atbalstu ANO Cilvēktiesību padomes lēmumam izveidot īpašā ziņotāja mandātu par cilvēktiesību situāciju Krievijā. Svarīgi nodrošināt īpašā ziņotāja pilnvērtīgu darbu, lai efektīvi uzraudzītu cilvēktiesību pārkāpumus un represijas pret pilsonisko sabiedrību Krievijā. Rinkēvičs aicināja turpināt uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā. Viņš norādīja, ka Latvija nosoda represijas pret miermīlīgiem protestētājiem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Pēc ministra paustā, Latvija turpinās atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo masu mediju darbu. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka dažādu konfliktu laikā sievietes un meitenes bieži tiek pakļautas ar dzimumu saistītai vardarbībai. Latvija atbalsta sievietes un meitenes, kuras cietušas no Krievijas zvērības Ukrainā. Rinkēvičs norādīja, ka vardarbības upuri saņem psiholoģisku atbalstu, ko apliecina rehabilitācijas centra Ukrainā izveide kara noziegumos cietušajiem. Viņa ieskatā, dzimumu līdztiesībai jābūt vienai no prioritātēm drošas un taisnīgas sabiedrības labā.Šogad aprit ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 75.gadskārta. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka cilvēktiesības ir brīvības, taisnīguma un miera pamats. Viņš atzīmēja, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt vienotai, aizsargājot deklarācijā iestrādātos cilvēktiesību principus.Rinkēvičs arī tikās ar jaunievēlēto ANO augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos Folkeru Tirku un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ģenerālsekretāri Rebeku Grīnspanu. Rinkēvičs Tirkam uzsvēris, ka augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs sniedz būtisku ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā. Ministrs pauda Latvijas atbalstu biroja neatkarībai, kā arī norādīja uz nepieciešamību nodrošināt tam pietiekamu finansējumu. Attiecībā uz Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz cilvēktiesībām ministrs norādīja, ka ANO struktūrām ir jāuzņemas vadošā loma, nodrošinot Krievijas atbildību par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Krievijai jāatlīdzina nodarītie zaudējumi, pauda Latvijas politiķis. Starptautiskajai sabiedrībai jāturpina pievērst uzmanība arī iekšējām represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Baltkrievijā.Sarunā ar Grīnspanu pārrunāta ANO iesaiste Krievijas kara Ukrainā izraisītās pārtikas krīzes risināšanā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka jāvēršas pret Krievijas izplatīto dezinformāciju par pārtikas krīzes cēloņiem.
Had a good meeting with Secretary General of @UNCTAD @RGrynspan, full support to the Black Sea Grain Deal. It is important to address food security issues in the Global South as a direct consequence of the Russian aggression against Ukraine pic.twitter.com/qu3JDxP06T
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 28, 2023
Kremlis: Mērķu sasniegšana Ukrainā ir prioritāra pār sarunām
Kremlis otrdien paziņojis, ka Krievijas kara mērķu sasniegšanai Ukrainā esot prioritāte pār jebkādām iespējamajām miera sarunām. Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka līdz šim no Kijivas neesot nekādu signālu, ka ukraiņu būtu gatavi sarunām. “Šajā gadījumā mūsu mērķu sasniegšana ir vissvarīgākā lieta, tā ir mūsu prioritāte,” piebilda Peskovs. Viņš norādīja, ka pirms sarunu uzsākšanas Ukrainai esot jāatzīst daļēji okupēto Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalu piederība Krievijai. “Tā ir ļoti svarīga realitāte,” apgalvoja Kremļa rupors, lai gan apgabalus, par kuru aneksiju, pamatojoties uz fiktīviem referendumiem, un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām Maskava paziņoja septembrī, tā pilnībā pat nekontrolē. Vēl jo vairāk, no Hersonas, par kuras pievienošanu Krievijai uz “mūžīgiem laikiem” paziņojuši Kremļa emisāri, krievi tika patriekti jau novembrī. Turklāt Maskavai nav nekāda pamata cerēt, ka šīs aneksijas varētu atzīt pat tās galvenie sabiedrotie, nemaz nerunājot par starptautisko sabiedrību. Peskovs arī izteicās, ka Maskavai vēl esot jāsasniedz zināmi kara mērķi. Lai gan nekādus racionālus kara mērķus Krievija tā arī joprojām nav spējusi formulēt, pirms gada uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā Putins paziņoja, ka esot jāpanāk Ukrainas “denacifikācija” un “demilitarizācija”. Kā ziņots, Ukrainas valdība par sarunu uzsākšanas priekšnoteikumu uzskata pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām, norādot, ka vispirms jāgūst uzvara kaujas laukā, pirms ķerties pie diplomātijas. Pretējā gadījumā, Putins jebkādas sarunas un uguns pārtraukšanu izmantos vienīgi kā atelpu, lai pēc tam atsāktu uzbrukumu.
Situācija ap Bahmutu kļuvusi ārkārtīgi saspringta
Ukrainas armijas komandieris otrdien brīdinājis, ka situācija ap Bahmutu kļuvusi ārkārtīgi saspringta.
“Situācija ap Bahmutu ir ārkārtīgi saspringta. Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ienaidnieks ir nosūtījis savas vislabāk apmācītās “Vagner” uzbrukuma vienības, lai mēģinātu izlauzties cauri mūsu karaspēka aizsardzībai un aplenkt pilsētu,” sociālajos medijos paziņoja Ukrainas sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.
Bahmuta, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 70 000 cilvēku, kļuvusi par kauju epicentru, un Krievijas karaspēks un, jo īpaši algotņu grupējums “Vagner” spītīgi cenšas ieņemt pilsētu, lēnām gūstot panākumus.
Kaujās par Bahmutu masveidā tiek izmantota artilērija, radot lielus zaudējumus abās pusēs un pārvēršot pilsētu drupās.
Eksperti neuzskata Bahmutu par stratēģiski sevišķi nozīmīgu pilsētu, bet Bahmutai ir liela simboliskā nozīme un politiskais svars, ņemot vērā ilgo un smago cīņu par to.
Latvijas specdienesta vērtējumā karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz visu 2023.gadu
Karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz visu 2023.gadu, turklāt Krievijas pozīcijām pasliktinoties, pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis viens no Latvijas specdienestiem – Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Šo ziemu Krievija izmantoja spēku atgūšanai un ir gandrīz droši, ka gan Krievija, gan Ukraina izmantos uzbrukuma iespējas, ja tādas radīsies. Krievijas stratēģiskais mērķis joprojām ir nemainīgs, līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Krievija pēc atpūtas perioda ziemā plāno atsākt jaunu uzbrukuma kampaņu.
Krievijas režīms joprojām izskata iespēju atjaunot uzbrukumu Kijivai. Tajā pašā laikā minimālais taktiskais mērķis saglabāsies Donbasa ieņemšana.
Patlaban nav priekšnoteikumu miera sarunu atsākšanai. Krievija nav gatava pamest Ukrainas teritoriju, savukārt Ukraina nav gatava teritoriāliem zaudējumiem. Krievijas raidītie signāli par gatavību atsākt sarunas uzskatāmi par viltus gājienu. No jebkāda veida pamiera noslēgšanas Krievija būtu galvenā ieguvēja. Tai ir nepieciešams laiks, lai pārgrupētu spēkus un sagatavotos jauniem uzbrukumiem, secinājis SAB.
Lai Ukraina uzvarētu, tai nepieciešams ievērojami lielāks Rietumu militārais atbalsts. Gan Krievijai, gan Ukrainai trūkst bruņojuma un munīcijas, tāpēc viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēs karadarbību, būs abu pušu spēja pēc iespējas ātrāk tos saņemt vai ražot.
Karadarbību ietekmēs arī spēja papildus piesaistīt karavīrus, kā arī abu valstu finansiālā un ekonomiskā situācija.
Šogad Ukraina turpinās uzrunāt starptautisko sabiedrību, lai novērstu nogurumu no kara. Krievija turpinās centienus mazināt Rietumvalstu sniegto atbalstu Ukrainai, mēģinot šķelt Rietumus un turpinot izplatīt draudus par kodolieroču izmantošanu.
Krievijas pozīcijām pasliktinoties, pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu. Tomēr SAB vērtējumā patlaban ir zema iespējamība, ka Krievija karadarbībā izmantos kodolieročus.
“To pielietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku Rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Kodolieroči var tikt izmantoti, ja Putina skatījumā tiks apdraudēta režīma pastāvēšana. Vismaz šobrīd tam nav indikāciju,” teikts pārskatā.
🇺🇦 Naktī krievijas okupantu raķete trāpīja glābēju depo Kramatorskas rajonā (Doneckas apgabals). Bojā gājis 1 glābējs.#Ukraina #krievija #Kramatorska #Donecka pic.twitter.com/Z8fxTSJvti
— BreakingLV (@breakinglv) February 28, 2023
Nav pazīmju, ka Ķīna gatavotos apbruņot Krieviju
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs nesaskata nekādas pazīmes, ka Ķīna gatavotos apbruņot Krieviju vai pat apspriež šādu variantu.
Augsta ranga ASV amatpersonas paudušas pārliecību, ka Ķīna apsver letāla militārā aprīkojuma piegādi Maskavai, norādot, ka tiek īstenota diplomātiskā kampaņa, lai atrunātu Pekinu no šāda soļa.
Taču Budanovs intervijā ASV raidsabiedrībai “Voice of America” (“Amerikas Balss”) sacīja, ka viņa viedoklis nesakrīt ar ASV amatpersonu pausto.
“Pagaidām es nedomāju, ka Ķīna piekritīs ieroču nodošanai Krievijai. Es neredzu nekādas pazīmes, ka šādas lietas vispār tiktu apspriestas,” sacīja Budanovs.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šomēnes, tiekoties ar Ķīnas kolēģi, pauda ASV bažas par iespējamām ieroču piegādēm, un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss svētdien intervijā medijiem pauda uzskatu, ka Pekina joprojām apsver šādu iespējamību.
Tikmēr vairāki ASV mediji atsaukušies uz neidentificētām ASV amatpersonām, kuras teikušas, ka Ķīna apsver, vai piegādāt bezpilota lidaparātus un munīciju Krievijai.
Jautāts par ASV amatpersonu novērtējumu, Budanovs sacīja: “Es esmu izlūkdienesta vadītājs un, visu cieņu, paļaujos nevis uz atsevišķu cilvēku viedokļiem, bet tikai uz faktiem. Es tādus faktus neredzu.”
Attiecībā uz Krievijas iespējām joprojām iegādāties ieročus Budanovs sacīja, ka, izņemot neapstiprinātas ziņas par piegādēm no Ziemeļkorejas, “gandrīz vienīgā valsts, kas patiešām piegādā vairāk vai mazāk nopietnus ieročus, ir Irāna”.
Diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 149 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3388 tankus, 6630 bruņutransportierus, 2383 lielgabalus, 478 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 247 zenītartilērijas iekārtas, 300 lidmašīnas, 288 helikopterus, 2051 bezpilota lidaparātu, 873 spārnotās raķetes, 5252 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 230 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Situācija Bahmutas virzienā kļūst sarežģītāka
Situācija Bahmutas virzienā kļūst sarežģītāka, videouzrunā pirmdienas vakarā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Īpaša uzmanība pievērsta situācijai austrumos un, saprotams, Doneckas apgabalam. Bahmutas virziens – situācija kļūst sarežģītāka,” atzina Ukrainas prezidents.
“Ienaidnieks pastāvīgi iznīcina visu, ko var izmantot mūsu pozīciju aizstāvēšanai, aizsardzības nostiprināšanai. Mūsu karavīri, kas aizstāvas Bahmutas virzienā, ir īsti varoņi,” uzsvēra Zelenskis.
Līdzīgi par situāciju frontē platformā “Telegram” pirmdien izteicās arī Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Ganna Maļara.
“Situācija frontē ir sarežģīta. Ienaidnieka armija kāpina trieciena darbību intensitāti. Vissarežģītākā situācija ir Bahmutas virzienā.”
“Uzbrukuma darbību gaitā ienaidnieks izmanto novājināšanas un totālas izpostīšanas taktiku. Līdzās tam ienaidniekam ir būtiski zaudējumi, katru dienu zaudējot 600 līdz 1000 cilvēku.”
Ukrainas Aizsardzības spēki veic aktīvas aizsardzības darbības pretinieka skaitliskā pārsvara apstākļos, uzsvēra ministra vietniece.
Situācija Bahmutas virzienā kļūst sarežģītāka
Situācija Bahmutas virzienā kļūst sarežģītāka, videouzrunā pirmdienas vakarā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Īpaša uzmanība pievērsta situācijai austrumos un, saprotams, Doneckas apgabalam. Bahmutas virziens – situācija kļūst sarežģītāka,” atzina Ukrainas prezidents.
“Ienaidnieks pastāvīgi iznīcina visu, ko var izmantot mūsu pozīciju aizstāvēšanai, aizsardzības nostiprināšanai. Mūsu karavīri, kas aizstāvas Bahmutas virzienā, ir īsti varoņi,” uzsvēra Zelenskis.
Līdzīgi par situāciju frontē platformā “Telegram” pirmdien izteicās arī Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Ganna Maļara.
“Situācija frontē ir sarežģīta. Ienaidnieka armija kāpina trieciena darbību intensitāti. Vissarežģītākā situācija ir Bahmutas virzienā.”
“Uzbrukuma darbību gaitā ienaidnieks izmanto novājināšanas un totālas izpostīšanas taktiku. Līdzās tam ienaidniekam ir būtiski zaudējumi, katru dienu zaudējot 600 līdz 1000 cilvēku.”
Ukrainas Aizsardzības spēki veic aktīvas aizsardzības darbības pretinieka skaitliskā pārsvara apstākļos, uzsvēra ministra vietniece.
