Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. ASV prezidents Baidens Polijā: “Mūsu atbalsts Ukrainai neatslābs” 0
Putina runa ilga aptuveni stundu un tika raidīta uz ekrāniem pilsētās
#Putin's message to the Federal Assembly will be shown on city media screens.
According to #Peskov, the speech will last an hour. pic.twitter.com/KRjOPu0Ita
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
ASV: Putina centieni attaisnot iebrukumu Ukrainā ar Rietumu draudiem ir absurdi
LETA: ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans par absurdiem otrdien nodēvēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumus, ka Rietumi esot apdraudējuši Krieviju, un tas esot attaisnojums pilna mēroga karam pret Ukrainu.
“Neviens neuzbrūk Krievijai. Ir zināms absurdums priekšstatā, ka pār Krieviju būtu bijuši kādi draudi no Ukrainas vai kāda cita puses,” žurnālistiem sacīja Salivans.
Putins otrdien uzrunā Krievijas Federālajai sapulcei solīja “sistemātiski” turpināt Maskavas ofensīvu Ukrainā.
Viņš arī atkārtoja nepamatotos apgalvojumus, ka Krievija saskārās ar nacistu draudiem, kā arī “pastāvīgiem draudiem un naidu” no Kijivas puses.
Kremļa saimnieks arī atzīmēja, ka Rietumi Ukrainu izmanto gan kā tarānu pret Krieviju, gan kā poligonu.
Putins: Mēs darījām visu iespējamo, lai miermīlīgi atrisinātu šo problēmu
Prezidents Vladimirs Putins savā ikgadējā uzrunā par valsts stāvokli apsūdzējis Rietumus kara sākšanā Ukrainā un mēģinājumos to pārvērst globālā konfliktā pret Krieviju, cenšoties iegūt neierobežotu varu.
“Mēs darījām visu iespējamo, lai miermīlīgi atrisinātu šo problēmu, vienojāmies par mierīgu izeju no šī sarežģītā konflikta, taču aiz mūsu muguras tika gatavots pavisam cits scenārijs,” Putins sacīja Krievijas parlamenta deputātiem.
Viņš sacīja, ka uzrunā viņus “laikā, par kuru mēs visi zinām, ka tas ir grūts brīdis valstij, laiks, kad visā pasaulē notiek kardinālas, neatgriezeniskas pārmaiņas, svarīgākie vēsturiskie notikumi, kas veidos valsts un mūsu nākotni”.
Putins sola “sistemātiski” turpināt Maskavas ofensīvu Ukrainā
LETA: Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien uzrunā Federālajai sapulcei solīja “sistemātiski” turpināt Maskavas ofensīvu Ukrainā.
“Soli pa solim mēs rūpīgi un sistemātiski atrisināsim uzdevumus, ar kuriem mēs saskaramies,” sacīja Putins uzrunā pirms militārās intervences pirmās gadadienas.
“Es runāju ar jums grūtā un mūsu valstij svarīgā brīdī, laikā, kad visā pasaulē notiek dziļas pārmaiņas,” Putins sacīja Krievijas augstākajām amatpersonām un politiskajai elitei.
Viņš sacīja, ka “vēsturiskie notikumi noteiks mūsu valsts nākotni, (..) katru no mums saista milzīga atbildība”.
Viņš arī atkārtoja nepamatotos apgalvojumus, ka Krievija sakārās ar nacistu draudiem, kā arī “pastāvīgiem draudiem un naidu” no Kijivas puses.
Ukraina gaidīja, kad Krievija nāks viņiem palīgā, apgalvoja Putins.
“Ukraina un Donbass ir kļuvuši par totālu melu simbolu,” pavēstīja Putins, apsūdzot Rietumus par izstāšanos no “fundamentālajiem līgumiem” un “liekulīgu paziņojumu” sniegšanu.
“Es gribu atkārtot: tieši viņi ir vainīgi karā, un mēs izmantojam spēku, lai to apturētu,” sacīja Putins.
Putins arī apgalvoja, ka Krievija mēģinājusi atrisināt konfliktu Donbasa reģionā mierīgā ceļā.
Viņš sacīja, ka Rietumu apņemšanās nodrošināt mieru izrādījās “krāpšana” un “nežēlīgi meli”, un apgalvoja, ka Kijiva mēģinājusi iegūt bioloģiskos un kodolieročus.
«Mēs darījām visu iespējamo, lai šo problēmu atrisinātu mierīgā ceļā, sarunu ceļā rastu mierīgu izeju no šī sarežģītā konflikta, taču aiz mūsu muguras tika gatavots pavisam cits scenārijs,” sacīja Putins. “Viņi tikai vilka laiku, pieverot acis uz politiskām slepkavībām, sliktu izturēšanos pret ticīgajiem.”
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 144 440 karavīrus
LETA: Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 144 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3326 tankus, 6562 bruņutransportierus, 2338 lielgabalus, 471 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 243 zenītartilērijas iekārtas, 299 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2023 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5210 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 226 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Putins var mobilizēt vēl simtiem tūkstošu krievu
LETA: Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu mobilizēt vēl vairāk krievu, un runa ir par simtiem tūkstošu cilvēku, vēsta laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta pārstāvjiem.
“Amerikāņu izlūkdienesta pārstāvji runā, ka viņi saņem liecības par to, ka drīzumā [Putins] var armijā mobilizēt vēl vairāk krievu, jau iesauktajiem 300 000 pievienojot vēl simtus tūkstošu.”
Uzrunā Federālajai sapulcei Putins no jauna paziņos, ka ne tik vien glābj Ukrainu no “nacisma”, bet arī Krieviju no tā, ka to aprij NATO, vēsta laikraksts.
Eiropiešiem šādi apgalvojumi šķiet bezjēdzīgi, bet “Maskavā tas kļuvis par apvienojošu lozungu”.
Putins arī pozicionēs karu pret Ukrainu, kā “kauju par krievu vēsturisko zemju atjaunošanu”, norāda “New York Times”.
Otrdien gaidāma Putina uzruna Federālajai sapulcei, un šī notikuma dēļ Maskavas centra ielas tiks slēgtas autotransportam.
Krievija līdz 2030. gadam gatavojas “aprīt” Baltkrieviju
Latvijas Radio ziņo, ka Eiropas žurnālistu rokās nonākuši Kremļa iekšējie dokumenti, kuros teikts, ka Krievija līdz 2030. gadam faktiski gatavojas “aprīt” Baltkrieviju. Šis dokuments saucas “Krievijas Federācijas stratēģiskie mērķi Baltkrievijā”. Tas ir izdots 2021. gada vasarā.
Eiropas žurnālistu rokās nonākuši Kremļa iekšējie dokumenti, kuros teikts, ka Krievija līdz 2030. gadam faktiski gatavojas "aprīt" Baltkrieviju. Šis dokuments saucas "Krievijas Federācijas stratēģiskie mērķi Baltkrievijā". Tas ir izdots 2021. gada vasarā.
Foto: AP pic.twitter.com/V3zpSvZOJc
— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) February 21, 2023
Pētnieks: Putins savā uzrunā varētu runāt par eksistenciālu karu krievu izdzīvošanai
LETA: Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien gaidāmajā uzrunā varētu likt uzsvaru uz to, ka karš Ukrainā ir eksistenciāls karš par krievu izdzīvošanu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Pēc pētnieka domām, Putina galvenais vēstījums varētu būt paredzēts iekšējai auditorijai Krievijā. Ir pagājis gandrīz gads kopš iebrukuma, bet Krievijas stratēģiskie mērķi nav sasniegti. Tie ir izgāzušies, tāpēc Putins varētu lūkot veidus, kā mainīt to, kā sabiedrība uztver karu.
Baloža ieskatā, Krievijas prezidents varētu likt klāt arī ideju par to, ka Krievija karo nevis pret Ukrainu, bet pret NATO un Rietumiem ne tikai militārā cīņā, bet arī politiski un ekonomiski. Tāpat varētu izskanēt naratīvs, ka Krievija visā notiekošajā ir patiesais upuris, vienlaikus atzīmējot, ka tai viss sanāk un izdodas.
“Putins mēģinās pavērst visu notiekošo kājām gaisā, lai demonstrētu Krieviju kā izdzīvot spējīgu, bet pašu Krievijas prezidentu kā spējīgu un labu vadoni. Galvenais nolūks būs mobilizēt sabiedrību un panākt Krievijas iedzīvotāju, kā minimums, akceptu vai plašas neapmierinātības neizpaušanos,” sacīja Balodis.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks atzīmēja, ka Putins noteikti pievērsīsies kara gaitai, mēģinās “zīmēt” kaut kādas uzvaras un sasniegumus, panākumus, taču tie būs izdomāti, jo stratēģiskā līmenī Krievijai būtiski ieguvumi nav redzami.
Taujāts, vai Putins varētu pasludināt mobilizāciju, Balodis norādīja, ka tādu iespēju nevar izslēgt. Pētnieks uzsvēra, ka Kremlis atrodas sarežģītā situācijā, jo tas skaidri un gaiši apzinās, ka tā sauktais pirmais mobilizācijas vilnis nebija viegls un radīja problēmas pat lojālos reģionālajos subjektos, piemēram, Čečenijā.
Pēc pētnieka domām, Kremlis saprot, ka iekšpolitiski labākajā gadījumā tas ir kairinājums, sliktākajā gadījumā – var radīt apdraudējumu, nerunājot par vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pameta Krieviju, izvairoties no mobilizācijas.
“Mobilizācijas izsludināšanu vai neizsludināšanu diktēs frontē notiekošais – Krievijas panākumi kaujas laikā un tās mērķi. Ja Krievija pieņems lēmumu veikt lielus uzbrukumus plašām teritorijām, kur dzīvais spēks ir nepieciešams lielā apjomā, mobilizācijas iespējamība pieaug. Kopš janvāra beigām Krievija mēģina īstenot uzbrukumu Donbasa virzienā. Kustība un virzība ir lēna. Arguments par labu vai sliktu mobilizācijai noteiks situācija uz zemes un valsts politiskie uzstādījumi, no kuriem izrietēs bruņoto spēku rīcība,” skaidroja Balodis.
Ukraina šogad var atgūt iniciatīvu kaujas laukā
LETA: Ukraina šogad var atgūt iniciatīvu kaujas laukā ar nosacījumu, ka Rietumi sniedz savlaicīgu un modernu palīdzību, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs uzsvēruši, ka Ukrainas armija turpina gatavoties pretuzbrukumam tuvākajā perspektīvā.
Zelenskis pirmdien norādījis, ka Ukraina turpinās aizstāvēt Bahmutu, bet ne par katru cenu, atgādina ASV domnīca.
ISW turpina uzskatīt, ka Kijivas lēmums par Bahmutas aizsardzību ir stratēģiski pamatots un ir vērsts uz to, lai piesaistītu Krievijas spēkus atsevišķā frontes iecirknī.
“Zelenskis, visticamāk, mīkstinājis savas administrācijas nostāju, lai veiktu ierobežotu retorisku piekāpšanos ASV amatpersonām.”
“Jau sen ir skaidrs, ka Ukraina neturpinās aizstāvēt Bahmutu, riskējot nonākt aplenkumā, tāpēc Zelenska komentārs diez vai liecina par reālu Kijivas stratēģijas maiņu.”
Iepriekš vārdā neminēti Pentagona pārstāvji izteikuši bažas par Ukrainas armijas spējām vienlaikus aizstāvēt Bahmutu un īstenot pretuzbrukuma operācijas.
ISW arī atgādina, ka Ukrainas parlamenta aizsardzības komitejas loceklis Fedors Venislavskis sacījis, ka Krievija “visas kaujas spējīgās vienības pārsviedusi uz saskares līniju Luhanskas un Doneckas apgabalos, kā arī daļēji Zaporižjas apgabalā”, apstiprinot vērtējumu, ka Krievijai nav lielu, neiesaistītu kaujas spējīgu rezervju, kas var izvērst vai mainīt operācijas gaitu.
“Šie Ukrainas paziņojumi saskan ar ISW vērtējumu, ka Ukraina ir spējīga atgūt iniciatīvu 2023.gadā ar nosacījumu, ka būs pietiekams un moderns Rietumu atbalsts”, rezumē ISW eksperti.
