Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. ASV prezidents Baidens Polijā: “Mūsu atbalsts Ukrainai neatslābs” 0
Meloni: Itālija palīdzēs Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Apmeklējot Kijivu, Itālijas premjerministre Džordža Meloni apstiprināja, ka 6. Itālijas militārā palīdzība Ukrainai ietvers ne tikai pretgaisa aizsardzības sistēmu “SAMP-T”, bet arī pretgaisa raķešu sistēmu “Skyguard” un prettanku ieročus “Spike”. Meloni apgalvo, ka Itālija palīdzēs Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, vēstī “Visegrad24”.
BREAKING:
Visiting Kyiv, Meloni confirms that the 6th Italian military aid to Ukraine will not just contain the SAMP-T air defense system, but also the Skyguard anti-aircraft missile system and Spike anti-tank weapons.
Meloni says Italy will help Ukraine for as long as needed pic.twitter.com/vbma7SGKLY
— Visegrád 24 (@visegrad24) February 21, 2023
ASV prezidents Baidens Polijā: Ukraina nekad nekļūs par Krievijas upuri
ASV prezidents Džo Baidens vizītē Polijā sacīja: “Diktators, kas vēlas atjaunot impēriju, nekad nespēs izdzēst tautas mīlestību uz brīvību. Brutalitāte nekad nesagraus brīvo gribu, un Ukraina nekad nekļūs par Krievijas upuri.” Tā vēstīja NEXTA.
#Biden: A dictator bent on rebuilding an empire will never be able to erase a people's love of liberty. Brutality will never grind down the will of the free, and #Ukraine will never be a victim of #Russia. pic.twitter.com/bkbW3897uI
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Prigožins apsūdz Krievijas augstāko militāro vadību nodevībā
Krievu algotņu bandas “Vagner” vadonis Jevgēnijs Prigožins apsūdzējis Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu nodevībā, liedzot “Vagner” algotņiem munīciju. Prigožins sacīja, ka šāda rīcība ir līdzvērtīga mēģinājumam iznīcināt “Vagner”. Prigožins, kurš savulaik dēvēts par diktatora Vladimira Putina pavāru un iepriekš centās turēties ēnā, sākoties atkārtotajam Maskavas iebrukumam Ukrainā, atklāti atzinis, ka ir “Vagner” dibinātājs, un sācis spēlēt arvien pamanāmāku lomu Krievijas politikā. Taču tas daļā Krievijas elites izraisījis nepatiku, jo tā bijušo kriminālnoziedznieku, kas savulaik tiesāts par laupīšanu, neuzskata par piederīgu savam lokam. Šobrīd Prigožina dibinātā algotņu banda Ukrainā uztur jau mēnešiem ilgstošo uzbrukumu Bahmutai. Prigožins audioierakstā, ko izplatījis viņa preses dienests, nosodīja Krievijas armijas pretestību, kas neesot nekas cits kā mēģinājums iznīcināt “Vagner”.Prigožins paceltā balsī paziņoja, ka Šoigu un Gerasimovs dod pavēles pa labi un kreisi nepiegādāt “Vagner” munīciju un neatbalstīt to ar gaisa transportu.To var pielīdzināt valsts nodevībai tajā brīdī, kad “Vagner” cīnās par Bahmutu, katru dienu zaudējot simtiem savu cīnītāju, paziņoja Prigožins.Krievijas armija Prigožina izteikumus nav komentējusi un tiem nav gūts neatkarīgs apstiprinājums. Jau kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Prigožins publiski kritizējis gan armijas ģenerāļus, gan Kremļa amatpersonas par nepietiekamu degsmi karā pret Ukrainu. Viņš apsūdzējis Aizsardzības ministriju centienos piesavināties “Vagner” nopelnus frontē. Prigožins un viņa algotņi nedēļām ilgi sūdzas, ka Krievijas armija nepiegādā tiem pietiekami daudz munīcijas, kamēr “Vagner” uztur uzbrukumu Bahmutai. Prigožina emocionālie paziņojumu un viņa algotņu sūdzības raksturo ilgstoši augošo spriedzi starp privāto kompāniju “Vagner”, kam ir neskaidrs juridiskais statuss, jo Krievijas likums aizliedz privātas militāras kompānijas, un Krievijas armiju. Tomēr Prigožina kritika, šķiet, nav sasniegusi dzirdīgas ausis. Pagājušajā mēnesī Krievijas prezidents Vladimirs Putins apliecināja savu ticību Gerasimovam, ieceļot viņu par Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieri. Vairāki novērotāji šajā solī saskatīja arī mēģinājumu pazemināt Prigožina pozīciju.Putins otrdien uzrunā Federālajai sapulcei pateicās savai armijai, bet “Vagner” pat nepieminēja.
Prigozhin accused Gerasimov and Shoygu of trying to destroy the Wagner PMC
Chief of General Staff of the Armed Forces Gerasimov and Russian Defense Minister Shoigu are trying to destroy "Wagner", prohibiting to supply mercenaries with ammunition and even shovels, said Prigozhin. pic.twitter.com/wjV1ml4apb
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Čehijas ģenerālis: Karš ar Krieviju nav neiedomājams
Ukrainas karam ir potenciāls pāraugt karā Eiropā starp Krieviju un NATO, uzskata Čehijas Apvienotās štābu komitejas priekšsēdētājs Karels Rehka. Tas nav neiedomājami, atzinis Rehka, brīdinot, ka Čehijas profesionālā armija nav pietiekami labi sagatavota šādam scenārijam. “Mums pat pamatlietas nav sakārtotas,” norādījis komandieris. Viņš uzsvēris, ka armijā jāveic uzlabojumi visās jomās, sākot no ieročiem un artilērijas mobilitātes un beidzot ar loģistikas jautājumiem un komandstruktūru. Tūlītēju kara draudu gadījumā mobilizācija būtu neizbēgama, atzinis Rehka. Čehijas aizsardzības ministre Jana Černohova pārmetusi iepriekšējām valdībām, ka pēdējos 30 gadus tās atstājušas novērtā armiju. “Mums nepieciešama 21.gadsimta armija,” uzrunā augstākajām militārpersonām uzsvērusi ministre. Viņa pozitīvi novērtējusi vienošanos ar Vāciju un Ukrainu par bruņojuma apmaiņu, kā rezultātā Čehija saņems 14 tankus “Leopard 2A4” un vienu bruņumašīnu. Čehija nākotnē plāno arī iegādāties jaunākās paaudzes tankus, iespējams, “Leopard 2A7”, pavēstījusi ministre. Čehija ir NATO dalībvalsts kopš 1999.gada. 2004.gadā Čehija atteicās no obligātā militārā dienesta un pārgāja uz profesionālo armiju, kuras sastāvā ir aptuveni 27 000 karavīru. Čehija aktīvi atbalsta Ukrainu cīņā ar Krieviju un kopš kara sākuma sniegusi Ukrainai militāro palīdzību aptuveni 200 miljonu eiro apmērā. Aizsardzības nozares uzņēmumi piegādājuši Ukrainai preces vēl vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā.
ASV prezidents Baidens ieradies Polijā un saka uzrunu: Atbalsts Ukrainai neatslābs
Tuvojoties gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ASV prezidents Džo Baidens, kurš ieradies vizītē Polijā, otrdien paziņojis, ka atbalsts Ukrainai “neatslābs”. “Nav pamata šaubām – mūsu atbalsts Ukrainai neatslābs, NATO netiks sašķelta, un mēs neoagursim,” uzrunājot ļaudis, kas sapulcējušies pie Varšavas Karaliskās pils, uzsvēra Baidens, kas dienu iepriekš apmeklēja Kijivu. Viņš piebilda, ka Kijiva turas – stipra, lepna, apņēmīga un, galvenais, brīva. Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka Krievija karā pret Ukrainu nekad negūs uzvaru, jo diktators, kas apsēsts ar impērijas atjaunošanu, nekad nespēs salauzt tautas gribu būt brīvai. Viņš arī pavēstīja, ka šonedēļ pret Krieviju tiks vērstas jaunas sankcijas, jo krievi turpina izrādīt ārkārtīgu nežēlību un pastrādā noziegumus pret cilvēcību. Prezidents piebilda, ka krievi kā ieroci izmanto izvarošanas, nolaupa ukraiņu bērnus, kā arī bombardē dzemdību klīnikas, dzelzceļa stacijas un bāreņu namus. Iesaistoties netiešā polemikā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš pirms dažām stundām Maskavā uzstājās ar runu par stāvokli valstī, Baidens norādīja, ka Rietumi nav sazvērējušies uzbrukt Krievijai, kā to apgalvo Kremļa saimnieks.”Miljoniem Krievijas pilsoņu, kas tikai vēlas dzīvot mierā ar saviem kaimiņiem, nav ienaidnieki,” uzsvēra ASV prezidents.
Džo Baidena uzrunu Polijā skatieties video šeit:
Krievijas apšaudē Hersonā nogalināti seši civiliedzīvotāji un 12 ievainoti
Krievijas apšaudē Hersonas tirgū un sabiedriskā transporta pieturā otrdien nogalināti seši civiliedzīvotāji un 12 ievainoti, paziņojusi Ukrainas armija.
“Krievijas armija smagi apšauda Hersonu. Atkal nežēlīga civiliedzīvotāju slepkavošana,” norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Hersona tika apšaudīta brīdī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunā Federālajai sapulcei apgalvoja, ka Krievija nekaro ar ukraiņu tautu. “Pasaulei nav tiesību ne uz mirkli aizmirst, ka Krievijas nežēlībai un agresijai nav robežu,” vietnē “Telegram” zem fotogrāfijām ar cilvēku līķiem uz ietvēm un sadauzītiem skatlogiem norādīja Zelenskis. Vietējās varasiestādes ziņo, ka pilsēta apšaudīta ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem “Grad”. Ukraina atkaroja Hersonu novembrī, bet pilsēta joprojām tiek intensīvi apšaudīta un bombardēta.
Baidens: NATO ir spēcīgāka kā jebkad
Tuvojoties pirmajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ASV prezidents Džo Baidens, kas ieradies vizītē Polijā, otrdien paziņojis, ka NATO ir spēcīgāka nekā jebkad iepriekš. “Apritot gadam, es teiktu, ka NATO ir spēcīgāka, nekā bijusi jebkad,” uzrunājot savu poļu kolēģi Andžeju Dudu, norādīja Baidens, kurš dienu iepriekš apmeklēja Kijivu. “Ar lepnumu varu sacīt, ka mūsu atbalsts Ukrainai ir nesatricināms,” televīzijā daļēji pārraidītās tikšanās laikā piebilda Baltā nama saimnieks. Polijas un tās pilsoņu izrādīto atbalstu Ukrainai Baidens nosauca par “patiesi izcilu”. Savukārt Duda pateicās ASV prezidentam, norādot, ka “Amerika spēj uzturēt pasaules kārtību”. Vēlāk otrdien Baidens Varšavā uzstāsies ar runu, kuras sākums paredzēts plkst.18.30 pēc Latvijas laika. Trešdien ASV prezidentam paredzēta tikšanās ar deviņu NATO austrumu flanga valstu, tajā skaitā Baltijas valstu līderiem.
U.S. President Biden and Polish President Duda met in Warsaw. pic.twitter.com/5frNEZkWHZ
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Stoltenbergs: NATO palīdzēs Ukrainai izstrādāt ieroču iepirkuma sistēmu
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO nolēmusi palīdzēt Ukrainai izstrādāt iepirkuma sistēmu, kas būs efektīva, caurspīdīga un uzticama. NATO rīkos tikšanos ar iepirkumu ekspertiem no Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas, lai pārliecinātos, ka Kijivai “ir tai nepieciešamie ieroči”, NATO galvenajā mītnē paziņoja Stoltenbergs. “Mums jāsniedz Ukrainai tas, kas tai nepieciešams, lai uzvarētu,” viņš piebilda. Krievijai sākot jaunus uzbrukumus Ukrainā, NATO arvien vairāk bažījas, ka Ķīna, iespējams, plāno sniegt militāro atbalstu Krievijai, sacīja Stoltenbergs, norādot, ka Maskava vērsusies arī pie Irānas un Ziemeļkorejas.
Podoļaks: Putins ar uzrunu publiski demonstrējis savu apjukumu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar savu otrdienas uzrunu Federālajai sapulcei publiski demonstrēja savu neaktualitāti un apjukumu, pavēstīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. “Putins publiski demonstrēja savu neaktualitāti un apjukumu. Un uzsvēra, ka Krievijas Federācija atrodas bezierunu strupceļā,” tviterī pavēstīja Podoļaks. Pēc Podoļaka teiktā, Putins parādīja, ka viņam nav un nebūs perspektīvu risinājumu, jo viņam visur ir “nacisti, marsieši un sazvērestības teorijas”. “Putina “Sic transit gloria mundi” (“Tā paiet pasaules godība”) Krievijas parlamentā,” piebilda Podoļaks. Putins otrdien teju divas stundas teica uzrunu Federālajai sapulcei, kurā nepaziņoja ne par uzvarām Ukrainas frontē, ne par tālāku kara eskalāciju, ne par jaunu mobilizācijas vilni. Putins uzrunā solīja “sistemātiski” turpināt Maskavas ofensīvu Ukrainā, kā arī apsūdzēja Ukrainu un Rietumus kara izraisīšanā.
Your face when #Putin talks about #Russia's diplomatic victories. pic.twitter.com/1tKQrZMyGw
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Krievija aptur dalību Krievijas-ASV Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā
Krievija aptur savu dalību Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START), otrdien uzrunā Federālajai sapulcei pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš uzsvēra, ka Krievija neizstājas no līguma, bet gan aptur dalību. “Ja ASV veiks izmēģinājumus, tad arī mēs to darīsim,” sacīja Putins. Pēc Krievijas prezidenta teiktā, ASV un NATO atklāti paziņo, ka to mērķis ir sagādāt Krievijai stratēģisku sakāvi, un Rietumi ir “tieši iesaistīti” triecienos pa Krievijas aviāciju. Vienlaikus NATO pieprasa Krievijai atgriezties pie START līguma un ļaut Rietumu ekspertiem apmeklēt Krievijas kodolobjektus, sacīja Putins. Tā dēvētais Jaunais START ir jaunākais divpusējais līgums, kuru noslēgušas ASV un Krievija.
2010.gadā parakstītais līgums paredz, ka abu pušu kodolarsenāli tiek ierobežoti ar 1550 stratēģiskajām kaujas galviņām, kas ir gandrīz par 30% mazāk nekā 2002.gadā noteiktais maksimums. Krievija augustā paziņoja, ka neatsāks Jaunajā START paredzētās ASV inspekcijas savos militārajos objektos, apgalvojot, ka tā esot atbildes reakcija uz ASV atteikumu atļaut Krievijas inspektoru ierašanos amerikāņu militārajos objektos. Abpusējās inspekcijas tika apturētas līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. 2021.gadā dažas dienas pirms līguma termiņa beigām ASV un Krievija vienojās to pagarināt uz vēl pieciem gadiem. Krievija novembrī arī uz nenoteiktu laiku atlika līgumā paredzētās sarunas par ieroču kontroli.
