Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Ukrainas kara rezultātā Krievija zaudē ietekmi pār citām postpadomju valstīm 0
Britu izlūkdienesti: Krievu uzbrukumu temps ir zemākais kopš janvāra
Krievijas karaspēks uz laiku zaudējis Ukrainā izvērsto vienību kaujasspējas, un tā uzbrukumu temps ir zemākais vismaz kopš janvāra, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ikdienas ziņojumā par situāciju frontē.
Piektdienas apskatā atsevišķi izcelta situācija Bahmutā, kur pēdējo dienu laikā Krievijas karaspēka un algotņu bandas “Vagner” vienības nostiprinājušās uz rietumiem no Bahmutas upes, bet ukraiņu vienības turpina aizstāvēt pilsētas rietumdaļu.
Tikmēr visā pārējā frontes līnijā krievu uzbrukumu temps ir zemākais, kāds novērots kopš janvāra.
Russian security forces report that ammunition continues to be detonated at the warehouse In #Rostov an FSB building . Also, next to ammunition, fuel with tanks is burning. rescuers require body armor to protect themselves from debris. The fire covered more than 800 square meters pic.twitter.com/wK56ZLACa8
— АЗОВ South (@Azovsouth) March 16, 2023
Visticamāk, tas saistīts ar to, ka krievu vienības uz laiku zaudējušas kaujasspējas tādā mērā, ka pat lokālas uzbrukuma darbības nav noturīgas, atzīst britu izlūkdienesti.
Tomēr pēc personālsastāva un munīcijas papildināšanas krievi, domājams, mēģinās atjaunot savu uzbrukuma potenciālu, norāda britu izlūkdienesti.
Tajā pašā laikā krievu pavēlniecība, visticamāk, būs spiesta izšķirties starp uzbrukumu un aizsardzību visas frontes garumā.
Britu izlūkdienesti: Krievu uzbrukumu temps ir zemākais kopš janvāra
Krievijas karaspēks uz laiku zaudējis Ukrainā izvērsto vienību kaujasspējas, un tā uzbrukumu temps ir zemākais vismaz kopš janvāra, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ikdienas ziņojumā par situāciju frontē.
Piektdienas apskatā atsevišķi izcelta situācija Bahmutā, kur pēdējo dienu laikā Krievijas karaspēka un algotņu bandas “Vagner” vienības nostiprinājušās uz rietumiem no Bahmutas upes, bet ukraiņu vienības turpina aizstāvēt pilsētas rietumdaļu.
Tikmēr visā pārējā frontes līnijā krievu uzbrukumu temps ir zemākais, kāds novērots kopš janvāra.
Russian security forces report that ammunition continues to be detonated at the warehouse In #Rostov an FSB building . Also, next to ammunition, fuel with tanks is burning. rescuers require body armor to protect themselves from debris. The fire covered more than 800 square meters pic.twitter.com/wK56ZLACa8
— АЗОВ South (@Azovsouth) March 16, 2023
Visticamāk, tas saistīts ar to, ka krievu vienības uz laiku zaudējušas kaujasspējas tādā mērā, ka pat lokālas uzbrukuma darbības nav noturīgas, atzīst britu izlūkdienesti.
Tomēr pēc personālsastāva un munīcijas papildināšanas krievi, domājams, mēģinās atjaunot savu uzbrukuma potenciālu, norāda britu izlūkdienesti.
Tajā pašā laikā krievu pavēlniecība, visticamāk, būs spiesta izšķirties starp uzbrukumu un aizsardzību visas frontes garumā.
Sirdi plosoši skati – drosmīgie Ukrainas vīri
This is what Bravery and patriotism looks like. Ukraine is very proud of every man, woman who fighting to keep their freedom and their country. Heroes ❤️ pic.twitter.com/DRKXvQojp5
— UKRAINIAN SQUAD🇺🇦 (@ukrainiansquad) March 16, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 163 320 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 163 320 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3506 tankus, 6823 bruņutransportierus, 2552 lielgabalus, 504 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 265 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2145 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5401 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 258 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ISW: Ukrainas kara rezultātā Krievija zaudē ietekmi pār citām postpadomju valstīm
ASV Kara pētniecības institūta (ISW) eksperti, vērtējot Krievijas karaspēka vienību pārsviešanu uz Ukrainu, secinājuši, ka Maskava zaudē militāro ietekmi uz citām bijušās PSRS valstīm.
Piemēram, tā dēvēto krievu miera uzturētāju pārdislokācija no kalnu Karabahas uz Ukrainu mazina Krievijas ietekmi uz Armēniju, teikts ISW ziņojumā.
Eksperti norāda uz Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana brīdinājumiem, ka Azrbaidžāna gatavojot jaunu liela mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai.
Pašinjans paziņojis, ka Erevānai nāksies vērsties pie ANO Drošības padomes, ja Krievija nespēs uzturēt pamieru saskaņā ar 2000.gadā noslēgto līgumu.
Britu finanšu eksperts: Sankcijas pret Krieviju strādā
Sankcijas pret Krieviju strādā, taču nevaram uz rezultātiem cerēt ļoti drīz, jo sankciju process paredz lēnu, bet pastāvīgu agresora situācijas pasliktināšanos, sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings..
“Temps, kādā sankcijas iedarbosies, būs diezgan lēns. Nav tā, ka ieslēdzam slēdzi un situācija uzreiz izmainās,” uzsvēra eksperts.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka sankcijas strādā, jo tās samazina Krievijas pieeju ārvalstu finansējumam. “Gan enerģijas tirdzniecības apjomu samazināšana, gan pieejas samazināšana tehniskajiem komponentiem, gan Centrālās bankas līdzekļu iesaldēšana – tas viss kopā strādā, bet tas ir darbs, kas vēl tikai rit. Darbs, kas mums ir jāturpina. Tieši tāpēc arī mums ir svarīgi noturēt to sabiedrības uzmanības lokā, jo spiediens ir nepieciešams bez pārtraukuma,” uzsvēra Kītings.
Baltais nams atzinīgi vērtē Zelenska un Sji iespējamās sarunas
Baltais nams ceturtdien atzinīgi izteicās par iespējamām Ukrainas un Ķīnas prezidentu Volodimira Zelenska un Sji Dziņpina sarunām, vienlaikus mudinot Pekinu, ka tai nevajadzētu pieturēties pie vienpusēja skatījuma uz Krievijas karu pret Ukrainu.
“Mēs uzskatām, ka tas būtu ļoti labi, ja viņi abi runātu,” žurnālistiem sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs, lūgts komentēt laikraksta “Wall Street Journal” publikāciju, ka gaidāmas kopš Krievijas pilnmēroga iebrukuma pirmās Zelenska un Sji sarunas. “Mēs atbalstām un esam atbalstījuši” kontaktus, sacīja Kērbijs.
Par iespēju, ka Ķīna varētu uzstāt uz pamieru Ukrainā, viņš izteicās ar bažām, norādot, ka tas tikai sekmētu Krievijas agresiju.
Oficiāla apstiprinājumu tam, ka Zelenska un Sji sarunas varētu notikt, pagaidām nav, tomēr jau ceturtdien notikusi Ķīnas un Ukrainas ārlietu ministru Cjiņa Gana un Dmitro Kulebas telefonsaruna.
Atbilstoši mediju ziņām Sji grasās doties uz Maskavu, lai tur runātu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, savu sabiedroto.
Polijas prezidents: Pirmie MiG-29 tiks nodoti Ukrainai tuvākajās dienās
Polijas prezidents Andžejs Duda ceturtdien paziņoja, ka Varšava tuvākajās dienās nodos Ukrainai četrus savus reaktīvos iznīcinātājus MiG-29.
“Tuvākajās dienās mēs uz Ukrainu vispirms nosūtīsim četras pilnībā funkcionējošas lidmašīnas,” žurnālistiem sacīja Duda. “Pašlaik tiek gatavotas papildu lidmašīnas, tiek veikta apkope, un droši vien tās tiks nodotas pēc tam.”
Duda piebilda, ka Polijai pašlaik ir apmēram ducis MiG lidmašīnu, ko tā mantojusi no bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas.
“Šie MiG joprojām atrodas Polijas gaisa spēkos. Tie ir pēdējos darbības gados, taču lielākā daļa joprojām ir pilnā darba kārtībā,” norādīja Duda.
Plānots, ka tie tiks aizstāti ar jauniem Dienvidkorejā ražotiem iznīcinātājiem, turklāt Polija jau izmanto amerikāņu F-16, kā arī pasūtījusi ASV 32 kaujas lidmašīnas F-35.
Militārie komentētāji pieļauj, ka Polija jau pērn varētu būt piegādājusi Ukrainai vairākus iznīcinātājus, visticamāk, rezerves daļām šādām lidmašīnām, kas jau bija Ukrainas bruņojumā.
Polijā deviņi cilvēki aizturēti par spiegošanu Krievijas labā
Polijas drošības dienesti aizturējuši deviņus cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā un diversiju gatavošanu Polijā, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.
Aizdomās turamie gatavoja sabotāžas aktus, kuru mērķis bija paralizēt kara tehnikas, ieroču un palīdzības piegādi Ukrainai, paziņoja Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis.
Aizdomās turamie novērojuši dzelzceļa maršrutus, pa kuriem transportēti ieroči uz Ukrainu.
Kaminskis atklāja, ka drošības dienestu aģenti arī konfiscējuši videokameras, elektroniskās iekārtas un GPS raidītājus, kurus aizdomās turamie plānojuši piestiprināt transportam, kas ved palīdzību uz Ukrainu.
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks pavēstīja, ka spiegi ieradušies Polijā no Baltkrievijas. “Draudi bija reāli,” radio paziņoja Blaščaks.
VIDEO. ASV publicē atslepenotus kadrus no brīža, kad Krievijas reaktīvā lidmašīna virs Melnās jūras ietriecās dronā
Atslepenoti kadri no ASV militārpersonām parāda brīdi, kad Krievijas lidmašīna “SU-27” otrdien ietriecās ASV bezpilota lidaparātā “MQ-9 Reaper”, tā vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
