Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Polija varētu atdot Ukrainai savus reaktīvos iznīcinātājus MiG-29 tuvāko četru līdz sešu nedēļu laikā 0
Krievijas Valsts dome par algotņu “diskreditāciju” nosaka kriminālatbildību
Krievijas Valsts dome otrdien galīgajā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu, nosakot kriminālatbildību par karā pret Ukrainu karojošo algotņu un brīvprātīgo “diskreditāciju”, kā arī “nepatiesas” informācijas izplatīšanu par šiem karotājiem. Krievijas tiesas par diskreditāciju un apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu atzīst jebkuru informāciju par karu, kas neatbilst oficiālajiem ziņojumiem, cita starpā arī par kara noziegumiem, triecieniem civilajiem objektiem, upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū. Tagad par šādu ziņu izplatīšanu par algotņiem un brīvprātīgajiem draud līdz septiņiem gadiem cietumā. Kā pavēstīja Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins, maksimālais sods deputātu pieņemtajos likums ir 15 gadi cietumā. Dokumentos Valsts domes datu bāzē tas nav minēts. Uz brīvprātīgajiem formējumiem – par tādu oficiāli skaitās arī algotņu grupējums “Vagner” – faktiski tiek attiecinātas normas, kas iekļautas likumā par Krievijas armijas diskreditāciju. Šis likums tika pieņemts pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā.
Zalužnijs: Bahmutas operācija ir izšķiroši svarīga visas frontes izturīgumam
Aizsardzības operācijai Bahmutas virzienā ir ļoti svarīga stratēģiskā nozīme ienaidnieka atturēšanā un tā ir izšķiroši svarīga visas frontes aizsardzības izturīgumam, otrdien apliecināja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs. “Cienu mūsu karavīru izturību, drosmi un nesatricināmību Bahmutā. Aizsardzības operācijai šajā virzienā ļoti svarīga stratēģiskā nozīme ienaidnieka atturēšanā. Tā ir izšķiroši svarīga visas frontes aizsardzības izturīgumam.” “Paldies katram aizstāvim un aizstāvei, kas dod pienācīgu pretsparu okupantiem un pietuvina Ukrainas uzvaru,” platformā “Telegram” ierakstījis Zalužnijs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ticies ar augstākajiem militārajiem komandieriem un piekritis, ka Ukrainas karavīriem ir jāpaliek Bahmutā, pavēstīja Zelenska birojs. “Izskatot aizsardzības operācijas gaitu Bahmutas virzienā, visi [Augstākā virspavēlnieka] štāba locekļi pauda kopīgu nostāju par Bahmutas pilsētas tālāko noturēšanu un aizsardzību,” teikts paziņojumā.
Kijivā novāc daļu aizsardzības būvju
Kijivas kara administrācija kopā ar Ukrainas karavīriem novāc daļu aizsprostojumu, kas galvaspilsētā tika uzslieti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma vairākos Kijivas rajonos tika izveidoti betona bloku un smilšu maisu aizsprostojumi, izrakti ierakumi, uzbūvētas blindāžas. Tā kā tiešu kaujas darbību draudi Kijivā šobrīd ir minimāli, aizsprostojumu sistēmu nolemts mainīt. “Daži blokposteņi un inženierbūves turpinās funkcionēt, daļa inženieraizsprostojumu pāries “gulošā” režīmā, citi inženieraizsprostojumi tiks pilnībā demontēti,” pavēstīja pilsētas kara administrācijas priekšnieks Serhijs Popko. Blokposteņi tiks novākti no ielu braucamās daļas, betona bloki, smilšu maisi un prettanku eži aizvesti, ierakumi aizbērti, blindāžas demontētas, lai atslogotu pilsētas ceļus. “Bet lūdzu nevienu neaizmirst – karš Ukrainā turpinās. Militārus draudus no ziemeļu virziena neviens pilnībā nav atcēlis. Turklāt ir citi uzdevumi drošības jomā, kas ir jāpilda karojošas valsts galvaspilsētā,” norādīja Popko.
Lietuvas Seims atzīst “Vagner” par teroristisku organizāciju
Lietuvas Seims otrdien pieņēma rezolūciju, kurā atzīst Krievijas algotņu grupējumu “Vagner” par teroristisku organizāciju. Par rezolūciju balsoja visi 117 deputāti, kas piedalījās sēdē. Rezolūcijā teikts, ka “Vagner” dalībnieki apdraud valsts un sabiedrības drošību. Seims norāda, ka kopš pagājušā gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, “Vagner” algotņi īsteno “sistemātiskus un smagus agresijas noziegumus – nogalina un spīdzina Ukrainas civiliedzīvotājus, bombardē mājas un citus civilos objektus, kas uzskatāms par terorismu”. “”Vagner” – privāta militārā kompānija, kuru dibinājis Jevgeņijs Prigožins, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvs uzņēmējs, kuram noteiktas Eiropas Savienības un Savienoto Valstu sankcijas par iejaukšanos demokrātiskajos procesos ārvalstīs un piedalīšanos Kremļa imperiālistisko ambīciju īstenošanā – ir Krievijas ēnu varas instruments,” sacīts rezolūcijā. Tajā norādīts, ka “Vagner” bez maksas saņem militāro aprīkojumu no Krievijas valdības, cita starpā raķešu palaišanas sistēmas “Grad”, tankus un bruņumašīnas, izmanto militāro infrastruktūru, kā arī “Vagner” algotņus apmāca Krievijas militārais izlūkdienests. Turklāt “Vagner” algotņi palīdzēja Krievijai okupēt un anektēt Krimu 2014.gadā, piedalījās karadarbībā Ukrainā 2015.gadā, kā arī pašlaik īsteno noziedzīgu darbību Centrālāfrikas Republikā, Sudānā un Mali, teikts rezolūcijā.
Tajā uzsvērts, ka Lietuvai jāpieņem terorisma novēršanas likums, kurā būtu noteikti konkrēti kritēriji teroristisku organizāciju saraksta veidošanai un kas dotu iespējas noteikt sankcijas personām, kas iesaistītas teroristisku organizāciju aktivitātēs. Jau ziņots, ka pagājušajā gada maijā Lietuvas parlaments atzina Krievijas rīcību Ukrainā par genocīdu un Krieviju – par valsti, kas atbalsta un īsteno terorismu.
Polijas premjers: MiG-29 varētu atdot Ukrainai četru līdz sešu nedēļu laikā
Polija varētu atdot Ukrainai savus reaktīvos iznīcinātājus MiG-29 tuvāko četru līdz sešu nedēļa laikā, pavēstīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Šādi premjers preses konferencē atbildēja uz žurnālistu lūgumu komentēt Polijas prezidenta Andžeja Dudas nesenos izteikumus par iznīcinātājiem. Duda intervijā ASV telekanālam CNN 8.martā sacīja, ka Polija varētu Ukrainai atdot savus iznīcinātājus MiG-29, kas vairs nav ekspluatācijā. Militārie komentētāji pieļauj, ka Polija jau pērn varētu būt piegādājusi Ukrainai vairākus iznīcinātājus, visticamāk, rezerves daļām šādām lidmašīnām, kas jau bija Ukrainas bruņojumā. Atbilstoši atklāto avotu informācijai Polijai pērn bija 29 iznīcinātāji MiG-29. Plānots, ka tie tiks aizstāti ar jauniem Dienvidkorejā ražotiem iznīcinātājiem, turklāt Polija jau izmanto amerikāņu F-16, kā arī pasūtījusi ASV 32 kaujas lidmašīnas F-35.
ANO: Karš Ukrainā prasījis 8231 civiliedzīvotāja dzīvību, vēl 13 734 ievainoti
LETA: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā gājis bojā vismaz 8231 civiliedzīvotājs, bet vēl 13 734 guvuši ievainojumus, paziņojis ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs.
Saskaņā ar apstiprinātajiem ANO datiem par civiliedzīvotāju upuriem Ukrainā ir gājuši bojā 3664 vīrieši, 2173 sievietes, 260 zēni un 203 meitenes, bet 31 bērna un 1900 pieaugušo dzimumu vēl nav izdevies noskaidrot.
Pēc organizācijas datiem, 17 619 upuri (6372 bojāgājušie un 11 247 ievainotie) atradās Ukrainas kontrolētajā teritorijā.
No 1. līdz 12.martam ANO konstatējusi 293 upurus Ukrainas civiliedzīvotāju vidū – 84 bojāgājušos un 209 ievainotos.
ANO uzsvēra, ka faktiskais upuru skaits ir daudz lielāks, jo informācijas saņemšana no vietām, kur notika intensīva karadarbība, kavējās, un daudzi ziņojumi vēl nav apstiprināti. Sevišķi tas attiecas Mariupoli, Lisičansku, Popasnu un Severodonecku, kur ir daudz civiliedzīvotāju upuru.
Hersonas apgabals pārcietis 93 uzbrukumus diennaktī
ворог за добу 93 рази атакував Херсонщину, є загиблийhttps://t.co/iwnkuI0SmU pic.twitter.com/p1YUgE3NoP
— Ukrinform (@UKRINFORM) March 14, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 160 000
LETA: Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 160 540 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3484 tankus, 6789 bruņutransportierus, 2519 lielgabalus, 495 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 260 zenītartilērijas iekārtas, 304 lidmašīnas, 289 helikopterus, 2120 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5367 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 256 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas cietumnieces dodas karot – Donbasā ieradies vagons ar savervētajām
Donbasā ieradies vilciens ar savervētajām Krievijas sievietēm no kolonijām, ziņo Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.
Tiek uzskatīts, ka uz Ukrainu varētu tikt nosūtītas aptuveni simts sieviešu no Dienvidkrievijas kolonijām.
В одном из вагонов с пополнением для войск РФ в Донбасс прибыли женщины, завербованные в колониях РФ, сообщил Генштаб ВСУ. В свою очередь, глава фонда "Русь сидящая" Ольга Романова считает: в Украину могли отправить около сотни женщин из колоний юга России https://t.co/0IgXDHugRr pic.twitter.com/QcmtHTJvuu
— DW на русском (@dw_russian) March 13, 2023
Laikraksts: Sji jaunnedēļ plāno runāt ar Zelenski
LETA: Ķīnas prezidents Sji Dziņpins plāno runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, visticamāk, pēc jaunnedēļ plānotās vizītes Maskavā, kur viņš tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pirmdien vēsta laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.
Tikšanās ar Putinu un Zelenski – otrā, domājams, būs virtuāla – atspoguļo Pekinas apņemšanos spēlēt aktīvāku lomu, lai starpniecības ceļā sekmētu kara izbeigšanu Ukrainā.
Ja Sji tiešām runās ar Zelenski, tā būs pirmā abu līderu saruna, kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Vašingtonā atzinīgi vērtē Sji iespējamo sarunu ar Zelenski, pirmdien brīfingā apliecināja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
“Mēs esam mudinājuši prezidentu Sji runāt ar prezidentu Zelenski, jo uzskatām, ka Sji kungam pašam ir jādzird ukraiņu skatījums [par karu], nevis tikai krievu. Mēs patiesībā Pekinas priekšā esam aizstāvējuši viedokli, ka šādam kontaktam ir jānotiek. Mēs to esam darījuši publiski un nepubliski,” viņš uzsvēra.
Kā norādīja Baltā nama pārstāvis, Ukrainas puse pagaidām nav saņēmusi apstiprinājumu Zelenska un Sji sarunai, bet ASV cer, ka tas notiks.
