Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Ukraina ir sasniegusi lielāko nacionālo vienotību savā vēsturē,” uzskata Zelenskis 0
Krievija gatava pagarināt “labības darījumu”, bet tikai par 60 dienām
Krievijas delegācija pirmdien pēc sarunām ar augstām ANO amatpersonām pavēstīja, ka ir gatava pagarināt “labības darījuma” termiņu, tomēr tikai par 60 dienām. “Krievijas puse, uzsverot ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ierosināto Stambulas vienošanos “paketes” raksturu, neiebilst pret kārtējo “Melnās jūras iniciatīvas” pagarināšanu pēc otrā termiņa beigām 18.martā, bet tikai par 60 dienām,” teikts Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Veršiņina paziņojumā. Krievijas tālākā pozīcija tiks noteikta “atkarībā no mūsu lauksaimniecības produktu eksporta normalizācijas reālā – nevis vārdos, bet darbos – progresa, ieskaitot banku maksājumus, transporta loģistiku, apdrošināšanu, finanšu darbības “atsaldēšanu” un amonjaka piegādes pa cauruļvadu “Toljati-Odesa””, norādīja Veršiņins. Saruna ar ANO pārstāvjiem apstiprinājusi – “ja Ukrainas produkcijas komerciāla izvešana tiek īstenota noturīgos tempos, nesot Kijivai ne jau mazu peļņu, tad Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksportētāju ceļā joprojām saglabājas barjeras”. “Vašingtonas, Briseles un Londonas paziņojumi par sankciju izņēmumiem attiecībā uz lauksaimniecību un mēslojumu praksē nedarbojas,” apgalvoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars svētdien pauda pārliecību, ka Ukraina un Krievija, visticamāk, spēs vienoties par labības eksporta vienošanās termiņa pagarināšanu. Ukrainai un Krievijai ir pozitīva pieeja, un “mēs ticam, ka tas novedīs pie pozitīva iznākuma”, ministrs sacīja Turcijas ziņu aģentūrai “Anadolu”. “Mēs ticam, ka 18.martā termiņš tiks pagarināts,” viņš sacīja. Šajā datumā patlabanējās vienošanās termiņš beigsies. Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, trešdien viesojoties Kijivā, runāja par labības vienošanās termiņa pagarināšanu. Kopš 2022.gada augusta, kad tika sākta labības eksporta vienošanās īstenošana, no Ukrainas izvesti 23 miljoni tonnu labības, sacīja Gutērrešs. Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas bija pārtraukta, Krievijai 24.februārī uzsākot pilna mēroga karu pret Ukrainu. Sākotnējā vienošanās tika noslēgta uz 120 dienām. Novembrī vienošanās termiņš tika pagarināts par vēl 120 dienām. Tās termiņš beigsies 18.martā.
Zelenskis: “Ukraina ir sasniegusi lielāko nacionālo vienotību savā vēsturē”
Ukrainas prezidents Vlodimirs Zelenskis publicējis jaunas fotogrāfijas no frontes līnijas, vēstī NEXTA. Zelenskis raksta: “Ukraina ir sasniegusi lielāko nacionālo vienotību savā vēsturē. Ukraina ir apvienojusi pasauli. Ukraiņi iedvesmo simtiem citu tautu ar to, kā viņi aizstāv savu valsti un brīvību.”
Volodymyr Zelenskyy published new photos from the front line
"Ukraine has achieved the greatest national unity in its history. Ukraine has united the world. Ukrainians inspire hundreds of other nations with the way they defend their country and freedom," he wrote. pic.twitter.com/IKUhUfXANO
— NEXTA (@nexta_tv) March 13, 2023
VIDEO: Bahmutas ielas pēc krievu uzbrukumiem
Video redzams, kā izskatās Ukrainas pilsētas Bahmutas ielas pēc Krievijas uzbrukumiem, vēsta NEXTA.
The streets of #Bakhmut after the invasion of the invaders. pic.twitter.com/M4czkzsbbt
— NEXTA (@nexta_tv) March 13, 2023
Krievijas parlamentā iesniegts likums par par iesaukšanas vecuma paaugstināšanu
Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts par iesaukšanas vecuma paaugstināšanu obligātajā karadienestā. Grozījumi likumā par karaklausību paredz, ka turpmāk iesaukt obligātajā karadienestā būs iespējama no 21 līdz 30 gadu vecumam. Pašlaik krievu vīrieši iesaukšanai obligātajā karadienestā ir pakļauti vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Likumprojektā paredzēts pārejas periods no 2024. līdz 2026.gadam, kura laikā iesaukšanas vecums ik gadu tiks pārbīdīts par vienu gadu. Tajā pašā laikā paredzēts saglabāt iespēju brīvprātīgi pieteikties dienestā jau no 18 gadu vecuma. Ja likums tiks apstiprināts, paredzēts, ka tas stāsies spēkā no 2024.gada 1.janvāra.
Apstākļi frontē atkarīgi no laika prognozēm
The spring mud season has started in Eastern Ukraine.
Things will get better first by May. pic.twitter.com/7CHq7oemaO
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 12, 2023
Kaujas frontē Ukrainā nerimstas
95th separate amphibious assault brigade showed their work#UkraineFrontLines #NAFOfella pic.twitter.com/8fhGd9g1xI
— Ukraine War Now ✙ (@uarealitynow) March 13, 2023
Bahmutā notiek sīva cīņa par pilsētas centru
Ukrainas austrumos norisinās spraigas kaujas par Bahmutas centru, pirmdien ziņo abas karojošās puses.
Bahmuta, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 70 000 cilvēku, kļuvusi par kauju epicentru, un Krievijas karaspēks un, jo īpaši algotņu grupējums “Vagner” spītīgi cenšas ieņemt pilsētu, lēnām gūstot panākumus.
“”Vagner” uzbrukuma vienības virzās uz priekšu no vairākiem virzieniem, cenšoties izlauzties cauri mūsu karaspēka aizsardzības pozīcijām un virzīties uz pilsētas centru. Sīvās cīņās mūsu aizstāvji nodara ienaidniekam ievērojamus zaudējumus,” šorīt paziņoja Ukrainas armija.
Arī “Vagner” ziņoja, ka norisinās sīva cīņa par pilsētas centru.
Kauja par Bahmutu izvērtusies par ilgāko un asiņaināko no kaujām šajā karā, kas sākās 2022.gada 24.februārī ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Vai Ukrainas pretgaisa aizsardzība sāk palikt vājāka?
“Raķešu skaits nav bezgalīgs, bet nav iespējams notriekt visas raķetes un dronus, kas lido uz jūsu teritoriju, pozīcijām un mērķiem. Bet šis uzbrukums konkrēti bija ne tikai smags un efektīvs, bet arī bija ļoti apjomīgs. Iespējams, šoreiz dronu skaits bija lielāks,” tā TV24 raidījumam “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” sacīja Rajevs, NBS rezerves pulkvedis un militārais analītiķis.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 159 800 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 159 800 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3474 tankus, 6774 bruņutransportierus, 2503 lielgabalus, 493 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 259 zenītartilērijas iekārtas, 304 lidmašīnas, 289 helikopterus, 2109 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5354 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 251 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijā tuvinieki lūdz nesūtīt mobilizētos triecienos “kā gaļu”
Krievijā Maskavas apgabalā mobilizēto karavīru mātes un sievas ierakstījušas video, kurā lūdz tuviniekus nesūtīt uz triecienbrigādēm “kā gaļu”, svētdien vēsta britu raidsabiedrības BBC krievu redakcija. Video publicēts platformā “Telegram” kanālā “Mobiļizacija.Novosti” (“Mobilizācija.Ziņas”).
When the snow melts, thousands of russian soldiers will simply become statistical red dots on Ukrainian soil. How many more deaths are needed to stop the kremlin’s mad king of «red dots»? pic.twitter.com/2VsKwn6d43
— Defense of Ukraine (@DefenceU) March 11, 2023
Video sievietes sūrojas, ka viņu radinieki norīkoti uz triecienbrigādi un nosūtīti uz saskares līniju pēc četrām apmācību dienām. Sākotnēji mobilizētie gatavoti par artilēristiem. Decembrī viņi nosūtīti uz kauju zonu, kur viņi divus mēnešus gaidījuši ieročus.
Tagad mobilizētie tiek “mesti kā gaļa sturmēt nocietinātos rajonus” pa pieciem cilvēkiem “pret labi apmācītiem 100 cilvēkiem”.
Pēdējo nedēļu laikā teju katru dienu publiski izskanējušas sūdzības, ka mobilizētie no teritoriālās aizsardzības vienībām tiek nodoti Krievijas okupēto Ukrainas reģionu marionešu administrāciju militāro struktūru pakļautībā un nosūtīti frontālos triecienos Ukrainas nocietinātajiem rajoniem.
