Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. NATO: Krievijas karaspēks tuvākajās dienās varētu ieņemt Bahmutu 0
Šveices parlaments noraida Vācijas lūgumu par munīcijas piegādēm Ukrainai
Šveices parlaments trešdien noraidīja lūgumu ļaut Vācijai sūtīt uz Ukrainu Šveicē ražotos tanku šāviņus.
Balsojumā Šveices Nacionālajā padomē deputāti atstāja spēkā Kara materiālu likuma striktos eksporta ierobežojumus, kas liedz valstij, kas no Šveices iegādājusies ieročus vai munīciju, piegādāt tālāk to valstīm, kas iesaistītas starptautiskā konfliktā.
Noraidītais priekšlikums paredzēja, ka Šveicē ražotās munīcijas piegādes ir atļautas, ja ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi rezolūciju par agresijas kara nosodījumu, kā tas ir gadījumā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Aizliegums iecerēts, lai saglabātu Šveices neitralitāti starptautisku konfliktu situācijā.
ASV izlūkdienestu vadītāja: Krievija 2023.gadā Ukrainā lielas teritorijas ieņemt nespēs
Krievijas armija Ukrainā, visticamāk, nespēs uzturēt patlabanējo kauju līmeni un šogad, domājams, nespēs sagrābt lielas teritorijas, trešdien paziņoja ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Evrila Heinsa.
Pēc nopietnajām neveiksmēm un lielajiem zaudējumiem kaujas laukā “mēs neprognozējam, ka Krievijas armija šogad pietiekami atgūsies, lai gūtu lielus teritoriālus ieguvumus”, Senāta Izlūkošanas komitejā sacīja Heinsa.
Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, “visticamāk, kalkulē, ka laiks strādā viņa labā”, norādīja Heinsa.
SAB direktors: Lai arī Krievija lielākoties veltījusi resursus cīņai ar Ukrainu, Latvija nevar justies drošāk
Lai arī Krievija lielākoties veltījusi resursus cīņai ar Ukrainu, tas nenozīmē to, ka Latvijā varam justies drošāki, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris.
“Pilnīgi skaidrs, ka Krievijai, veidojot savu jaunu ārpolitikas koncepciju, Rietumvalstis un Eiropas Savienība tiek definētas kā ienaidnieki. Mums jārēķinās ar to, ka pret mums tā arī Krievija izturēsies,” sacīja Zviedris.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar SAB pagājušā gada pārskata secinājumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku aktivitātes.
Stoltenbergs: Bahmuta var krist tuvākajās dienās
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien brīdinājis, ka Krievijas karaspēks tuvākajās dienās var ieņemt Bahmutu, par kuru jau mēnešiem ilgi norisinās sīvas cīņas. “Mēs nevaram izslēgt, ka Bahmuta tuvākajās dienās galu galā var krist,” žurnālistiem Stokholmā sacīja Stoltenbergs, kurš šodien piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka hipotētiska Bahmutas krišana Krievijas rokās atvērtu Krievijas spēkiem ceļu uz Kramatorsku, Slovjansku un citām nozīmīgām Doneckas apgabala pilsētām.
ISW: Krievijas karaspēkam trūkst mehanizēto spēku virzībai tālāk par Bahmutu
Krievijas karaspēkam, visticamāk, nav pietiekamu mehanizēto spēku, lai virzītos tālāk par Bahmutu, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka hipotētiska Bahmutas krišana Krievijas rokās atvērtu Krievijas spēkiem ceļu uz Kramatorsku, Slovjansku un citām nozīmīgām Doneckas apgabala pilsētām.
Tomēr ISW analītiķi uzskata, ka Krievijas karaspēks nespētu operatīvi izmantot Bahmutas sagrābšanu un, visticamāk, sasniegtu kulmināciju pēc Bahmutas ieņemšanas. Krievijas karaspēkam, visticamāk, nav pietiekamu mehanizēto spēku, lai virzītos tālāk par Bahmutu, un taktiskās “uzbrukuma vienības”, kas izmantotas iebrukumam pilsētā, visticamāk, nav spējīgas manevrēt kaujās, secinājuši ISW analītiķi. ISW uzskata, ka pēc Bahmutas ieņemšanas Krievijas karaspēkam būtu jāizvēlas starp diviem atšķirīgiem uzbrukuma virzieniem. Krievijas karaspēks var mēģināt virzīties uz Kostjantiņivku, kas atrodas apmēram 20 kilometrus no Bahmutas, vai uz Slovjansku un Kramatorsku, apmēram 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Bahmutas. Eksperti pieļauj, ka Krievijas karaspēkam, ja tas vēlas vismaz kaut kādas izredzes uz panākumiem, būs jāizvēlas tikai viens no virzieniem. Ukrainas karaspēks ir nostiprinājis savas pozīcijas abos virzienos, un jebkurš krievu mēģinājums virzīties pa šiem ceļiem, visticamāk, izmaksās tiem ļoti dārgi.
Bakhmut in 2021, before the Russians came to “liberate it” pic.twitter.com/EEXNM0pOlS
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 8, 2023
Šveices prezidents ir skeptiski noskaņots pret Vācijas vēlmi atpirkt tankus “Leopard 2”
Šveices prezidents Alēns Bersē ir skeptiski noskaņots pret Vācijas vēlmi atpirkt no Šveices 40 gadus vecus tankus “Leopard 2”, lai ar tiem aizstātu tos tankus, kas nosūtīti Ukrainai. Pastāv noteikumi par ieroču pārdošanu, un tiesiskajā regulējumā nav iespējams izdarīt izņēmumu, otrdien Ņujorkā paziņoja Bersē. Vienlaikus viņš norādīja, ka tiesisko regulējumu var mainīt un pašreiz Šveicē par to tiek diskutēts. “Manuprāt ir absolūti loģiski, ka mums šobrīd ir šāda veida diskusijas [..], bet mēs vēlamies palikt diezgan konservatīvi un mēreni šajos jautājumos,” paziņoja prezidents. Neskatoties uz Kijivas un tās sabiedroto spiedienu, Šveice līdz šim ir atteikusies ļaut valstīm, kuru rīcībā ir Šveicē ražoti ieroči, reeksportēt tos uz Ukrainu. Līdz šim Šveice ir noraidījusi lūgumus no Vācijas, Spānijas un Dānijas, norādot uz Šveices Kara materiālu likumu, kas aizliedz jebkādu reeksportu, ja saņēmējvalsts atrodas starptautiskā bruņotā konfliktā. Šveicei ir 230 tanki “Leopard 2”, no kuriem 134 tiek izmantoti. Atlikuši 96 netiek izmantoti, bet tagad būs jāizlemj, vai uzskatīt tos par izņemtiem no ekspluatācijas, jo saskaņā ar Šveices likumu tikai šādus materiālus drīkst pārdot. Tanku statusu izlems parlaments. Kad tas varētu notikt, nav zināms.
Krievijas apgabalos pie Ukrainas robežas ievērojami pieaudzis noziegumu skaits
Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu, ievērojami pieaudzis noziegumu skaits, kas saistīti ar ieročiem un sprāgstvielām, atsaucoties uz Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem, vēsta laikraksts “Kommersant”. “Kommersant” ziņo, ka 2023.gada janvārī ar ieroču kontrabandu saistīto noziegumu skaits Belgorodas apgabalā pieauga par 216,7%, salīdzinot ar 2022.gada janvāri. Savukārt tādu noziegumu skaits, kuros izmantoti ieroči un sprāgstvielas, palielinājās par 4100% jeb vairāk nekā 50 reizes. Kurskas apgabalā noziegumu skaits, kas saistīti ar nelegālu ieroču apriti, 2023.gada janvārī pieauga par 104,2%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, bet tādu noziegumu skaits, kuros izmantoti ieroči un sprāgstvielas, palielinājās par 1300%, vēsta “Kommersant”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 155 530 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 155 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 700 iebrucēju. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3436 tankus, 6723 bruņutransportierus, 2463 lielgabalus, 488 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 253 zenītartilērijas iekārtas, 303 lidmašīnas, 289 helikopterus, 2098 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5330 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 236 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Laikraksts: Kanāda plāno piegādāt Ukrainai 300 mūsdienīgus izlūkošanas dronus
Kanādas valdība plāno piegādāt Ukrainai 300 mūsdienīgus izlūkošanas dronus, ziņoja Kanādas laikraksts “National Post”. Laikraksta materiālā teikts, ka Otava risina sarunas par vairāku simtu Kanādā ražotu augsto tehnoloģiju dronu piegādēm Ukrainai. Ukraiņi tos nosaukuši par “vienīgo produktu tirgū, kas apmierina visas mūsu operatīvās vajadzības”. Ukrainas vicepremjere Jūlija Sviridenko vasarā nosūtīja vēstuli Kanādas aizsardzības un finanšu ministriem ar lūgumu piešķirt 300 dronus “Teledyne Flir R70 Skyranger”, kas tiek ražoti Ontārio provincē. Sviridenko sacīja, ka taktiskajiem droniem ir svarīga loma kaujas laukā, bet Ukrainā izstrādātajiem ir “ievērojami ierobežojumi” – tiem var kaitēt Krievijas elektroniskā kara līdzekļi, un ir ierobežotas iespējas tos izmantot naktī un sliktos laikapstākļos. Kanādas dronam ir arī termovizors un signālu pārtveršanas un ķīmisko ieroču noteikšanas funkcijas, kas ir nepieciešamas Ukrainas aizstāvjiem. “National Post” ziņoja, ka R70 iespēja pārtvert signālu būs īpaši noderīga, jo ļaus dronam noteikt ienaidnieka telefonu atrašanās vietas un pat identificēt personas. Ja Kanāda piekritīs nodot Ukrainai 300 šādus dronus, kā arī nodrošināt Ukrainas karavīru apmācīšanu to izmantošanai un apkalpošanai, tas Kanādas valsts kasei izmaksās apmēram 150 miljonus Kanādas dolāru (103 miljonus eiro). “Dronu nodošanas lūgums vēl nesen nebija prioritāte, bet ziņu avoti apgalvo, ka tagad darījuma noslēgšanai ir piesaistīts valsts koncerns “Canadian Commercial Corporation”, kas palīdz ārvalstu valdībām iepirkt Kanādas preces,” atzīmēja laikraksts. Kanādas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt progresu vienošanās noslēgšanā par dronu piegādēm, kā arī to, kāpēc Ukrainas lūgums tik ilgi bija palicis bez atbildes.
Bulgārijas militāri tehniskā palīdzība Ukrainai atzīta par konstitucionālu
Bulgārijas Konstitucionālā tiesa otrdien atzina Bulgārijas militāri tehnisko palīdzību Ukrainai par konstitucionālu. Tiesa noraidīja 50 Bulgārijas Tautas sapulces (parlamenta) deputātu lūgumu atzīt par nekonstitucionālu lēmumu par militārās un militāri tehniskās palīdzības sniegšanu Ukrainai un Bulgārijas aizsardzības spēju stiprināšanu, kas tika pieņemts 2022.gada 3.novembrī. Tiesa izbeidza šo lietu. Tās lēmums tika pieņemts, deviņiem tiesnešiem balsojot par un vienam – pret.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pērn pavasarī bija iebildis pret ieroču piegādēm Ukrainai.
Pērn aprīlī Kijivu apmeklēja Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs. Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Petkovs paziņoja, ka Bulgārija remontēs Ukrainas militāro tehniku.
Ukraina vasarā lūdza Bulgārijai padomju laika militāro tehniku, bet saņēma atteikumu. Toties augustā Bulgārijas ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs paziņoja, ka Bulgārija nodevusi Ukrainai 4200 tonnas ieroču.
Bulgārijas Ekonomikas ministrija ziemā paziņoja par plāniem nodot Ukrainai strēlnieku ieročus un munīciju.
Mediji ziņoja, ka pēdējos divos gados Bulgārija caur starpniekiem nodevusi Ukrainai bruņojumu vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru vērtībā.
