Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Krievijai pie Bahmutas ap 500 kritušo un ievainoto dienā 0
Rezņikovs: Krievija pie Bahmutas zaudē 500 kritušo un ievainoto dienā
LETA: Krievija turpina uzbrukumu Bahmutai, ciešot smagus zaudējumus, intervijā vācu laikrakstam “Bild” sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, norādot, ka pie Bahmutas kritušo un ievainoto Krievijas karavīru skaits katru dienu sasniedz aptuveni 500.
“Krievi šo lēno uzbrukumu sāka pirms sešiem mēnešiem, un mēs to izturam sešus mēnešus. Krievu zaudējumi katru dienu ir 500 kritušo un ievainoto,” sacīja ministrs.
Laikraksta žurnālists uzreiz vaicāja, cik karavīru katru dienu zaudē Ukraina, arī Bahmutas aizsardzībā, tomēr Rezņikovs no tiešas atbildes izvairījās.
“Es jums nestāstīšu par Ukrainas zaudējumiem. Ir karš, ir zaudējumi, ir kritušie un ievainotie, bet tie ir krietni mazāki par Krievijas zaudējumiem. Ir starpība starp ukraiņiem un krieviem. Krievi izmanto gaļas maļamās mašīnas taktiku, viņiem karavīri ir vienkārši lielgabala gaļa. Mums ir dārga katra karotāja dzīvība, tāpēc mēs cenšamies viņa dzīvību glābt,” piebilda ministrs.
Rezņikovs arī sacīja, ka optimistiski raugās uz iespēju, ka karš varētu noslēgties 2023.gadā. Runa šajā gadījumā ir tieši par noslēgumu kaujas laukā.
Kalniņa-Lukaševica: Krievija jāsauc pie visaptverošas atbildības par noziegumiem pret Ukrainu
Krievija jāsauc pie visaptverošas atbildības par pastrādātajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu, to, piedaloties Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) pastāvīgās komitejas sēdē Hāgā, Nīderlandē, sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV). “Mums jāmācās no vēstures un jāstājas pretī agresijai ar izlēmību un spēku, un kā demokrātiskai organizācijai jāizmanto visas iespējas, lai Krieviju sauktu pie visaptverošas atbildības par tās pastrādātajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu,” par Latvijas delegācijas vadītājas pausto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra Latvijas atbalstu “ad hoc” starptautiska tribunāla izveidei, kas kopā ar jau esošajiem starptautiskajiem mehānismiem sauktu Krieviju pie atbildības. “Mēs vēlamies redzēt atbildīgos par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu šeit, Hāgā. Krievijas līderiem ir jātop tiesātiem īpaši izveidotā starptautiskā tribunālā. Tāpat arī noteikti jāvienojas par reģistra izveidi, lai fiksētu Krievijas radītos postījumus un nodarījumus un uz tā pamata nodrošinātu reparācijas Ukrainai,” pauda Latvijas delegācijas vadītāja. Krievijas karš Ukrainā ir lielākais drauds likumos balstītai starptautiskai kārtībai un EP pamatprincipiem. Mums jānodrošina un jāstiprina kopīgas demokrātiskās vērtības un principi. Mums jāstrādā, lai nodrošinātu vārda un mediju brīvību, žurnālistu drošību, tostarp digitālā vidē. Informācija ir kļuvusi par daļu no karadarbības, tāpēc mūsu sabiedrībām jāattīsta mediju un informācijas pratības, kā arī jāveicina noturība pret dezinformāciju, sacīja Latvijas delegācijas vadītāja. Gatavojoties ceturtajam EP valstu un valdību vadītāju samitam, kas notiks Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā maijā vidū, Kalniņa-Lukaševica pauda, ka EP jākļūst efektīvākai, reaģētspējīgākai un noturīgākai pret ārējiem izaicinājumiem. Organizācijai jākļūst modernākai un pieejamākai, diskusijās par politikas procesiem iesaistot pilsonisko sabiedrību un jaunatni, aicināja Saeimas priekšsēdētāja biedre. Ceturtdien un piektdiena Hāgā notika gan EPPA pastāvīgās komitejas sēdē, gan arī Baltijas valstu un Ukrainas delegāciju vadītāju neformālās konsultācijas tā dēvētajā “Baltic+” grupas formātā par turpmāko rīcību EPPA aprīļa sesijā Strasbūrā, kā arī turpinājās viedokļu apmaiņa par “ad hoc” starptautiska tribunāla izveidi. Pēc sanāksmes beigām Kalniņa-Lukaševica tikās ar Latvijas vēstnieci Nīderlandē Aigu Liepiņu.
Vācija vēlas atpirkt no Šveices tankus “Leopard 2”
Vācija vēlas atpirkt no Šveices 40 gadus vecus tankus “Leopard 2”, lai ar tiem aizstātu tos tankus, kas nosūtīti Ukrainai. Šveices Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka šodien saņēmusi šādu lūgumu, bet neatklāja, cik tanku Vācija vēlas atpirkt. Vācijas vēlas ar tiem aizstāt tankus, ko tā un citas Eiropas Savienības (ES) valstis nosūtījušas Ukrainai. “No armijas viedokļa principā būtu iespējams atteikties no ierobežota skaita kaujas tanku,” norādīja ministrija. Šveicei ir 230 tanki “Leopard 2”, no kuriem 134 tiek izmantoti. Atlikuši 96 netiek izmantoti, bet tagad būs jāizlemj, vai uzskatīt tos par izņemtiem no ekspluatācijas, jo saskaņā ar Šveices likumu tikai šādus materiālus drīkst pārdot. Tanku statusu izlems parlaments. Kad tas varētu notikt, nav zināms. Šveicē pašlaik tiek aktīvi diskutēts par ieroču piegādēm Ukrainai. Neskatoties uz Kijivas un tās sabiedroto spiedienu, Šveice līdz šim ir atteikusies ļaut valstīm, kuru rīcībā ir Šveicē ražoti ieroči, reeksportēt tos uz Ukrainu. Līdz šim Šveice ir noraidījusi lūgumus no Vācijas, Spānijas un Dānijas, norādot uz Šveices Kara materiālu likumu, kas aizliedz jebkādu reeksportu, ja saņēmējvalsts atrodas starptautiskā bruņotā konfliktā. Trešdien publiskota aptauja liecina, ka puse šveiciešu atbalsta izmaiņas Šveices militārās neitralitātes politikā, lai atļautu trešajām valstīm piegādāt Ukrainai ieročus, kas ražoti Šveicē.
Borels saskata nelielu uzlabojumu Rietumu diplomātijā ar Maskavu
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels piektdien paziņojis, ka redzams mazs uzlabojums Rietumu diplomātijā ar Maskavu. ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam ceturtdien G20 sarunu kuluāros Deli bija īsa tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Tikšanās ilga desmit minūtes, kuru laikā Blinkens vērsis spiedienu uz Lavrovu Ukrainas jautājumā. Borels norādīja, ka Lavrovs palicis telpā, kad Rietumu valstis kritizējušas Krieviju. Iepriekšējā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē Bali pagājušajā gadā Lavrovs līdzīgā situācijā pameta telpu. “Vismaz šoreiz viņa palika un klausījās. Tas ir neliels uzlabojums, bet nozīmīgs,” uzskata Borels. “Es domāju, kas tas ir labāk nekā nekas,” viņš piebilda. Borels paziņoja, ka iebildīs pret jebkuriem centieniem izslēgt Krieviju no G20 grupas. Pirms desmit gadiem Krievija tika izslēgta no G8 grupas, kas pēc tam pārtapa par G7. Borels uzsvēra, ka nepieciešams saglabāt iespēju runāt vai vismaz klausīties. Vienlaikus Borels uzsvēra, ka pasaulei ir jāatbalsta Ukraina, ņemot vērā satraukumu attīstības valstīs, kas izjūt augstās pārtikas cenas un citas šī konflikta sekas. “Es saprotu cilvēkus no tā sauktajiem Globālajiem dienvidiem, kuri saka: “Paskatieties, mēs nevaram paciest šī kara sekas!” Bet paskatieties, kas pie tā ir vainīgs. Kurš ir tas, kurš radīja problēmu?” sacīja Borels. G20 sanāksme beidzās bez kopīgas deklarācijas, bet Indija izplatīja paziņojumu, kurā norādīts, ka Krievija un Ķīna nepiekrīt aicinājumam Krievijai izvest karaspēku no Ukrainas. Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī norādīja, ka šāds paziņojums no Indijas puses, ka Krievija un Ķīna ir vienīgās valstis, kas šādi uzskata, jau pats par sevi ir vēstījums. Žolī sacīja, ka arī tikusies ar Lavrovu un sacījusi viņam, ka Krievijai ir jāaiziet no Ukrainas.
Borodiankā atrasts jauns nogalināto civiliedzīvotāju kaps
2022. gada martā Krievijas okupācijas laikā kāds vietējais iedzīvotājs esot “pamanījis divu krievu karavīru nošautu cilvēku līķus un trešā cilvēka sadedzinātas atliekas” Borodiankā, kas atrodas Bučas reģionā Ukrainā, vēsta NEXTA.
A new grave of murdered civilians was found in Borodianka
In March 2022, during the Russian occupation, a local resident "noticed the bodies of 2 people shot by Russian soldiers and the burnt remains of a third".
1/2 pic.twitter.com/nAaSzx4lTj— NEXTA (@nexta_tv) March 2, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 151 370 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 151 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 765 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3405 tankus, 6673 bruņutransportierus, 2402 lielgabalus, 484 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 247 zenītartilērijas iekārtas, 301 lidmašīnu, 289 helikopterus, 2061 bezpilota lidaparātu, 873 spārnotās raķetes, 5281 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 230 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Russian Guard Service vehicle was blown up by a mine during an operation against "Ukrainian saboteurs" in the Bryansk region, said State Duma deputy, Alexander Shinstein.
Three members of the Bryansk special task force and an explosive technician were wounded by shrapnel.
1/2 pic.twitter.com/bOSOLB2PpM— NEXTA (@nexta_tv) March 2, 2023
Uz Ukrainu nosūtīs palīdzības kravu armijai vairāk nekā 100 000 eiro vērtībā
Šodien atbalsta iniciatīva “Brīva Ukraina Eiropā” uz Ukrainu nosūtīs palīdzības kravu armijai vairāk nekā 100 000 eiro vērtībā, aģentūru LETA informēja atbalsta iniciatīvas “Brīva Ukraina Eiropā” pārstāvji. Atbalsta iniciatīva “Brīva Ukraina Eiropā” ar vietējo uzņēmēju un privāto ziedotāju palīdzību ir sarūpējuši lielapjoma sūtījumu, kurā ietilpst pirmās nepieciešamības preces, ko ir pieprasījušas Ukrainas armijas vienības. Uz Ukrainu tiks nosūtīti divi lieljaudas strāvas transformatori, ievērojams skaits mazjaudas strāvas ģeneratoru, medicīnas preces, termālās redzamības iekārtas un optiskie tēmēkļi, divas vieglās automašīnas, tehniskie instrumenti un citas preces vairāk nekā 100 000 eiro vērtībā. Atbalsta iniciatīva sadarbībā ar Ļvivas Medicīnas korpusu regulāru un koordinētu palīdzību Ukrainai sniedz jau kopš 2014.gada, kad sākās aktīvā karadarbība Austrumukrainā. Kopš 2022.gada 24.februāra par iniciatīvas stratēģisko partneri ir kļuvusi arī biedrība “Labdarības lapa”.
Pentagons: ASV nesniedz Ukrainai informāciju par mērķiem Krievijā
ASV nesniedz Ukrainai izlūkošanas datus par mērķiem Krievijas teritorijā, ceturtdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrija (Pentagons), nosaucot Krievijas izteiktās apsūdzības par ”blēņām”. Maskava iepriekš apsūdzēja Rietumus par tiešu līdzdalību mēģinājumos dot triecienu tās stratēģiskajām aviobāzēm. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka Ukraina bez ASV palīdzības nespētu ar droniem uzbrukt Krievijas infrastruktūrai. Šonedēļ bezpilota lidaparāts avarēja blakus gāzes sadales stacijai uz dienvidrietumiem no Maskavas, 110 kilometru attālumā no Maskavas centra, paziņoja Maskavas apgabala gubernators. “Man nav nekādas informācijas par to, vai ukraiņi veikuši šādas operācijas,” žurnālistiem paziņoja Pentagona oficiāls pārstāvis brigādes ģenerālis Pets Raiders. “Es varu precīzi pateikt, ka priekšstats par to, ka ASV sniedz izlūkošanas datus vai informāciju ukraiņiem notēmēšanai [uz mērķiem] Krievijas teritorijā, ir blēņas. Mēs nekarojam ar Krieviju un netiecamies pēc kara ar Krieviju,” sacīja Raiders. ASV tomēr sniedz Ukrainai sīku informāciju par Krievijas karaspēka pārvietošanos Ukrainas iekšienē, un Kijiva ir apvienojusi šo palīdzību ar saviem izlūkošanas datiem, lai veiktu artilērijas triecienus un citus uzbrukumus Krievijas karaspēkam un tā ieročiem. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pērn sniedza Ukrainai militāru palīdzību gandrīz 32 miljardu dolāru vērtībā, kurā bija droni, tālas darbības artilērijas sistēmas un pretgaisa aizsardzības līdzekļi.
Baidens un Leiena 10.martā tiksies Vašingtonā
ASV prezidents Džo Baidens 10.martā Vašingtonā tiksies ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, ceturtdien pavēstīja Baltais nams. Līderi runās par “stingru sadarbību” centienos palīdzēt Ukrainai tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, kā arī par klimata krīzi un Ķīnas radītajiem izaicinājumiem, teikts Baltā nama paziņojumā. Baidens un Leiena arī apspriedīs centienus samazināt Eiropas Savienības (ES) atkarību no Krievijas enerģijas importa. Sarunās liela uzmanība tika atvēlēta globālajiem drošības izaicinājumiem, ieskaitot Ķīnas radītos izaicinājumus, paziņoja Baltais nams.
ES paātrinās haubiču šāviņu piegādes Ukrainai
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas un bloka 27 valstu pārstāvji diskutē par plāniem piešķirt papildu miljardu eiro, kā arī izveidot kopīga iepirkuma shēmu, lai piegādātu haubiču artilērijas šāviņus, kas, kā norāda Ukraina, ir kritiski svarīgi, lai cīnītos pret valstī iebrukušo Krievijas armiju. Prioritāte šobrīd ir garantēt ātru 155 milimetru šāviņu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem, sacīja ES amatpersona, kam ir nepastarpināta informācija par šo jautājumu. Amatpersona nebija pilnvarota par šo lietu runāt publiski, jo darbs pie plāna vēl nav pabeigts. ES palīdz Ukrainai ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu atlīdzinājumu dalībvalstīm, kas Ukrainai piegādā ieročus un munīciju, sniedz militāro atbalstu. Atbilstoši jaunākajiem priekšlikumiem dalībvalstis, kas nodrošinās munīciju, nekavējoties saņems garantijas par ātru atmaksu un pēc augstām atlīdzinājuma likmēm. Lai finansētu šo projektu, dalībvalstīm būs jāizmanto papildu miljards eiro. Decembrī tās jau vienojās Eiropas Miera mehānismam piešķirt papildu divus miljardus eiro ar iespēju par vēl papildu 3,5 miljardiem.
