Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Putins pieprasa prokuratūrai aktīvāk apkarot iekšpolitiskās situācijas “destabilizēšanu” 0
Polija aizturējusi sešus spiegus
Polijas drošības dienests aizturējis 6 cilvēkus, kas strādāja Krievijas slepenajos dienestos pēc tam, kad viņi tika pieķerti sabotāžas misijā Austrumpolijā, netālu no Ukrainas robežas. Viņi arī bija izspiegojuši dzelzceļa satiksmi šajā rajonā.
BREAKING:
The Polish security service ABW has detained 6 people working for Russian secret services after they were caught on a sabotage mission in Eastern Poland, near the border with Ukraine.
They had also been spying on railway traffic in the area. pic.twitter.com/FmJeRmHAM9
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 15, 2023
Martas Sirko sērija “Skulptūras” stāsta par kara laikā ievainotajiem cilvēkiem
Bildēs ir Viktorija. Viņa ir guvusi apdegumus Krievijas apšaudēs Vinnicā. “Es nekad neaizmirsīšu šo brīdi. Zāle, ziedi un es degu,” stāsta Viktorija.
The “Sculptures” series by Marta Syrko tell the stories of people injured during the war.
In the photos is Viktoriia. She has got her burns due to the #Russian shelling on #Vinnytsia. “I will never forget that moment. The grass, flowers, and I were burning”, says Viktoriia. pic.twitter.com/b628kcqkrp
— UkraineWorld (@ukraine_world) March 15, 2023
Putins pieprasa prokuratūrai aktīvāk apkarot iekšpolitiskās situācijas “destabilizēšanu”
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien mudinājis prokuratūru aktīvāk vērsties pret “mēģinājumiem destabilizēt” iekšpolitisko situāciju.
“Es prasu jums asi reaģēt uz mēģinājumiem destabilizēt sociālpolitisko situāciju,” tiekoties ar ģenerālprokuratūras darbiniekiem, uzsvēra Putins.
“Prokuroriem jābūt aktīvākiem pretdarbībā ekstrēmismam,” piebilda diktators.
Krievijā par “ekstrēmismu” tiek uzskatīta jebkāda režīma kritika, un ekstrēmisma apkarošanas aizsegā likvidētas faktiski visas režīmam netīkamās politiskās un pilsoniskās organizācijas.
Lietuvas prezidents: Ķīnas loma saistībā ar karu Ukrainā ir drīzāk destruktīva
Ķīnas loma saistībā ar karu Ukrainā ir drīzāk destruktīva nekā konstruktīva, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. “Diemžēl es redzu, ka Ķīnas mērķis ir šī kara turpināšanās, lai šis karš kļūtu vēl asiņaināks, un šādā situācijā Ķīna slēpti vai atklāti atbalsta Krieviju,” sacīja Nausēda intervijā telekanālam “Euronews”. “Ir ļoti grūti noticēt, ka Ķīnai var būt starpnieka loma starp abām valstīm. Tai vismaz vajadzētu būt neitrālai,” teica Lietuvas prezidents. “Pagaidām manā vērtējumā Ķīnas loma ir drīzāk destruktīva nekā konstruktīva,” uzsvēra Nausēda. Jau ziņots, ka Ķīna 24.februārī publiskoja dokumentu, ko tā nodēvēja par savu miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Plāns sastāv no 12 punktiem, un Pekina tajā karu ir nosaukusi par “Ukrainas krīzi”. Ķīna šajā plānā aicina uz pamieru un miera sarunu sākšanu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī aicina izbeigt Rietumu sankcijas pret Krieviju, veikt pasākumus kodolobjektu drošības garantēšanai, izveidot humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai, un spert soļus graudu eksporta nodrošināšanai. Miera plānā galvenokārt izklāstītas jau ilgi zināmas Pekinas pozīcijas, tostarp pieminēta vajadzība “efektīvi garantēt [visu valstu] suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti”. Tajā arī aicināts izbeigt “Aukstā kara mentalitāti”, kā Ķīna parasti dēvē tās ASV piedēvēto hegemoniju un iejaukšanos citu valstu lietās. Ķīna ir apgalvojusi, ka ievēro neitralitāti Krievijas-Ukrainas konfliktā, tomēr tai ir “neierobežotas” attiecības ar Krieviju. Ķīna arī atteikusies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā vai pat to šādi nosaukt, bet ir apsūdzējusi Rietumus šī konflikta izprovocēšanā un “uzkurināšanā” ar aizsardzības ieroču piegādāšanu Ukrainai. Ķinas prezidents Sji Dzjiņpins nākamnedēļ Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet pēc tam viņš iecerējis virtuālu sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pirmdien vēstīja laikraksts “The Wall Street Journal”.
Krievija armijas rindas plāno papildināt ar 400 000 līgumkaravīru
Krievijā 1.aprīlī sāksies jauna līgumkaravīru uzņemšana armijā ar mērķi papildināt bruņoto spēku rindas ar vēl 400 000 vīru, vēsta “Radio Brīvība”. Krievijas Aizsardzības ministrija nosūtījusi reģionālajām struktūrām vēstules, kurās norādīts cilvēku skaits, ar kādu būtu jāparaksta atbilstošie dokumenti. Uzreiz vairākos reģionālajos medijos publicēts kopējais līgumkaravīru skaits, ar kādu atbilstoši Krievijas Aizsardzības ministrijas plāniem jāpapildina karaspēks – 400 000. Galvenais šī uzdevuma izpildes slogs gulstas uz kara komisariātu darbinieku pleciem, bet galīgā atbildība par plāna izpildi ir gubernatoriem.
ASV senatori mudina Pentagonu izvērtēt iespējas nosūtīt F-16 Ukrainai
ASV senatoru grupa aicinājusi aizsardzības ministru Loidu Ostinu līdz nedēļas beigām sniegt izvērtējumu par iespējām piegādāt Ukrainai reaktīvos iznīcinātājus F-16, kā arī ar to saistītajiem riskiem, vēsta tīmekļa izdevums “Politico”. Vēstuli parakstījuši kā demokrāti, tā republikāņi. Krievijas pilnmēroga karš pret Ukrainu šobrīd ir “kritiskā fāzē”, norāda senatori. “Pēc sarunām pagājušajā mēnesī Minhenes drošības konferencē ar amerikāņu, ukraiņu un ārvalstu līderiem, kas strādā Ukrainas atbalstam, mēs uzskatām, ka ASV ir uzmanīgi jāizturas pret F-16 piegādi Ukrainai,” vēstulē norāda senatori. Viņi vēstulē arī lūdz sniegt militāru vērtējumu tam, kā F-16 ietekmēs kara gaitu un cik ātri ukraiņu piloti spēs apgūt lidošanai ar šiem iznīcinātājiem nepieciešanās prasmes. Divu ukraiņu pilotu ierašanos Arizonā, kur armijas bāzē tiek izvērtētas viņu kaujas prasmes, senatori novērtējā kā kritisku soli, lai novērtētu viņu gatavību lidot ar F-16.
Analītiķi: Krievijas teritoriālie ieguvumi februāra uzbrukumā ir niecīgi
Šā gada februārī Krievija Ukrainā spējusi sagrābt teritoriju, kas nepārsniedz 0,04% no Ukrainas kopējās platības, liecina militāro analītiķu aplēses. ASV Karas studiju institūta (ISW) ekspertu aprēķini liecina, ka mēnesi ilgstošā Krievijas uzbrukuma gaitā Krievija sagrābusi aptuveni 234 kvadrātkilometrus, un tie ir 0,039% no Ukrainas kopējās teritorijas, vēsta izdevums “Business Insider”. Savukārt monitoringa organizācijas “War Mapper” aplēses liecina, ka Krievijai februārī sagrābto teritoriju apjomu izdevies palielināt par 85 kvadrātkilometriem, un tie ir aptuveni 0,01% no Ukrainas kopējās teritorijas. Komentārā izdevumam ISW pārstāvji sacīja, ka “abi skaitļi ir samērā mazi”, un atšķirība varētu būt skaidrojama arī nebūtisku pārrēķināšanos, tomēr “tie abi pavisam noteikti atspoguļo to, ka Krievijas teritoriālie ieguvumi ir ierobežoti”. “Krievija ieguvusi šo niecīgo zemes gabalu, zaudējot militāro tehniku un tūkstošiem karavīru”, rezumē izdevums.
ISW: ASV drona notriekšana nenovedīs pie tieša ASV un Krievijas konflikta
ASV drona “MQ-9 Reaper” notriekšana debesīs virsa Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem pie tieša ASV un Krievijas konflikta nenovedīs, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi. “Incidents nenovedīs pie eskalācijas līdz tiešam konfliktam starp Krieviju un ASV,” norāda domnīcas eksperti. “Krievijas bruņotie spēki daudzu desmitgažu laikā un daudzos militāro operāciju rajonos izmantojuši iebiedēšanas tehniku pret amerikāņu un sabiedroto lidmašīnām un kuģiem, kas nav izraisījis konfliktu,” atgādina ISW. Domnīca norāda, ka Krievijas un ASV prezidenti var patstāvīgi izlemt par to, kā tieši reaģēt uz šādiem incidentiem, un ka nekādas automātiskas darbības eskalācijas virzienā nenotiks.”Ņemot vērā, ka [ASV] prezidents Džo Baidens vairākkārt ir runājis par vēlēšanos izvairīties no tieša amerikāņu karavīru konflikta ar Krieviju, bet Kremlis skaidri un vairākkārt ir demonstrējis nevēlēšanos sākt karu ar NATO, nav pamata uzskatīt, ka šādi incidenti var novest pie bīstamas eskalācijas,” rezumē ISW.
#American media simulated the collision between a drone and a fighter jet over the #BlackSea. pic.twitter.com/ohxdKjqIJo
— NEXTA (@nexta_tv) March 15, 2023
Haidajs pamet Luhanskas apgabala vadītāja amatu
Serhijs Haidajs pamet Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītāja amatu, platformā “Telegram” pavēstīja Ukrainas valdības pārstāvis parlamentā Tarass Meļničuks, norādot, ka valdībā notikusi viņa atkāpšanās saskaņošana. Kā vēsta Ukrainas mediji, Haidajs no Luhanskas apgabala vadītāja amata atstādināts, jo viņš drīzumā tiks iecelts par Ukrainas vēstnieku Kazahstānā. Haidajs vēstnieka amatā varētu tikt iecelts jaunnedēļ pēc 19.martā gaidāmajām Kazahstānas parlamenta vēlēšanām, vēsta Ukrainas medijs “lb.ua”. Haidajs Luhanskas apgabala vadītāja amatā tika iecelts 2019.gadā. Pirms tam viņš strādāja vietējās varas struktūrās Aizkarpatos. Kad Krievija pērn februārī uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Krievijas karaspēks ieņēma teju visu Luhanskas apgabalu, un Haidajs dažkārt tika dēvēts par “gubernatoru bez reģiona”. Tomēr Krievijas varas pārstāvju apgalvojumi par visas Luhanskas apgabala teritorijas kontroli neatbilst patiesībai, jo vairākas apgabala apdzīvotās vietas, arī Bilohorivka un Nevske, atrodas Ukrainas armijas kontrolē. Luhanskas apgabala vadītāja amatā varētu tikt iecelta militārpersona, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta Ukrainas tīmekļa medijs “Unian”. Prezidenta administrācija šobrīd izskata vairākas kandidatūras. Informāciju par Haidaja aiziešanu no Luhanskas apgabala vadītāja amata un gaidāmo iecelšanu jaunā amatā apstiprinājis arī Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 161 520 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 161 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3492 tankus, 6799 bruņutransportierus, 2528 lielgabalus, 502 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 262 zenītartilērijas iekārtas, 304 lidmašīnas, 289 helikopterus, 2132 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5377 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 257 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
