Live TEKSTA TIEŠRAIDES ARHĪVS. ASV prezidenta vēlēšanas 2024: Republikānis Tramps ar pārliecinošu balsu vairākumu uzvar un atgriežas Baltā nama saimnieka krēslā 421
Mičiganā arestēts vīrietis par draudiem uzbrukt Trampam, ja viņš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās
Šorīt Mičiganā tika arestēts kāds 25 gadus vecs vīrietis, kurš, iespējams, draudējis veikt vardarbīgu uzbrukumu, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs bijušais prezidents Donalds Tramps, šodien ziņoja ASV medijs “CNN”.
Prokurori apgalvo, ka Īzaks Sisels (Isaac Sissel) nosūtīja draudus vēstulē FIB Nacionālajam draudu operāciju centram Rietumvirdžīnijā. Tajā bija teikts: “Ja vēlēšanās uzvarēs Tramps, es sarīkošu uzbrukumu konservatīvajam kristiešu netīrumiem. Bez konkrēta upura vai iespējas atrast vietu, kur es paslēpu ieroci, FIB neko nevar darīt, kamēr es nepabeigšu uzbrukumu.” Sisels pirmo reizi federālajā tiesā stāsies šopēcpusdien [pēc ASV laika].
Eiropas Parlamenta zaļo un liberāļu līderi aicina amerikāņus balsot par Harisu
Eiropas Parlamenta zaļo un liberāļu līderi aicina amerikāņus balsot par Harisu, ziņo “Euronews”.
“Amerikāņu vēlētāji saskaras ar fundamentālu izvēli starp divām radikāli pretējām vīzijām par to, kādai vajadzētu būt politikai,” tā sociālajā tīklā “X” raksta liberāļu vadītāja Valērija Haiēra (Renew), novēlot “vislabāko veiksmi” kandidātei Kamalai Harisai.
Viņa piebilda, ka “šai ir jābūt pēdējai reizei, kad vēlētājiem aiz Atlantijas okeāna ir jāizdara izvēle, kas nosaka Eiropas drošību”, un aicināja eiropiešus veidot “savu aizsardzības spēju” un cīnīties par “savām ekonomiskajām interesēm”.
Arī Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Terija Reintke (Terry Reintke) vietnē “X” rakstīja: “Ir pēdējais laiks, lai ASV vadītu sieviete. Ir pienācis laiks, lai ASV vadītu krāsaina dzimuma sieviete.”
For this election day, American voters face a fundamental choice between two radically opposed visions of what politics should look like. Best of luck to @KamalaHarris and all democrats who stand for people’s rights and freedom.
This must be the last time voters across the…
— Valérie Hayer (@ValerieHayer) November 5, 2024
Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pārsvarā krītas pirms ASV prezidenta vēlēšanām
Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās jau pirmdien, 4.novebrī, pārsvarā kritās, investoriem gatavojoties ASV prezidenta vēlēšanām, Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumam par procentlikmēm un gaidāmiem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem informēja LETA.
Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2% pēc astoņu OPEC+ grupas valstu svētdienas paziņojuma, ka tās pagarinās ieguves apjomu samazināšanu līdz nākamā mēneša beigām.
Jēlnaftas ieguves apjomu palielināšana tika atlikta saistībā ar bažām par pieprasījuma samazināšanos Ķīnā un ASV.
“Tirgus dalībnieki gatavojas varbūt vissvarīgakajai šī gada nedēļai,” sacīja “Scope Markets” galvenais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.
ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām samazinājās.
Investori gatavojas arī ASV Senāta un Pārstāvju palātas vēlēšanām, jo ir izteikti pieņēmumi, ka republikāņi varētu iegūt kontroli pār abām ASV Kongresa palātām.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien kritās par 0,6% līdz 41 794,60 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,3% līdz 5712,69 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,3% līdz 18 179,98 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,1% līdz 8184,24 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,5% līdz 7371,71 punktam, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,6% līdz 19 147,85 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,9% līdz 71,47 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,7% līdz 75,08 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 2,9% līdz 40,30 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0834 līdz 1,0878 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2924 līdz 1,2954 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 153,01 līdz 152,17 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 83,86 līdz 83,94 pensiem par eiro.
Tramps pauž pārliecību par savu uzvaru vēlēšanās
ASV prezidenta amata kandidāts no republikāņu partijas Donalds Tramps otrdien pēc nobalsošanas vēlēšanās pavēstīja, ka ir ļoti pārliecināts par savu uzvaru vēlēšanās, vienlaikus paužot neapmierinātību, ka rezultātu paziņošana var prasīt laiku, vēsta šovakar LETA.
“Es jūtos ļoti pārliecināts,” sacīja Tramps. “Es dzirdēju, ka mums visur klājas ļoti labi.” Viņš piebilda, ka šī ir labākā no trim viņa vadītajām kampaņām.
“Tās pat nebūs tuvu,” sacīja Tramps. “Bet tas prasīs ilgu laiku, lai to apstiprinātu.”
Tramps turpināja sūdzēties par to, ka ilgs laiks būs nepieciešams rezultātu apkopošanai, “jo viņi iztērēja visu šo naudu mašīnām”, kā piemēru ātrai vēlēšanu norisei minot vēlēšanas Francijā.
Vienlaikus Tramps paziņoja, ka būtu gatavs atzīt savu sakāvi, ja tās būs godīgas vēlēšanas.
“Ja es zaudēšu vēlēšanās, ja tās būs godīgas vēlēšanas, es būšu pirmais, kurš to atzīs. Līdz šim, manuprāt, tās ir bijušas godīgas,” pēc balsošanas Floridā žurnālistiem sacīja Tramps, atkārtojot atrunu, ko viņš kampaņas laikā ir daudzkārt izmantojis.
ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu – bijušo prezidentu Donaldu Trampu.
Latvietis no ASV: “Vēlēšanu diena klāt: dažas piezīmes no Kalifornijas”
“Vēlēšanu diena klāt: dažas piezīmes no Kalifornijas”, tā 5.novembrī raksta latvietis, bijušais Saeimas deputāts Gatis Eglītis no ASV soctīklā “X”, paužot savus vērojumus par Donalda Trampa un Kamalas Harisas vēlēšanu cīņu.
Eglītis soctīklā raksta:
“1. Šīs vēlēšanas ir “visciešākās” kopš 2000.gada; republikāņi bija iedzinējos, kad K.Harisa nomainīja Dž.Baidenu, bet pēdējā mēnesī pozīcijas ir izlīdzinājušās.
2. Vēsturiski, demokrātu kandidātam priekšvēlēšanu reitingos būtu bijis nepieciešams vismaz 3 procentpunktu (pp) pārsvars pār republikāņiem (popular vote), lai uzvarētu vēlēšanās ar 270+ elektoru kolēģijas balsīm, bet šoreiz šis “likums” var nenostrādāt. Liela iespēja, ka sieviešu balsis nospēlēs par labu K.Harisai. Kopš Dž.F.Kenedija laikiem pat ir teiciens, ka sievietes-vēlētājas veido demokrātu partijas mugurkaulu. Piem., ~70% afroamerikāņu sievietes atbalsta K.Harisu, tikai ~15% D.Trampu.
3. Iepriekšējā balsošanā pa pastu sieviešu/vīriešu proporcija ir 54/46: sievietes ar 9pp pārsvaru atbalsta K.Harisu, vīrieši ar 8pp pārsvaru atbalsta D.Trampu.
4. Izskatās, pēdējo nedēļu laikā liels skaits neizlēmušo novērsušies no K.Harisas dēļ tā, ka intervijās viņa vairās sniegt skaidras, racionālas atbildes uz jautājumiem. Daudziem neizlēmušajiem arī nepatīk demokrātu agresīvā vēršanās pret D.Trampu, JD Vensu, saucot viņus par fašistiem, trakajiem utt.
5. Pirms dažām dienām veiktā aptaujā jautāja, kurš uzvarēs Prezidenta vēlēšanās? 44% atbildēja D.Tramps, 41% K.Harisa, 16% atbildēja, ka nezina. Svarīgākie jautājumi amerikāņiem: ekonomika/dzīves dārdzība (42%) un imigrācija (19%).
6. Kad var gaidīt pirmos rezultātus? Pusnaktī pēc Latvijas laika tiks slēgti iecirkņi SUN BELT štatos: Džordžijā, Arizonā, Nevadā, Ziemeļkarolīnā, kur paredzami labi rezultāti D.Trampam (arī liels meksikāņu atbalsts viņam). Bet lielā intriga ir par BLUE WALL štatiem: pagaidām Viskonsīnā un Mičiganā K.Harisai ir 1-1.2pp pārsvars, savukārt Pensilvānijā ar nelielu 0.5pp pārsvaru vadībā ir D.Tramps. Balsošanā pa pastu (ap 20% no visām balsīm) K.Harisai ir liels pārsvars Pensilvānijā, bet ~66% vēlētāju savu balsi atdos vēlēšanu dienā, un tur veidojas D.Trumpa pārsvars. Interesants jautājums Pensilvānijā kā balsos ap 80 tūkstošu lielā amīšu (amish) komūna. Mičiganā abiem kandidātiem vienāds 49.4% reitings.
7. ~38% amerikāņu uzskata, ka vēlēšanas Amerikā nenotiek godīgi, īpaši Kalifornijā, kur nav nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu balsojot. Ir risks, ka zaudētāja atbalstītāji var nepieņemt mierīgi vēlēšanu rezultātus.
8. Liels “enkurs” republikāņiem pēdējo 2 gadu laikā ir bijis abortu aizlieguma jautājums, tādēļ republikāņi to vasarā izņēma no sava vēlēšanu manifesta. Tas ļauj piesaistīt jaunus atbalstītājus: piem nesen Kalifornijas senatore G.Romero pārgāja no štata valdošās partijas demokrātiem uz republikāņiem (pirmā reize 80 gadu laikā), līdz tam viņu atturēja republikāņu nostāja pret abortiem.
9. Ja D.Tramps zaudēs vēlēšanās, noteikti uzpeldēs jautājums vai tā nebija liela kļūda piekrist CNN debatēm Atlantā ar Dž.Baidenu pirms Čikāgas demokrātu konvents viņu apstiprināja Prezidenta amata kandidāta statusā. Dž.Baidena izgāšanās CNN debatēs deva leģitīmu iemeslu demokrātu vadībai “noņemt no trases” Dž.Baidenu, kurš savukārt bija daudz parocīgāks oponents D.Trampam nekā ir K.Harisa.
10. Lai vai kā: rezultāts ir tik tuvs, ka vēlēšanās uzvarēs tā partija, kura spēs veiksmīgāk mobilizēt savus atbalstītājus reāli nobalsot pa pastu vai vēlēšanu dienā.”
Vēlēšanu diena klāt: dažas piezīmes no Kalifornijas🇺🇸
1. Šīs vēlēšanas ir “visciešākās” kopš 2000.gada; republikāņi bija iedzinējos, kad K.Harisa nomainīja Dž.Baidenu, bet pēdējā mēnesī pozīcijas ir izlīdzinājušās.
2. Vēsturiski, demokrātu kandidātam priekšvēlēšanu reitingos… pic.twitter.com/7df9DMRca9
— Gatis Eglītis (@EglitisGatis) November 5, 2024
ASV prezidenta amata kandidāti Tramps un Harisa mudina vēlētājus iet uz balsošanas iecirkņiem!
ASV prezidenta amata kandidāti Donalds Tramps un Kamala Harisa sociālajos medijos aicina vēlētājus doties uz vēlēšanu iecirkņiem, informē “Euronews”.
“Vēlētāju entuziasms ir liels – “rauj nost jumtu”, jo cilvēki vēlas, lai Amerika atkal kļūtu liela. Tas nozīmē, ka rindas būs garas!” tā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps rakstīja soctīkla vietnē “X”, aicinot cilvēkus “Palikt rindā!”.
Kamala Harisa tajā pašā platformā dalījās ar tīmekļa vietnes adresi, kurā amerikāņu vēlētāji var atrast savus vēlēšanu iecirkņus – “IWillVote.com”.
Vēlēšanu dienas balsošana oficiāli sākās otrdien, 5.novembrī, sākot no pulksten 5:00 (11:.00 pēc Viduseiropas laika) dažās vietās Austrumu piekrastē. Desmitiem miljonu amerikāņu jau ir nobalsojuši iepriekš.
It is now officially ELECTION DAY! This will be the most important day in American History.
Voter enthusiasm is THROUGH THE ROOF because people want to Make America Great Again. That means lines are going to be long!
I need you to deliver your vote no matter how long it takes.…
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) November 5, 2024
Today, we vote for a brighter future.
Polling locations across the country are open. Find yours at https://t.co/VbrfuqVy9P. pic.twitter.com/7pJzch0XJR
— Kamala Harris (@KamalaHarris) November 5, 2024
ASV Kiberdrošības aģentūra: Nav bijuši nekādi incidenti, kas ietekmētu vēlēšanu infrastruktūras drošību
ASV vēlētājiem otrdien dodoties balsot prezidenta vēlēšanās, dažās ASV daļās ir novēroti slikti laikapstākļi un citi īslaicīgi infrastruktūras traucējumi, taču nav bijuši nekādi valsts līmeņa nozīmīgi incidenti, kas ietekmētu vēlēšanu infrastruktūras drošību, žurnālistiem paziņoja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vecākā padomniece Keita Konlija.
“Mēs sekojam līdzi gadījumiem, kad atsevišķos valsts reģionos ir novēroti ekstremāli laikapstākļi un citi īslaicīgi infrastruktūras traucējumi, taču tie lielākoties ir sagaidāmi, regulāri notikumi, kuriem gatavojas,” sacīja Konlija.
Viņa neminēja, kur šie vietējie traucējumi ir radušies.
Dažus galvenos vēlēšanu cīņas štatus ir skārusi spēcīga aukstā fronte, kas nes lietusgāzes un vētras. No septiņiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem Viskonsīnā, šķiet, ir sliktākie laikapstākļi.
ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu – bijušo prezidentu Donaldu Trampu.
Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.
ES līderi ceturtdienas vakarā Budapeštā gatavojas apspriest ASV vēlēšanu rezultātus
27 Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdienas, 7.novembra, vakarā Budapeštā vakariņu laikā pirmo reizi klātienē apspriedīs ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, ziņo “Euronews”.
Vakariņām, kuras rīko premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir pārliecināts Donalda Trampa (Donald Trump) atbalstītājs, ir paredzēts palīdzēt līderiem saskaņot viedokļus par to, kā sadarboties ar nākamo Baltā nama saimnieku un virzīt uz priekšu ES un ASV vēlēšanas. Tomēr nav gaidāms, ka tās novedīs pie rakstiska paziņojuma.
“Mēs strādājam pie kopīgiem vēstījumiem,” otrdien, 5.nvembrī, sacīja augsta ranga ES amatpersona. Šie vēstījumi ietver ES un ASV saišu stiprināšanu, nepieciešamību stiprināt ES stratēģisko autonomiju un daudzpusējās sistēmas nozīmi.
Amatpersona norādīja, ka līdz brīdim, kad līderi apsēdīsies pie vakariņu galda, Atlantijas okeāna otrā pusē varētu būt trīs iespējamie scenāriji: uzvarētājs, kurš ir pasludināts par uzvarētāju, kurš nav pasludināts par uzvarētāju vai pretendents, kurš apstrīd rezultātus. Tas ietekmēs to, kā debates attīstīsies ceturtdienas vakarā.
“Mēs neesam 2016.gadā, kad tas bija pārsteigums. Mēs esam pārliecinātāki un saskaņotāki par to, kāda ir mūsu darba kārtība un ko sagaidīt (bez) panikas,” sacīja amatpersona. “Mūsu nostādnes attiecībā uz to, ko mēs sagaidām no ASV, paliks nemainīgas.”
Jautāts, vai Orbāns varētu uzaicināt Trampu pievienoties līderiem ar videozvana starpniecību, amatpersona sacīja, ka plānots rīkot diskusiju tikai ES līderu starpā.
Līdztekus ASV vakariņās uzmanība tiks pievērsta arī situācijai Gruzijā pēc pagājušajā mēnesī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās tika pieļauti pārkāpumi. Gruzijas pievienošanās process ir de facto apturēts, jo ir pieņemti Krievijas stila tiesību akti.
Mūziķis Lauris Reiniks: “Visdramatiskākā un visciešākā kandidātu cīņa ASV vēsturē. Nu tad ar Dievpalīgu”
“Šodiena būs traka. Pēc 10 minūtēm 7.00 vērsies vaļā Kalifornijas vēlēšanu iecirkņi un sāksies noslēdzošā Prezidenta vēlēšanu diena. Visdramatiskākā un visciešākā kandidātu cīņa ASV vēsturē. Visi neziņā, visi cer, policija gatava nemieriem no abām pusēm. Nu tad ar Dievpalīgu,” tā šo pēcpusdien soctīkla vietnē “X” raksta Latvijā zināmais mūziķis Lauris Reiniks.
Šodiena būs traka. Pēc 10 minūtēm 7.00 vērsies vaļā Kalifornijas vēlēšanu iecirkņi un sāksies noslēdzošā Prezidenta vēlēšanu diena. Visdramatiskākā un visciešākā kandidātu cīņa ASV vēsturē. Visi neziņā, visi cer, policija gatava nemieriem no abām pusēm. Nu tad ar Dievpalīgu🤞🇺🇸 pic.twitter.com/zGJKsKsf3c
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) November 5, 2024
Kāpēc ASV vēlēšanas notiek novembra otrdienā?
Līdz 1845.gadam ASV Vēlēšanu kolēģija sanāca decembra pirmajā trešdienā, un visiem ASV štatiem bija jāievēl savi pārstāvji 34 dienas pirms šī datuma, tā par ASV vēlēšanu vēsturi šodien raksta “Euronews”.
Daudzi amerikāņi tajā laikā strādāja lauksaimniecībā, tāpēc tika izvēlēts novembris, jo tas iekrita pēc rudens ražas novākšanas, bet tai pašā laikā pirms aukstās ziemas, kas varēja atturēt vēlētājus no došanās uz vēlēšanu iecirkņiem.
“Kas mainījās 1845.gadā? ASV Kongress pieņēma likumu, lai noteiktu vienotu datumu prezidenta un viceprezidenta vēlēšanām visos štatos. Līdz tam katrā štatā balsošana notika atšķirīgos brīžos, un, attīstoties saziņas līdzekļiem, bija palielinājies risks ietekmēt kaimiņos esošos štatus,” informē ārvalstu medijs “Euronews”.
Tad kāpēc otrdiena? Tāpēc, ka tā nav svētdiena, kad daži apmeklē baznīcu, vai trešdiena, kas lauksaimniekiem bija “tirgus diena”.
