Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Rašistiem pagaidām okupētajās teritorijās izbeigušies “prjaņiki”, paziņo Melitopoles mērs Fedorovs 0
Stoltenbergs aicina sabiedrotos palielināt izdevumus aizsardzībai
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien brīdinājis, ka sabiedrotie nepietiekami ātri palielina izdevumus aizsardzībai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu. Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu, NATO dalībvalstis apņēmās palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam. NATO ikgadējā ziņojumā, kas tika publiskots šodien, secināts, ka šo mērķi 2022.gadā sasniedza tikai septiņas no 30 NATO valstīm un tās ir ASV, Grieķija, Polija, Lielbritānija, Lietuva, Latvija un Igaunija. 2021.gadā mērķi sasniedza astoņas dalībvalstis, bet 2020.gadā – 11 valstis. “Kopš Krievijas iebrukuma daudzi sabiedrotie ir paziņojuši par ievērojamu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tagad solījumiem jāpārvēršas īstā naudā, līgumos un konkrētā bruņojumā, jo aizsardzības izdevumi ir pamatā visam, ko mēs darām,” preses konferencē sacīja Stoltenbergs. Viņš 2% mērķa sasniegušo valstu skaita samazināšanos skaidroja ar to, ka vairāku sabiedroto valstu ekonomika darbojusies labāk, nekā gaidīts, tāpēc to aizsardzības budžeti izskatījušies proporcionāli mazāki. Vislielāko naudas summu aizsardzībai tērējušas ASV – aptuveni 70% no vairāk nekā triljona dolāru lielajiem NATO kopējiem aizsardzības tēriņiem 2022.gadā. ASV gadiem ilgi mudinājušas Eiropas sabiedrotos atvēlēt lielākus līdzekļus savai aizsardzībai, un aizsardzības tēriņi NATO ir pieauguši. Kopumā Eiropas valstu un Kanādas aizsardzības izdevumi 2022.gadā pieauga par 2,2%, un pēdējo astoņu gadu laikā pieaugums sasniedzis 350 miljardus ASV dolāru. “Kopš 2014.gada sabiedrotie ir palielinājuši aizsardzības izdevumus, un mēs virzāmies pareizajā virzienā. Taču mēs virzāmies ne tik ātri, kā to pieprasa bīstamā pasaule, kurā dzīvojam,” sacīja Stoltenbergs. Viņš atzinīgi novērtēja panākto progresu, bet uzsvēra, ka ir jādara vairāk un ātrāk. Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī pamudināja Eiropas valstis modernizēt savas armijas un stiprināt savu aizsardzību. NATO gatavojas samitā jūlijā Viļņā noteikt jaunu mērķi aizsardzības izdevumu palielināšanai, vairumam valstu piekrītot, ka 2% būtu jābūt pamatam, nevis tēriņu griestiem. Tomēr vairākas valsis, kuras nav spējušas sasniegt 2% mērķi, nevēlas pārāk ambiciozu un konkrētu mērķi. Stoltenbergs uzsvēra, ka šodien drošību nevar uzskatīt pašsaprotamu un tieši tā ir “mūsu labklājības un mūsu dzīvesveida pamatā”. NATO diplomāti prognozē, ka diskusijas par jauno mērķi aizsardzības tēriņiem, kas prasa visu dalībvalstu akceptu, visticamāk, turpināsies līdz pat samitam jūlijā.
VIDEO. Ukrainas armijas spēki demonstrē kadrus, kā izmanto “French Crotal” pretgaisa aizsardzības sistēmas
Ukrainas gaisa spēki ir publicējuši video kadrus ar “French Crotal” pretgaisa aizsardzības sistēmu izmantošanu cīņai pret iebrucējiem – Krievijas spēkiem, vēstī NEXTA.
The #Ukrainian Air Force has published footage of the use of #French Crotale air defense systems against the invaders. pic.twitter.com/jlT3WkuTWG
— NEXTA (@nexta_tv) March 21, 2023
Šolcs netic drīzām kara beigām Ukrainā
Nav sagaidāms, ka Krievijas pret Ukrainu izvērstais pilna mēroga karš varētu beigties tuvākajā laikā, jo miers nav iespējams bez Krievijas karaspēka izvešanas, laikraksta “Rheinische Post” rīkotā pasākumā pirmdien sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. “Mums ir jābūt gataviem tam, ka tas (karš) var turpināties ilgu laiku,” sacīja kanclers. “Pat kad karš beigsies, ne viss uzreiz kļūs normāls. Bet mēs arī nedrīkstam mazināt savus pūliņus tā izbeigšanas labā.” Šolcs arī sacīja, ka netic režīma, tādu kā Putina režīms, nomaiņai ar spēka pielietošanu no ārpuses. Kā norādīja kanclers, arī ASV prezidents Džo Baidens viņam teicis, ka Baltais nams neizskata šādu variantu. “Attiecībā uz šo ideju es amerikāņu prezidentu atbalstu,” uzsvēra Šolcs. Krievija nevar diktēt miera noslēgšanas nosacījumus, turpināja kanclers. “Ukrainai ir jābūt tādā stāvoklī, ka tā spēj aizstāvēt savu vienotību un neatkarību,” sacīja Šolcs, uzsverot, ka neredz iespēju mieram Krievijas un Ukrainas starpā bez Krievijas karaspēka izvešanas. “Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo karu nedrīkst uzvarēt. Robežas nedrīkst pārkāpt ar spēku,” sacīja Šolcs, norādot, ka pat pēc kara beigām tā sekas būs jūtamas ilgi un ka Ukrainai būs nepieciešama ilgstoša atjaunošana.
Sji ielūdz Putinu uz Ķīnu
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien pavēstīja, ka uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu šogad apmeklēt Ķīnu. “Es vakar uzaicināju prezidentu Putinu viņam izdevīgā laikā šogad apmeklēt vizītē Ķīnu, jo šogad Ķīnā notiks trešais starptautiskais forums iniciatīvas “Viena josta – viens ceļš” ietvaros. Iepriekšējos divos forumos prezidents Putins piedalījās,” Krievijas mediji citē Sji teikto. Par forumu Sji pastāstīja, tiekoties ar Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu. Arī viņu Sji uzaicinājis apmeklēt Pekinu. Otrdien gaidāmas Sji sarunas ar Putinu, piedaloties delegāciju locekļiem. Paredzēts arī brīfings presei. Sji vizīte Maskavā notiek dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi Putina aresta orderi. Vācija jau paziņojusi, ka aizturēs Putinu, ja viņš atradīsies tās teritorijā, savukārt Dienvidāfrikas Republika, kur augustā gaidāms piecu BRICS valstu, arī Krievijas, samits, apliecinājusi, ka apzinās savas “tiesiskās saistības”.
The meeting between Putin and President of China Xi Jinping began in the Kremlin. pic.twitter.com/KuSF8fYWgK
— NEXTA (@nexta_tv) March 21, 2023
Melitopoles mērs: Okupanti Zaporižjas apgabalā pastiprina teroru
Krievijas karaspēka šobrīd kontrolētajā Zaporižjas apgabala daļā okupanti līdzās jau agrāk izveidotajām represiju struktūrām izveidojuši arī Krievijas Nacionālās gvardes atzaru, kā arī pastiprinājuši vietējo iedzīvotāju teroru, šādi cita starpā cenšoties viņus piespiest aktīvāk saņemt Krievijas pases, platformā “Telegram” pavēstīja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs. “Rašistiem pagaidām okupētajās teritorijās izbeigušies “prjaņiki”. Palikušas tikai “pletnes”. Okupanti pagaidām ieņemtajās Zaporižjas teritorijās maina taktiku,” situāciju raksturoja mērs. Okupantu solītā “skaistā dzīve” ar maziem komunālajiem maksājumiem un lielām algām palikusi solījumu līmenī. Tās vietā līdzās Federālā Drošības dienesta (FSB), okupantu “prokuratūras” un “tiesas” izveidošanai reģistrēta arī Krievijas Nacionālās gvardes pārvalde.
Šīs struktūras vadītāja amatā iecelts bijušais Ātrās reaģēšanas īpašās vienības karavīrs no Maskavas, kas bijis iesaistīts “likumīgo zagļu” savstarpējo rēķinu kārtošanā. Zaporižjas apgabala Azovskes ciemā okupanti pastiprinājuši pretizlūkošanas režīmu un veic pārbaudes, vai vietējiem iedzīvotājiem ir Krievijas pases. Okupanti pastiprina iedzīvotāju piespiedu pasportizāciju, cenšoties panākt, lai līdz rudenim okupētajās teritorijās 80% iedzīvotāju būtu Krievijas pases. Zaporižjas apgabala okupētajā daļā okupanti ukraiņiem atsakās izmaksāt algas, ja viņiem nav Krievijas pases. “Okupētie [Ukrainas] dienvidi tagad ir ne tikai Eiropas lielākais cietums, bet arī vieta, uz kurieni no purviem tiek izsūtīti visādi krāmi,” norādīja mērs. “Ukrainas dienvidi gaida deokupāciju,” uzsvēra Fedorovs.
ISW: Krievi cenšas gūt kaut nelielus panākumus pirms iniciatīvas zaudēšanas
LETA: Krievijas karaspēks Ukrainā palielinājis operāciju tempu un aktivizējies, lai gūtu kaut nelielus panākumus pirms iniciatīvas zaudēšanas kaujas laukā, uzskata ASV Kara studiju (ISW) institūta analītiķi.
Krievijas karaspēks guvis nebūtiskus panākumus Bahmutā un tās apkaimē, vienlaikus parādoties ziņām par Krievijas operāciju tempu palielināšanos ap Avdijivku.
Atbilstoši situācijai 20.martā krievi, visticamāk, ieņēmuši papildu pozīcijas uz dienvidrietumiem un ziemeļiem no Bahmutas starp Bohdanivku un Hromovi.
Krievijas operāciju tempu palielināšana pie Avdijivkas novedusi pie būtiskiem zaudējumiem un, domājams, ir kļūmīgs mēģinājums atvilkt Ukrainas spēkus no citiem frontes sektoriem.
ISW eksperti nav konstatējuši, ka krievi būtu sakoncentrējuši lielus kaujas spēkus Doneckas nomalēs un ir mazticams, ka viņi spēs uzturēt šo īslaicīgi palielināto tempu.
Atbilstoši domnīcas ekspertu vērtējumam Krievijas vispārējais pavasara uzbrukums, visticamāk, tuvojas kulminācijai un Krievijas karaspēks var aktivizēt pūliņus, lai gūtu kaut nelielus panākumus, pirms Ukrainas frontēs tas zaudē iniciatīvu.
“Joprojām saglabājas iespēja, ka krievu uzbrukums var piespiest Ukrainu atkāpties no Bahmutas un/vai no Avdijivkas, kaut arī šobrīd tas nešķiet ticami,” norāda ISW.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 166 570 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 166 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3552 tankus, 6879 bruņutransportierus, 2586 lielgabalus, 507 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 270 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2167 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5428 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 266 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Bahmuta cīnās. Ukraiņi iznīcina “Vagner” pozīcijas
#Bakhmut fights. Ukrainian army destroys Wagnerian positions 💪🇺🇦 #StandWithUkraine pic.twitter.com/zpr1ml8j6t
— Feher_Junior (@Feher_Junior) March 20, 2023
Ukraiņi atvairījuši vairāk nekā 120 uzbrukumus piecos virzienos
Сили оборони відбили понад 120 ворожих атак на п'яти напрямкахhttps://t.co/XNT1Z4vsI8 pic.twitter.com/RxfcGe0FZ0
— Ukrinform (@UKRINFORM) March 21, 2023
Krimas ziemeļos iznīcinātas raķetes “Kalibr”, kuras okupanti pārvadāja pa dzelzceļu
Krimas ziemeļu pilsētā Džankojā pirmdienas vakarā tika iznīcinātas Krievijas spārnotās raķetes “Kalibr”, kuras okupanti pārvadāja pa dzelzceļu, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
“Sprādziens Džankojas pilsētā pagaidām okupētās Krimas ziemeļos iznīcināja Krievijas spārnotās raķetes “Kalibr NK” laikā, kad tās tika transportētas pa dzelzceļu,” teikts pārvaldes paziņojumā.
Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka “mīklainais sprādziens” turpina Krievijas demilitarizācijas procesu un gatavo Ukrainas Krimas pussalu deokupācijai.
Krimas iedzīvotāji sociālajos tīklos rakstīja par sprādzienu sēriju, ko bija dzirdējuši Džankojā, un uzskatīja, ka ir notriekts bezpilota lidaparāts.
Raķetes “Kalibr NK” ir paredzētas palaišanai no Krievijas Melnās jūras flotes virsūdens kuģiem. To darbības rādiuss ir vairāk nekā 2500 kilometru, tēmējot uz sauszemes mērķiem, un 375 kilometri, tēmējot uz jūras mērķiem.
