Līvas Pakalnes saules gaisma gleznās 0
Mākslas galerijā “Jēkabs” līdz 15. janvārim skatāma spilgtās latviešu mākslinieces Līvas Pakalnes jaunāko darbu izstāde. Māksliniece dzimusi Siguldā, tomēr jau daudzus gadus dzīvo un radoši darbojas Itālijas pašos dienvidos – Sardīnijā. Viņa ir noslēpumaina un patiesi neparasta parādība latviešu glezniecībā, izceļoties ar sev raksturīgo stilistisko izsmalcinātību.
Savā mākslā L. Pakalne norobežojas no apkārtējās realitātes, lai atainotu sev vēlamo pasauli, kas pilna sievišķīguma, krāsu un izsmalcinātu detaļu. Mākslinieces gleznās savijas mūsdienu popkultūras pasaules elementi ar aizgājušo laiku atskaņām pat no renesanses un viduslaiku estētikas, kuros saplūst ne tikai laiks, bet arī dažādas telpas.
Izstādes veidotāji atklāj, ka “sirreālisma manierē darbos apvienojas milzu astoņkājis ar kroni vai zili rūķīši ar matu cirtām līdztekus trausliem un estetizētiem sieviešu tēliem. To visu papildina filigrānas un precīzi veidotas ornamentālo fonu detaļas, kas ir tikpat nozīmīgas. Līvas Pakalnes gleznas ir daudzslāņainas, spilgtu krāsu pārpilnas un vienreizēji smalkas, radot matērisku realitātes iespaidu, tomēr tajā pašā laikā pilnas nepiespiesta viegluma.”
Pati autore saka, ka primārā nozīme viņas glezniecībā ir krāsu izvēlei. “Man ļoti patīk neitrāli toņi, bet katru reizi glezna sanāk koša, visur dominē kobalts. Kad gleznoju, roka pati intuitīvi atrod vajadzīgo toni. Darba sākumā nekad nezinu, kāds būs gala rezultāts. Mani uzrunā detaļas, apdrukāti audumi, rotaļlietas, dārgakmeņi, kuri ir skaisti savu krāsu dēļ, un krāsa nav nekas cits kā saules gaisma, kas ieslodzīta tīrā matērijā.” Līdz ar to māksliniecei katra glezna ir kā unikāls stāsts, kas pārsteidz ar savu fundamentālo stilistisko izsmalcinātību. L. Pakalnes lielākais iedvesmas avots ir popsirreālisma kustība un tās pārstāvji. Unikālo un līdz perfekcijai izstrādāto glezniecisko rokrakstu viņa veidojusi daudzu gadu garumā, rūpīgā darbā un ar milzu apņēmību sistemātiski strādājot katru dienu.
Mākslas darbi ir netipiski latviskai mentalitātei, tajos vairāk jaušams Dienvideiropas saules spožums un atsauces no Rietumeiropas kultūrvides. Biežākais motīvs ir sievietes portrets un cilvēka “pieradināta” daba kā puķes, suņi, augļi. Mākslinieces darbu personāži ir kā rutīnas un popkultūras noguruši rietumnieki, kas meklē garīgumu Austrumu un citās tradicionālajās kultūrās. Aiz ārēji košās fasādes bieži jaušama arī realitātes seja. No vienas puses, tas ir apjukums, esot plašajā pasaulē, no otras – neviltota cilvēcība. Mākslas kritiķis Vilnis Vējš par mākslinieci ir teicis: “Līva Pakalne darbojas ārpus latviešu glezniecības skolas tradīcijām un reizēm pat pretēji tām.”
