Līvāni nebūs laimīgi, ja apkārt daudz nelaimīgo. Saruna ar pilsētas mēru Andri Vaivodu 2
Līvānu augšupeja ir neapstrīdama un redzama pat steidzīgam caurbraucējam pilsētā Daugavas krastā. “To mums deva iepriekšējā administratīvā reforma,” saka novadu 17 gadus vadījušais Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
“Nebūtu apvienojušies un izveidojuši novadu, nekā nebūtu!” Pašreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā reformas projektā Līvāni kartē iezīmēti kā mazākais novads starp 39 citiem ar pāri 11 tūkstošiem iedzīvotāju un kā viens no trim (vēl Sigulda un Smiltene), kurš apvienošanās brīdī nebija rajona centrs.
Pudu sāls pašvaldību lietā izēdušais Vaivods stāsta par saviem iespaidiem, administratīvi teritoriālai reformai virzoties uz priekšu.
Kā ausij labāk skan – Līvānu novads vai apriņķis?
A. Vaivods: Droši vien savulaik vajadzēja atjaunot vēsturisko nosaukumu apriņķis. Tas būtu piemērotāk. Latvijas apstākļos novads izklausās pēc kaut kā lielāka pēc mēroga.
Līvānus neskar mērnieka zīmulis robežu pārgrozībās, un vai jūs nemaz neaicinās uz Saeimā strādājošo reformas komisiju?
Līvānu, Alūksnes, Gulbenes novadi it kā būtu bez izmaiņām, bet tā nav, ka robežas galīgi neskar. Saņemti iesniegumi no divu Vārkavas novada pagastu un no Krustpils novada Vīpes pagasta iedzīvotājiem pievienoties Līvāniem, un mūsu deputāti nobalsojuši par atbalstu. Sevišķas aktivitātes neesam veikuši, viedokli atbalstam esam “augšām” pauduši.
Kā ar savu pieredzi vērtējat reformu? Daudzi kolēģi ir nemierā, sākot no Baltinavas, beidzot ar Ikšķili, – protestē, ka reformu vajagot, bet ne ar cirvi tēstu.
1995. gadā uzsāka teritoriālo reformu, un no šī laika cilvēki – iedzīvotāji, teritoriālo vienību deputāti, vadītāji – sēž uz čemodāniem. Tā ir neziņa par nākotni. Līvāni aiz Kandavas bija otrie celmlauži, kas pirms 20 gadiem izveidoja novadu, apvienojoties pilsētai ar Rožupes un Turku pagastiem, 2009. gadā klāt nāca Sutri, Rudzāti un Jersika. Tas bija ļoti pareizs lēmums – pilsētai un pieciem pagastiem apvienoties. Vilciens sāka kustēt uz priekšu.
Kas bijām iepriekš? Pirms 20 gadiem pilsēta bija aizmirsta ar 30% bezdarba, ielās nedega gaisma. Ar Līvāniem notikušais ir laimes stāsts. Mēs esam vilcienā, braucam uz priekšu, kamēr daudzas pašvaldības, kā teicu, sēž uz čemodāniem, stāv uz perona, gaida. 2009. gada reformā nokavēja to, ko Edgars Zalāns (toreizējais VARAM ministrs) bija izplānojis, ka jāizstrādā nākamais posms.
Tajā ne vien formāli bija jāpalielina novadu teritorija, bet jāizveido tāda pašvaldību administrācija, kas pārņemtu daudzas funkcijas un naudu no centrālajām iestādēm un ministrijām, vienlaikus atrazdamies tuvāk cilvēkiem. Ministriju funkcijas un darbība uz vietām bija jāsamazina.
Bija jānotiek decentralizācijai.
Bet to neizdarīja un tā bija viena no kļūdām, kas manā skatījumā ietekmēja cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Līdz galam nenovestā reforma, gaidīšana neradīja stabilitātes izjūtu. Vajadzēja pateikt – turpinām vai reforma ir pabeigta, dzīvojam, strādājam, attīstāmies tālāk. Vai šobrīd var iekāpt vilcienā, kas tolaik stāvēja stacijā?
Šobrīd ir citi apstākļi un situācija. Jau toreiz vajadzēja izveidot nevēlētas otrā līmeņa pašvaldības uz plānošanas reģiona bāzes, tagad vilciens ir aizgājis. Visi saka – braucam atpakaļceļā uz rajoniem, kā padomju laikā. Neviens nepasaka, ka tai sistēmā bija divu līmeņu pašvaldības. Rajona un pilsētu un pagastu līmenis. Tagad veido pašvaldības lielākā mērogā, bet vai no centra virzīs finanšu plūsmu, attīstību uz mazākām teritorijām, lauku apvidiem? Pat tad, ja ievēlēs kādu tālumnieku deputātu, visu noteiks pārējais deputātu sastāvs un vadības darbība.
Manā skatījumā tādā lielā novadā jābūt diviem departamentiem: viens strādā pilsētai, otrs lauku teritorijai.
Attiecīgi sadala budžetu. Varbūt izmantojot koeficientu, lai lauku cilvēki saņemtu proporcionāli. Neredzu lielu jēgu novadu reformai, ja nepārdala izveidotajiem 39 novadiem lielākas pārvaldāmās funkcijas un līdzekļus, ko droši var novirzīt ārpus Rīgas, uzticoties tur ievēlētajiem deputātiem, kuri ievēlēti tieši tāpat kā Saeimas deputāti un labāk pārzina vietējo cilvēku vajadzības.
Vai nebija partijas, kuras pirms vēlēšanām teicās mazināt ministriju skaitu? Ja iezīmētu vietvarām nododamās finanses, funkcijas, domāju, pretestība reformai no iedzīvotāju, novadu vadītāju puses ietu mazumā. Tad reformai būtu lielāka jēga un ilgtermiņā tā sasniegtu rezultātus.
Tatad jūs neesat ierakstāms reformas draugu, atbalstītāju pulkā?
Saprotiet, man saka – jūs esat laimīgi, jūs reforma neskar, jūs paliekat vecajās robežās. Atbildu – vai Līvāni būs laimīgi, ja apkārt tik daudz nelaimīgu? Arī man kā Līvānu domes priekšsēdētājam jāspēj paskatīties plašāk uz valstī notiekošo kopumā.
Lūk, piemērs, kaimiņi Daugavas otrajā pusē – sēļi – ir nelaimīgi, jo reforma neparedz Sēlijas novada izveidi. Ilūkstes novads ar varu ievietots Latgalē, citi sēļi pievienoti Jēkabpilij.
Būtu Ilūkste tuvāk, kas zina, būtu kopā ar Līvāniem. Mums ir kopējs bibliotēku tīkls un sadarbība izglītības pārvaldēm, organizējot olimpiādes abu novadu skolu skolēniem. Jāpiebilst, ka 30 neatkarības gados nav uzcelts tilts pār Daugavu – un kāpēc ne Līvānos?
Tas būtu tilts uz teritoriālo attīstību, un 10–15 gadu laikā būve atmaksātos. Daugavas šķērsošanas nepieciešamību norāda tas, ka Līvānu novadā ir divas no trim valstī vēl esošām prāmja pārceltuvēm. Mēs skatāmies uz lietām īstermiņā un sausos skaitļos. Nebraucot ārā no Rīgas, neprasot zinošiem vietējiem.
Vai jābūt Sēlijas novadam?
Par sēļiem – reformējot jāskatās ne vien uz teritorijas lielumu, bet pēc situācijas un iedzīvotāju vēlmēm. Katrā vietā ir raksturīgi apstākļi. Manā skatījumā – Ilūkstes novadam noteikti būtu nākotne. Atsevišķi vai vienoti Sēlijā. Būtu pareizi darīts, ja atstātu arī Aglonas novadu.
Kaut gan viņi būtu prātīgāk darījuši, nenīcinot vietējo arodskolu, katoļu mācību iestādi – Aglonas novads varētu veidoties kā katoļu centrs! Varakļāni un Viļāni arī būtu interesanta divu pilsētu savienība ar iespēju attīstīties. To, ka nav no svara novada izmērs, rāda Līvānu piemērs, jo esam izķepurojušies no visai smagas situācijas un visos ar reformu saistītos pētījumos sevi labi parādījuši.
Vidējā alga Līvānos ir virs Latvijas vidējās, pēc finanšu prognozēm, budžeta pieauguma ziņā uz iedzīvotāju pērn vēl bijām 53. vietā no 119 pašvaldībām, bet šogad jau 20.–25.vietā.
Runājāt par bažām, ka lauku teritorijas var netikt pienācīgi pārstāvētas. Kā pareizi rīkot novada vēlēšanas? CVK sekretārs Eglājs iesaka palielināt deputātu skaitu, teiksim, mazā novadā kā Līvānos esošiem 15 deputātiem pieskaitīt vēl sešus ievēlamos.
Kaut 20 un 30 deputāti automātiski nenodrošinās lauku pārstāvību. Viss atkarīgs no pašiem ievēlētajiem. Vai viņi var virzīt finanses un skatīties uz jautājumiem, lai ievērotu lauku intereses. Iesaka citu muļķību – nulles līmeņa pašvaldību pagastos, kas lemšot, kur rakt grāvi, kur likt apgaismes stabu.
Līvānos ir pieredze, kas daudzviet pārņemta. Jau no paša sākuma iepriekšējā reformā veidojām pagastu valdes. Septiņu cilvēku pārstāvībā iekļāva vietējos aktīvistus, sākot no iestāžu, beidzot ar pensionāru apvienības vadītājiem. Visus jautājumus, kas skar teritoriju, pirmkārt izskata valde. Tai ir ieteikuma tiesības, tālāk vērtē novada domes komisijas, komitejas, lēmumu pieņem dome. Līvānos nav bijis nopietnu konfliktu starp centru un perifēriju.
Līvāni ir mazs novads, kur ņem vērā visu intereses, bet 50–60 tūkstošu pilsētā var piemirst par pāris tūkstošu tālumnieku vajadzībām.
Tāpēc teicu, ka lielos novados jārada divi departamenti, kur viens strādā lauku attīstībai. Bet tā Nacionālās apvienības ideja ar zemākā līmeņa pašvaldību pārvaldi – mīļie, labie, kam tas vajadzīgs? Laukos ir cita dzīve, ne tā, kas Rīgā uz bruģa. Ne jau rīdziniekiem, kas reizi pusgadā aizbrauc uz provinci, jālemj, kā reformēt administratīvo iekārtojumu.
Cits jautājums – līdz šim pašvaldību vēlēšanās vietās, kur nebija vairāk par 5000 iedzīvotājiem, bija iespēja piedalīties bezpartijiskiem sarakstiem “Mēs savam novadam”. Tagad, kad tik mazu novadu vairs nebūs – partiju rokās ielikts viss varas monopols. Ko darīt neatkarīgiem cilvēkiem?
Tas jālemj Saeimai. Teica, ka būšot iespējas vēlētāju apvienībām. Piekrītu, ka nevar palikt partiju varas monopols. Mēs astoņpadsmit gadus pie varas esam bijuši neatkarīgi. Realizējām savu darbību, slēdzot sadarbības līgumus, bet neesot nevienā partijā. Nav mums pilsētas partijas kā Jēkabpilī vai Liepājā, un, ja būs iespēja – startēsim kā Līvānu biedrības saraksts.
Kā no Līvāniem izskatās notikumi galvaspilsētā? Būtu jūs VARAM ministrs, sen būtu atlaidis Rīgas domi?
Manā skatījumā – ja cilvēki ievēlē domi, jādara viss, lai ievēlētie strādātu. Liekas, no paša sākuma valdībai bija mērķis atlaist Rīgas domi. Tāda neuzticība zināmā mērā rada bardaku, jo, vai ievēlēti pareizie, nepareizie, bet jāciena vēlētāju izvēle. Arī es gribētu, lai Latvijas galvaspilsētā pie varas būtu saimnieki, kas spēj strādāt.
Bet jāatzīst, ka pašreizējā vara radījusi haosu, kāds nav pieredzēts ne Eiropas Savienībā, ne Āfrikas valstīs (kur vadītāji ilgstoši turas un darbojas) – nekur nav kā Rīgā, kur bez mitas īsā laikposmā mainās domes vadība.
Vai nav kauns no Viļņas, Tallinas, citām tuvīnajām galvaspilsētām, kur seko līdzi Rīgā notiekošajam?
Vai nepadomājam, ka, neprasmīgi un ar nesaskaņām vadot, Rīga tiek atsviesta savā attīstībā un tam būs sekas uz daudziem gadiem? Ja tiešām ir tādas nekārtības, ka valsts galvaspilsēta tiek nolikta uz bremzēm, ja nevar piespiest deputātus strādāt, iespējams, nevajag vilkt garumā, dome jāatstādina.
Mums ir jauns prezidents, ar kuru Latgales pašvaldību vadītāji nesen tikās Viļakas novadā. Kā vērtējat Levita darbošanos?
Levits ir ar lielu pieredzi, zinošs cilvēks. Nopietns prezidents. Uzrunā, ko viņš teica Latvijas Pašvaldību domei, varēja just, ka saprot lietu. Sacīja – jūs esat ievēlēti uz vietām, ar atbildību, ko cilvēki uzticējuši. Viss pareizi.
Tikai, kad runājām par problēmām, kuras varētu skart reģionus pēc reformas īstenošanas, atbildes sāka izklausīties vairāk pēc taisnošanās. Tad skanēja – redziet, to prasa esošā situācija, lai mēs tiktu uz priekšu, to prasa pasaulē notiekošais un “mums jāiet šis ceļš, jo citādi vairs nevaram”. Tas it kā noliedza labo iesākumu.
Redzams arī, ka cilvēki ir izslāpuši pēc viena vīra, kurš nāks un atrisinās sāpošos jautājumus. Gaida kā laimes lāci. Baidos, ka uzticība nesarūk un tad nenāk rūgtuma sajūta. Tik bieži iedzīvotāji vīlušies politiķos! Prezidentam reitings augsts, bet – kāpēc neatdeva Saeimai atpakaļ budžeta likuma neizpildīto sadaļu par ārstu algām? Tas bija noteikti jāizdara.
Prezidents ir iedvesmotājs. Viņam nav varas sviru un ietekmes pilnvaru.
Nu, beidziet. Šai amatā ir ļoti lielas iespējas. Man bija nepatīkams pārsteigums un pirmais vilšanās moments, kad Levita kungs neuzstāja uz solījuma pildīšanu mediķiem. Citādi viņš ir aktīvs, piedalās, visu dara, svarīgi, lai tauta nezaudētu uzticību šim cilvēkam.
Noslēdzot par reformu, vai redzat, ka tā dos uzlabojumus izglītībā, veselības aprūpē, nodrošinās izrāvienu ekonomikā?
Lai kā, viennozīmīgas atbildes nevar būt, ja ir tik daudz nezināmo. Visas atbildes nekad nebūs zināmas, bet tām vajadzēja būt vairāk – reforma nav sagatavota līdz galam. Bet esmu cilvēks, kas iet līdzi jaunajam. Neskatoties uz problēmām, mūsu valsts strauji attīstās. Neskatoties uz to, ka cilvēki brauc projām, cilvēki arī atgriežas!
Reforma ir vajadzīga, bet, ja tā tiktu pabeigta pirms desmit gadiem, mēs šodien dzīvotu labākā valstī. Nesēdētu čemodānu noskaņojumā, jo neziņa, politiķu neizlēmība ir negals mūsu valstī. Tu nevari vienkārši, izbraucot uz vietas, parunājot ar iedzīvotājiem, taisīt reformu.
Tas nav pārmetums, tas vienkārši ir nav izpildāms, jo ir pārāk maz laika. Bija nepieciešama darba grupa, kaut vai ar 100 profesionāļiem, kuri dodas uz novadiem, dzīvo nedēļu, analizē situāciju no A līdz Z un veido labāko iespējamo modeli pašvaldību pārkārtošanai.
Un bez naudas reformu arī neuztaisīsi. Tikai – vai Rīgā tuvākajā laikā nebūs jāliek iekšā ļoti liela nauda, jo galvaspilsēta ir nolaista, stagnē un atpaliek. Lai riteni atkal iegrieztu, vajadzēs papildu līdzekļus – vai reģioniem kas paliks pāri?
Kā Līvānu biedrības pārstāvis neesat pakļauts LZS valdes lēmumam – par Lembergu nerunāt. Viņš ir jūsu partneris lielā apvienībā. Vai uzskatāt, ka ZZS nākotne ir iespējama kopā ar Aivaru Lembergu?
Kādēļ Latvijā nav attīstības, kādu mēs gribētu? Tādēļ, ka pēdējos astoņus gadus ir politiskā krīze. Pamata partijas ir Nacionālā apvienība, ZZS un “Saskaņa”, kamēr pārējās – atnāk, aiziet, nemitīgi mainās un transformējas. Tā ir unikāla, tikai Latvijā pastāvoša kārtība. Taču tik brutāla politika nekur neved, tajā nepiedalās labākie cilvēki.
Bieži saka – novadā bija jēdzīgs saimnieks, aizgāja uz Saeimu – tur noplaka. Kas attiecas uz Lembergu – ja šis cilvēks ir vainīgs, viņš tiek tiesāts, notiesāts, un visiem viss skaidrs. Nevis kā tagad, kad tiesāšanās rit mūžību.
Vai vēl trakāk – kad paši nevaram izspriest lietu, paņemam no malas, lai mūsu vietā amerikāņi izdara. Tas bija tik nesolīdi un pazemojoši mūsu valstij, tas bija trieciens man kā cilvēkam, kurš piedalījies barikādēs, ir zemessargs un savas valsts patriots.
Tas bija novērtējums – jūs paši neko nevarat izdarīt! Un ko mums pieprasīs par “pakalpojumu”? Vēl vienu banku, ko atdot par sviestmaizi? Ostas? Tādus jautājumus šobrīd uzdod lielākā daļa iedzīvotāju. Viss ir kārtībā, tā vajadzēja darīt, bet kāpēc ne pašu spēkiem? Vai tā rīkotos itāļi un pat igauņi? Diez vai viņiem pašlepnums to atļautu.
Vai nepiekrītat Danai Reizniecei-Ozolai, kura piedāvājusi Lembergam nekavējoties pamest politiku?
Mēs novadā ejam laikam līdzi. Reformējamies. Līvānos ir daudz jaunu deputātu, jaunu ideju. Tāpat laikam līdzi jāiet politiskajiem spēkiem, toskait ZZS. Nedrīkst dusēt uz veciem lauriem un kādreizējiem sasniegumiem. Pirms vēlēšanām kritizēju ZZS par kampaņu, par stilu, kādā mēģināja uzrunāt vēlētājus.
Būtībā daudz bija izdarīts, bija jābūt balansam starp jauno un pieredzi. Ja ir upe, tajā ir straume. Straumi var pievārēt, tikai airējoties. Ja neirsies, tevi aiznesīs atpakaļ. Visiem likās, ka ir forši, labi, bet tā nebija. Un pēc vēlēšanām – ko pamainījuši zaļzemnieki? Kas izdarīts kļūdu labojumā?
Tagad būs LZS kongress, kurā Reizniece-Ozola likšot uz balsojumu “Lemberga jautājumu”. Kā jūs rīkosieties?
Man nav balsstiesību. Nav jāliek “jautājums par Lembergu”. Viens Lembergs ir viens viņš. Jābūt kompleksai programmai, kurp iet Zemnieku savienībai. Vēsturiski skatoties, Šķēle aizgāja, atgriezās, atkal aizgāja. Vai Lembergam nevajadzēja jau ātrāk aiziet – es nezinu. Tā ir Saeimā ievēlētā ZZS kodola lieta un skatījums. Man liekas – ir jāmainās.
Lielākā daļa Saeimā ievēlēto ZZS frakcijas biedru saka – pārmaiņas nevajag, nav jāatsakās no Lemberga.
Nu tad arī… Baigi labā bāze visu laiku bija: mēs, zemnieki, Ulmaņa partija! Tā bāze arī mūžam nepastāvēs. Partija 103. pastāvēšanas gadā var sagrūt. Ja neredzu kompleksu programmu par turpmāk darāmo, nezinu, kas būs tālāk.
Neesmu partijas biedrs, bet arī ar Lembergu varu izrunāt. Viņš gan pēdējā tikšanās reizē sacīja, ka vairs uz Latgali nebraukšot. Atbraucis pazvejot kādā viesu namā, bet tur laipa bijusi slikta, tā kā par īsu – tad uz Latgali vairs ne.
