LIVA: skolās aizvien nopietnāka problēma kļūst “vecāku tiesību pārākums” 5
Trūkstošo pedagogu problēmu Latvijā nav iespējams atrisināt ar minimālā atalgojuma celšanu, jo ar naudu nevar atrisināt visas problēmas un ne visiem pedagogiem atalgojums ir svarīgākais, šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Viņš kā Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors novērojis, ka ne visus cilvēkus pedagogu darbam stimulē viens faktors – nauda. “Nav universālas receptes, ar kuru piesaistīt cilvēkus kļūt par pedagogiem. Vienam stimuls būs nauda, vienam – prestižs, bet vienam – vide. Tomēr, ja iespējams parūpēties par visiem trim faktoriem, tad tas viennozīmīgi dotu efektu,” stāstīja Kalvāns.
Lai kļūtu par skolotāju, jābūt zināmām personības iezīmēm, tādēļ ne visi var strādāt par pedagogiem, norādīja Kalvāns. Viņš uzsvēra, cik smags darbs ir ikdienā strādāt ar jauniešiem, intensīvi komunicēt gan ar bērniem, gan vecākiem, gan citiem pedagogiem, un nemitīgi būt darbībā.
Viņš stāstīja, ka pedagogu kolektīvs ir gana savdabīgs un iekļaušanās tajā ne vienmēr ir veiksmīga, kas var aizbiedēt jaunos pedagogus. “Skolās vēl aizvien ir ļoti liela iekšējā konkurence. Skolotāji bieži vien strādā individuāli un saskata visur konkurenci. Jaunam cilvēkam, ienākot šādā darba vidē, ir viegli salūzt,” pauda asociācijas priekšsēdētājs.
Tāpat viņš minēja, ka aizvien nopietnāka problēma kļūst “vecāku tiesību pārākums”, kas esot pārspīlēts.
Viņaprāt, tas nereti noved pedagogus pie lēmuma mainīt darba vidi vai pat nozari kopumā, jo vecāki arvien biežāk iet uz konfliktu ar pedagogiem un dusmojas, kas skolotājiem pamatīgi sarežģī darbu.
Kalvāns norādīja, ka šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, ko plānots apspriest, 30.augustā asociācijai tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Viņa plānos ir apspriest ģimeņu jeb vecāku tiesību ietvaru un kā to mazināt.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūru LETA informēja, ka tā pedagogu trūkumu valstī pamatā cer risināt ar divām iecerēm – ar pedagogu izglītības reformu, veidojot viengadīgu programmu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai, un ar minimālā atalgojuma celšanu līdz 750 eiro.
Jaunā pedagogu programma sekmēs talantīgu un motivētu jaunu skolotāju ienākšanu skolās, integrēs pedagogu izglītību ar pētniecību un padarīs skolotāju izglītību elastīgāku, uzskata IZM.
Veidojot programmu, augstskolas pārņems pieredzi, kas ir attaisnojusies ārvalstīs un ko līdz šim Latvijā piedāvājusi “Iespējamā misija” – darba vidē balstītas mācības tiem, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību kādā jomā. Jauno studiju programmu izstrādā Latvijas Universitāte sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un “Iespējamo misiju”. Studiju programmas īstenošanu paredzēts sākt 2020.gadā.
Kā atzīmē ministrija, lai arī katru gadu izglītības jomā augstskolu absolvē vairāki simti absolventu, daļa jauno speciālistu kā savu darba vietu neizvēlas izglītības iestādi.
Tas ir saistīts gan ar skolotāja profesijas prestižu, gan nenovērtēto atalgojumu, taču ir IZM uzsver, ka skolotāju atalgojuma līmenis pakāpeniski tiek palielināts.
Algas pieaugums paaugstinātu pedagogu konkurētspēju, kā arī piesaistītu darbam izglītības iestādēs jaunos pedagogus, jo šobrīd izglītības sistēmā liela daļa strādājošo ir pedagogi pirmspensijas vecumā, stāsta ministrija. Palielinoties atalgojumam, paaugstinātos izglītības kvalitāte, radot pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku.
Ministrijas plānotā atalgojuma kāpinājuma ieviešanai no 2020.gada 1.septembra papildus nepieciešami 9,2 miljoni eiro, savukārt 2021.gadā – 39,2 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 69,4 miljoni eiro, norādīja ministrija.
Kā ziņots, tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Situācija pašvaldībās gan atšķiroties, piemēram, Rīga un Daugavpils trūkstošo pedagogu skaitli padara iespaidīgāku, sacīja ministre. Pamatā skolotāji tiekot meklēti darbam uz noteiktu stundu skaitu.
Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju – ap 30% līdz 40% -tuvosies pensionēšanās vecumam. “Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju,” sacīja Šuplinska.
