Vai pēc literatūras stundu samazināšanas skolēni grāmatas lasīs mazāk? 0
Dace Kronīte, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Protams, ka lasīs mazāk. Ļoti satrauc, ka plānots samazināt literatūras stundu skaitu – no divām uz vienu nedēļā. Jau tagad skolotājam jālieto visādas metodes un paņēmieni, lai liktu audzēkņiem izlasīt tādas un tādas grāmatas. Ja paliks tikai viena mācību stunda nedēļā, tad bērni grāmatas lasīs vēl mazāk, jo skolotājam būs mazāk iespēju likt lasīt un ieinteresēt lasīt. Vienmēr būtu jāatceras, ka literatūra skolēnus māca reāli dzīvot un veidot savstarpējās attiecības. Literatūra veido personību.”
Edīte Endola, Liepājas Valsts tehnikuma latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Mēs, Liepājas latviešu valodas un literatūras skolotāji, jau agrāk zinājām par “augšas” plāniem samazināt literatūras mācību stundu skaitu. Parakstījām protesta vēstuli, bet vai tad kāds mūsu domas ņem vērā? Skolotājus mierina, ka būšot jauns mācību priekšmets – “Drāma”. Taču liela daļa skolotāju nav gatavi mācīt šādu priekšmetu. Jau tagad ir grūtības ar izteiksmīgās runas konkursiem. Augstskolā topošie skolotāji šādā virzienā nav mācīti. Mācot jauno priekšmetu, daudz mazāk varēs runāt par grāmatām un lasīšanu. Projekts “Skolas soma” radīja audzēkņiem iespēju apmeklēt Liepājas teātra izrādi bez maksas. Visi negāja. Tas, kas notiek un ko vēl grasās darīt, rāda – literatūra kļūst par elitāru lietu… Pat ģimnāzijās sūdzas, ka liela daļa skolēnu grāmatas negrib lasīt, teātri negrib apmeklēt. Vai tad kāds brīnums, ka arī studenti maz lasa!”
Dace Druveniece, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Drāma kā metode neaizstāj grāmatu lasīšanu. Literatūra attīsta daudzas prasmes. To nedrīkst atņemt! Jau tagad vērojam negatīvas lietas, kļūs vēl sliktāk, ja atņems to vienu stundu nedēļā. Bērni tik ļoti dzīvo mobilajos telefonos un datoros, ka ne vienam vien, beidzot 9. klasi un dāvanā saņemot dzejoļu grāmatu, šī grāmata nākamajā mācību gadā – 10. klasē – izrādās vienīgā dzejas grāmata…”