Radošums – aizvien svarīgāks 1
Jaunais mācību priekšmets “Kultūras studijas” 10. un 11. klasē tiks mācīts līdzās vizuālajai mākslai, mūzikai un drāmai. Savukārt 12. klasē paliks tikai kultūras studijas. Kultūras studiju satura izstrādātāja skaidro jaunā mācību priekšmeta atšķirību no jau esošajiem. Proti, māksla un mūzika ir performatīva izpausme, savukārt kultūras studijās skolēni uzzinās, kā kultūra ļauj atšķirties dažādām sabiedrībām un arī tās vieno, arī – par kultūru kā tautsaimniecības nozari un noskaidros, kādas ir nodarbinātības iespējas šajā nozarē. 11. klasē skolēni, apgūstot kultūras studijas kontekstā ar mākslas priekšmetiem, izstrādās kādu produktu, piemēram, sarīkos koncertu vai kādu performanci atkarībā no pašu interesēm un skolas iespējām.
Savukārt, runājot par vizuālās mākslas un mūzikas iekļaušanu obligāto mācību priekšmetu vidū vidusskolā, “Skolas2030” eksperti uzsver, ka tas darīts tāpēc, ka mūsdienās aizvien svarīgākas kļūst radošās prasmes. Abi priekšmeti obligāti gan būs tikai 10. klasē, 11. jau būs jāizvēlas starp vizuālo mākslu un mūziku. Mūzikas jomas eksperte jaunajā saturā, Rīgas 6. vidusskolas skolotāja Inga Godiņa, arī teic: plānots, ka 10. klasē nākotnē mācīsies tā vecuma bērni, kuri šobrīd ir 9. klasē un arī apgūst mūziku. Pēc iespējas ilgākus gadus mācīties mūziku ir svarīgi arī, lai saglabātu Dziesmu svētku tradīciju.
Attiecībā uz mūziku izskanējis daudz bažu, ka skolām nu būšot masveidā jāpērk mūzikas instrumenti, jo skolēniem būs stundās jāpiedzīvo spēles prieks. I. Godiņa šīs bažas noraida: nebūs obligāti jāspēlē “īsti” mūzikas instrumenti. Ritma izjūtu, improvizācijas un spēles prieku skolēni varot apgūt, arī grabinot grabuļus, sitot olīšus vai pūšot santehnikas caurulēs. Viss būšot atkarīgs no skolas iespējām un skolotāja profesionalitātes.
Sasniedzamie rezultāti skolēnam pamatizglītībā
* Iemācīsies raksturot savu un kultūras piederību;
* Būs piedzīvojis daudzveidīgas tradīcijas, rituālus un svētkus;
* Būs līdzdarbojies kultūras mantojuma saglabāšanā;
* Atklājis un pilnveidojis savus radošos talantus, nododoties radošajam procesam ar prieku u.c..
Ko iemācīs kultūras studijās
* Starp mācību rezultātiem šajā jomā, piemēram, minēts, ka skolēni “dažādās ikdienas praksēs izmanto mūsdienu nacionālos, etniskos un interešu kopienu simbolus, zīmes un pamato savu saikni ar tiem.
* Salīdzina un raksturo Eiropā dzīvojošo tautu un nāciju identitātes zīmolus, kas izpaužas ikdienas dzīves kultūrā un mākslas praksē”.
* Vai “ir piedzīvojis, kā piederības izjūta pagastam, pilsētai, novadam, valstij attīstās un izpaužas konkrētas mākslinieciskās jaunrades praksē. Raksturo, kā reālajā un digitālajā vidē radošās darbības rezultātā izpaužas personiskā un kopienas identitāte”.
VIEDOKĻI
Jelgavas 4. vidusskolas direktors, mūziķis, skolas orķestra vadītājs Agris Celms: “Ar tehnisko nodrošinājumu mūzikas stundām skolās pamatā viss ir kārtībā. Tomēr attiecībā uz kompetenču pieejā bāzēto izglītības modeli ir diezgan liela neticība, jo tas ir modelēts uz ideālo skolēnu – bet tādu nav daudz. Jāņem arī vērā, ka koru skaits skolās samazinās – ar mūzikas skolu audzēkņiem vien Mežaparka estrādi nepiepildīsim. Lai šo lietu saglabātu, pamatā tomēr ir dziedāšanas mācīšana vispārējās skolās.”
Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš: “Mūsu skolā notiek padziļināta mūzikas apmācība un tehniskais nodrošinājums, pateicoties pašvaldības atbalstam, ar katru gadu pieaug. Atbalstu mijiedarbību starp dažādu mākslu veidiem – mūsu skolā jau iestudēti vairāki mūzikli.”
Viedokļi pausti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2018. gada 30. janvāra sēdē
