Anda Buševica: “Visi literatūras kaleidoskopa krāsainie gabaliņi ir vajadzīgi” 2
Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Literatūras gada balvas 2023” (LALIGABA) ceremonijā komiķe un publiciste Džemma Sudraba aizrautīgi joko par nedabūjušajiem. Taisnība vien ir, publikā klātesošo vidū balvu nedabūjušo proporcionāli ir vairāk nekā dabūjušo, turklāt īsā saraksta nedabūjušie iepriekš atsijāti no vēl garāka nedabūjušo saraksta.
Taču es ceremonijas laikā un saviesīgajās sarunās spēlēju spēlīti, savā prātā izgudrojot jaunas nominācijas un pasniedzot balvu vēl neiedibinātās kategorijās, visi literatūras kaleidoskopa krāsainie gabaliņi no jauna ir vajadzīgi, tikai sakrīt tie gluži citās kombinācijās.
Man aiz muguras apsēžas literatūrzinātniece Anita Rožkalne, man jānodod viņai atzinības vārdi no manas mammas par pamatīgi un grodi uzrakstīto pētījumu par Gundegu Repši “Brīvie vektori”. Mamma ir izlasījusi visas piecsimt lappuses, beidziet tērgāt, ka kāda grāmata var būt par biezu, šai ziņā uz paaudzi 80+ varam paļauties. Mamma lasa aizrautīgi, ir lasījusi visu mūžu, lai arī viņas profesija nekādi nav bijusi saistīta ar literatūru. Reiz gara barība izbeigusies, mamma tā žēlīgi atstāstīja, ka, pamodusies nakts vidū, nevarējusi aizmigt.
Domājusi, ek, ja būtu tagad ko palasīt! Es šai stāstā saklausu visskaistāko rakstnieku, dzejnieku, tulkotāju darba vajadzīguma apliecinājumu. Viņu rakstītais vārds palīdz pret bezmiegu, reizēm arī pret sāpēm, spēj radīt un padarīt paciešamu joprojām nepilnīgo pasauli! Un arī šis ir ļoti nopietns kritērijs literatūrai. Džemma Sudraba pajoko par ikdienas cilvēka lasīšanas paradumiem: lielveikala bukleti, mormoņu par velti dalītās krāsainās brošūras un kaut kas pret ļaunu aci. Arī es ne vienmēr saprotu sēnalu literatūras masīvo klātbūtni gan grāmatu dižpārdokļu topos, gan bibliotēku iepirktās literatūras klāstā. Bet ja tā palīdz?
Tulkotāja Dace Meiere LALIGABA ceremonijā aizsāka sarunu par miera un kara laika literatūru, apstāju, ko literatūras radīšanā un tulkošanā izraisīja karš kaimiņos, pieminēja vairāki balvas saņēmēji. Literatūra ir tā, kas met laipu uz paaudzi, kas piedzīvojusi karu, un, kas man šķiet vēl ļaunāk, savas pasaules bojāeju. Tulkotās literatūras nominācijās tāds pilnīgi noteikti bija Jichoka Baševis Zingera romāns “Šoša”, daļēji autobiogrāfisks stāsts par bojāgājušu sabiedrību un dzīvesveidu starpkaru periodā Varšavā, ebreju geto rajonā Krohmalā.
Autors no bojāejas izglābās, emigrējot uz ASV, Jichoks Baševis Zingers angliskajā literatūrā pazīstams kā Aizeks Baševis Singers, arī romānu “Šoša” tulkojušas divas tulkotājas no divām valodām – Irēna Birzvalka aizsāka tulkot no angļu valodas, Māra Poļakova pārvalda arī jidišu. Kara laika literatūrā mana speciālbalva tiek tulkotājiem no ukraiņu valodas Mārai Poļakovai un Mārim Salējam, kuru nesavtīgā tulkošana, jo īpaši kara pirmajās dienās, palīdzēja ziņu sižetu radīto šoku caur ukraiņu atdzeju un kara laikā radītas literatūras tulkojumiem pārdzīvot gluži citā saprašanas un cilvēciska līdzpārdzīvojuma līmenī.
Šā paša iemesla dēļ šā gada pasākumā man svarīga liekas LSM balsojumā lasītāju piešķirtā balva literatūrzinātniekam Arnim Koroševskim par monogrāfiju “Lielais noliedzējs”. Laikā, kad pieminekļi tiek pārvietoti kā šaha partijā, pētnieks ir paveicis ļoti būtisku darbu – Andreja Upīša figūrai viņš pietuvinājumā un detaļās atgriež dzīvesstāstu. Cilvēka dzīve ir vērtība, izstāstīta kā kopums, tā mudina ne tik daudz lemt ašu tiesu, bet drīzāk samērot laikmetu griežus, saprast, turklāt ne tikai mirušos klasiķus, bet arī savus laikabiedrus. Tas ir sērijas “Es esmu …” vajadzīguma apliecinājums, un arī balsotāji šādi apliecinājuši savu vēlmi izzināt un iedziļināties.
Ceremonijas runās kā ejas uz citu pasauli ir ievītie dzejas lasījumi. Tas ir mans šā gada atklājums – priekšā lasīšanas bauda. Tehnoloģijas mums paver iespēju mobilajā telefonā ņemt līdzi veselu bibliotēku, un tas ir ļoti svarīgi, jo ļauj īstajam dzejolim vai prozas fragmentam izskanēt īstajā brīdī. Vai zināt kāda jēga ir no literatūras balvām un festivāliem? Pirms tām parasti notiek dzīvie lasījumi, un vēlāk to ieraksti ir pieejami “Spotify” vai “YouTube”. Arī šī gada lasījumi klausāmi “YouTube Multinews” kanālā. Uzsaukums visiem tiem, kam liekas, ka grāmatas ir pārāk dārgas – te jums ir svaigākie latviešu literatūras lasījumi, pieejami visiem un bez maksas!
