Kā vērtējat mūsu hokeja izlases izredzes čempionātā? “LA” aptauja 1
Šodien Latvijas izlase aizvada trešo spēli pasaules hokeja čempionātā, tiekoties ar mājiniekiem – Krievijas valstsvienību. Pirmajos mačos Latvija piekāpusies Zviedrijai (1:2) un Čehijai (3:4). Kāds noskaņojums valda hokeja līdzjutēju aprindās?
Reinis Važa, strādā Bērnu slimnīcā: “Patiesībā es būtu priecīgs, ja mūsu valstsvienība sasniegtu hokeja federācijas noteikto mērķi – 10. vietu čempionāta tabulā. Lai tiktu augstāk, mums nepieciešams maksimāli labākais iespējamais sastāvs, kā arī veiksmīga apstākļu sakritība. Galvenais uzdevums ir parādīt labu spēli, iepriecināt līdzjutējus un palikt augstākajā divīzijā. Viss pārējais jau nāks kā papildu bonuss. Izvēlētais spēlētāju sastāvs pārsteigumus nav sagādājis, un tie, kurus nepaņēma, tāpat nebūtu spēlējuši lielu lomu izlasē. Nekad neesmu bijis Beresņeva fans un nevēlējos redzēt viņu pie izlases stūres. Tas, kā viņš atkal nokļuva pie izlases stūres, bija cirka izrādes cienīgs priekšnesums, kā dēļ pats treneris nedaudz tika pataisīts par klaunu. Hokejistu atteikumi spēlēt nav nekas ārkārtējs – viņu lēmumus respektēju. Neticu, ka kāds izlasē spēlē prēmiju dēļ, un man ir žēl, ka Lipmanam joprojām šķiet, ka nauda liek spēlētājiem sisties laukumā par savu zemi. Man visas šīs peripetijas ap hokeju līdzi jušanas prieku nenomāc, jo Lipmans jau nav Latvijas izlase, bet prieks, ka spēlētāji beidzot sākuši par to runāt.”
Markuss Druziks, mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā: “Nenoliedzami jācenšas izmantot mūsu stiprās puses – ātru un dinamisku uzbrukuma hokeju. Komandā ir pietiekami labi tehniskie izpildītāji un vārtu guvēji tieši uzbrukumā. Bet aizsardzības līnija ir jauna un nepieredzējusi, tādēļ jācenšas maksimāli likt uzsvaru uz ātru pāreju uzbrukumā un nevajadzētu pārturēt ripu. Beresņeva izvēlētais sastāvs ir optimāls, vienīgi, manuprāt, Kristiānam Rubīnam bija jādod iespēja gūt savu pirmo pasaules čempionātu pieredzi pieaugušo līmenī. Jau pārbaudes spēlēs redzētais radīja pārliecību, ka ar noskaņošanos un fizisko formu nebūs problēmu. Man nav antipātiju pret Beresņevu, bet viņa izvēles process bija, maigi sakot, savdabīgs, tomēr līdz šim redzētais komandas sniegums nedaudz pieklusinājis kritiku. Domāju, ka mūsu izlase varētu ierindoties gan 9., gan 14. vietā, bet robi aizsardzībā liedz pamatoti cerēt uz spēlēšanu ceturtdaļfinālā.”
Rolands Āboliņš, studē horeogrāfiju: “Federācijas noteiktā desmitā vieta ir mūsu normatīvs jau labu laiku – augstāk tiekam ar lielām grūtībām un krietnu devu veiksmes. Pēc pārbaudes spēlēm līdz galam neradās sajūta, ka Beresņevs ir sagatavojis izlasi čempionātam, bet ceru, ka kļūdos. Sastāvam nav ne vainas, vienīgi pietrūkst K. Saulieša, savukārt liels prieks ir par E. Siksnu. Es biju pārsteigts par Beresņeva atgriešanos, taču viņš ir treneris ar raksturu un labu pieredzi, tāpēc priecājos viņu redzēt galvenā trenera amatā. Domāju, ka arī spēlētāji viņu ļoti respektē, un ir labi, ka izlasi vada “savējais”. Hokejs man ir svētki un mūsējiem līdzi just vienmēr ir prieks.”
Niks Ozoliņš, bārmenis: “Zinot, kādu taktiku izmanto Beresņevs un kāds mums ir sastāvs – 10. vieta ir augstākā, uz ko varam cerēt. Reālāka pat liekas 12. vieta. Beresņeva vadīta komanda noteikti spēlēs aizsardzības hokeju – spēlēsim pretuzbrukumos. Joprojām domāju, ka vajadzēja būt citam trenerim. Protams, gribētos labāku sastāvu, bet jāsaprot, ka Latvija ir maza valsts un resursi nav tik lieli, kā gribētos. Nesaprotams gājiens ir K. Saulieša atskaitīšana, jo viņš dara daudz melnā darba. Pārbaudes spēlēs patīkami pārsteidza jaunie spēlētāji, piemēram, R. Ābols un E. Kulda. Lai kādi arī vērtējumi dzirdēti par Lipmana darbību, uzskatu, ka hokeja labā viņš ir darījis ļoti daudz.”
