Linkaits: Elektrifikācijai jāsaka skaidrs “nē” 8
Autors – Tālis Linkaits, satiksmes nozares eksperts
Pēdējās nedēļās “Latvijas dzelzceļš” dažādos medijos ir izvērsis apjomīgu aģitāciju par dzelzceļa elektrifikācijas lietderību, neaizmirstot pieminēt ekspertus, kas “nespēj paskatīties plašāk”, “iebilst progresam” un “nerūpējas par bērnubērniem”.
Ja “Latvijas dzelzceļš” mazāk laika un līdzekļu tērētu aģitācijai, bet vairāk – situācijas analīzei nozarē, tad nonāktu pie nepārprotama secinājuma: treknajos tranzīta uzplaukuma gados veidotais dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir jāpārskata atbilstoši faktiskajai situācijai un reālistiskām prognozēm.
Elektrifikācija ir nepieciešama, jo tā ir mūsdienīgas dzelzceļa infrastruktūras pamatelements, ne tikai vides saudzēšanai, bet arī konkurētspējīgu pārvadājumu nodrošināšanai. Mūsu kaimiņi Lietuvā dzelzceļa elektrifikācijas ziņā ir mums kārtējo reizi aizsteigušies priekšā. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu konkurenci, arī Latvijai ir vajadzīga elektrificēta dzelzceļa līnija. Jautājums ir tikai par virzieniem, apjomiem un tempiem. Ņemot vērā tendences, kādas ir vērojamas pēdējos gados tranzīta jomā (pagājušajā gadā kravu apgrozījums pa dzelzceļu bija viszemākais pēdējo 10 gadu laikā), un to, ka mēs zinām Krievijas plānus novirzīt kravas caur savām ostām, mums vajag ļoti skaidri apzināties, kāda būs kravu plūsma pēc pieciem līdz desmit gadiem, kā arī to, kādi būs galvenie kravu pārvadājumu virzieni.
Manuprāt, pirmais solis “Latvijas dzelzceļam” būtu atzīt, ka kravu tranzīta apjomi tuvākajās desmitgadēs būs par kārtu mazāki nekā iepriekš un ka Krievijas virzienā būs vislielākais kravu apjoma samazinājums. Tāpat kā atkarību ārstēšanā pacientam vispirms ir jāapzinās, ka problēma reāli pastāv. Un, ja tu esi to atzinis, tad tālāk saprast problēmas risinājumu: reālos apjomus, virzienus, infrastruktūras uzturēšanas minimālās izmaksas, iekšējās restrukturizācijas nepieciešamību – būs daudz vienkāršāk.
Uzskatu, ka reālākais virziens, ko būtu iespējams elektrificēt, ir virziens Rīga – Daugavpils. Tur ir skaidrs un paredzams sadarbības partneris – Baltkrievija, kas nav pilnībā pakļāvies Krievijas politikas ietekmei. Un tur pastāv arī loģika kvalitatīviem pasažieru pārvadājumiem starp divām lielākajām Latvijas pilsētām. Savukārt atzars uz Rēzekni šobrīd nav aktuāls, arī ņemot vērā to, kāds pašlaik ir VAS “Latvijas dzelzceļa” finanšu stāvoklis un valdības redzējums par uzņēmuma dividenžu politiku.
Liekus elektrifikācijas kilometrus ne “Latvijas dzelzceļš”, ne privātie operatori atļauties nevar. Un galu galā, par katru lieki izbūvēto kilometru maksāsim mēs kā nodokļu maksātāji un varbūt arī mūsu bērnubērni.
