Līņu audzēšana – runga ar diviem galiem. Kas par to jāzina? 1
Pie mūsu mājas ir neliels, līdz 3 m dziļš dīķis. Tajā aug dažādas zivis, pārsvarā – līņi. Ar ko zivis piebarot? Ja dosim pašu gatavotu putru, vai ūdens nesaskābs? ALEKSANDRA JUMPRAVĀ
– Līņu audzēšana ir kā runga ar diviem galiem. Izdzīvošanas spējas šīm zivīm ir lielas, arī kulinārā vērtība augsta, bet aug ļoti lēni un tikai piektajā sestajā gadā sasniedz aptuveni kilogramu svara. Katrā ziņā nevajag likt lielas cerības uz līņu audzēšanas biznesu. Ņemot vērā darbu, kas jāiegulda, nopietni audzēt neatmaksājas. Uzskatu, ka piemājas dīķos lietderīgāk ielaist ātraudzīgākas zivis. Piemēram, karpas var izaudzēt divreiz ātrāk nekā līņus, – spriež zivju audzētavas “Rimzāti” īpašnieks Valdis Kancāns.
Zivkopis stāsta, ka pārāk dziļš dīķis ar aukstu ūdeni līņiem nav īsti piemērots. Tā ir siltummīloša suga, kas uzturas pie grunts un visintensīvāk barojas, kad ūdens temperatūra ir +18…+28 °C. Ja tā noslīd zem +10 °C, līnis pārtrauc uzņemt barību. Ziemā zivis ir neaktīvas, ierokas ūdenstilpes dūņās. Aizsalstot ūdenstilpēm, līņi neslāpst, jo var izdzīvot, pat ja ūdenī ir ļoti maz (līdz 0,5 mg/l) skābekļa. Tomēr audzējot vēlams, lai 1 l ūdens būtu 7 mg skābekļa. Ja ūdens temperatūra dīķī visu gadu ir diezgan zema, šīs zivis aug ļoti lēni.
Līņi ir visēdāji. Audzējot vienā dīķī karpas, karūsas un līņus, visi ēd vienu un to pašu barību, tātad ir savstarpēji konkurenti. Karūsas un līņi barību uzmeklē zālēs, bet karpas vairāk uzturas atklātajos ūdeņos.
Līņus var barot līdzīgi kā mājas cūkas. Tie ēd visus pārtikas atlikumus (piemēram, maizi, sieru, biezpienu), veselus kviešu, rudzu vai miežu graudus, vārītus un saspiestus kartupeļus. Barība var būt gan granulēta, gan mīklveida. Tomēr labāka ir speciāla, sabalansēta kombinētā barība, piemēram, AS “Tukuma straume” ražotais grimstošais maisījums karpu dzimtas zivīm (līņiem neder peldošā barība). Pašu gatavotajai barībai parasti nav augstas uzturvērtības.
Līņus piebaro no maija beigām līdz septembra sākumam. Barība jādod noteiktā laikā. Nevar iebērt dīķī un pēc tam nelikties ne zinis, jo var saskābt un sabojāt visu ekoloģisko sistēmu. Barību vēlams likt seklajās zonās, kur maz dūņu, ūdensaugu un cieta grunts. Dīķos, kur pamats mīksts, jāizmanto ēdināšanas galdi. Pavasarī sāk ar nelielu barības daudzumu, turklāt katru dienu kontrolē, vai tā vēl palikusi. Ja nav apēsta, jaunu devu nedod. Ja barība nav patērēta arī nākamajās divās dienās, paliekas jāizvāc. Ja zivīm nav apetītes, iemesls varētu būt ūdens temperatūras pazemināšanās.
