Lingebērziņš par viesmīlības nozari: Latvijā ir maz uzņēmēju, kas vēl vispār grib strādāt šajā uzņēmējdarbības jomā 0
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par viesmīlības nozares uzņēmēju un darbinieku prasību valdībai un Saeimai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, biznesa augstskolas “Turība” docents Ēriks Lingebērziņš sacīja, ka paliek arvien mazāk to uzņēmēju, kuri “vēl vispār grib strādāt šajā uzņēmējdarbībā”.
“Tad, kad mēs paši aizbraucam uz vienu vai otru galamērķi [ārzemēs], mēs galu galā vērtējam savu pieredzējumu pēc tā, kā mums tur patika, un tur neatņemama sastāvdaļa ir tā, ka izgājām ārā, pasēdējām kafejnīcā, aizgājām uz restorānu, izklaidējāmies – viss bija jauki un labi, jo mums piedāvāja izvēli! Latvijā diemžēl mēs esam nonākuši līdz tam, ka mums šīs izvēles paliek arvien mazāk, jo ir maz to uzņēmēju, kuri šajā uzņēmējdarbībā vēl vispār grib strādāt,” uzsvēra Lingebērziņš.
Biznesa augstskolas “Turība” docents TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsvēra, ka viesmīlības nozares pārstāvji politiķiem un ierēdņiem ir devusi “ciparus, aprēķinus, tabulas, argumentus, piemērus, pētījumus”, taču tik un tā dialogs neesot veidojies. Jau vismaz astoņus gadus nozares pārstāvji lūdz samazināt PVN likmi no 21% uz 12%, bet tā arī tas nav izdevies. Lai pievērstu uzmanību nozares problēmām, pie Saeimas šā gada 31.oktobrī tika rīkots arī plašs pikets, kurā uzņēmēji un darbinieki lūdza “nenogalināt ēdināšanas nozari”.
“Un mums ir ļoti skumji arī par to, ka no vienas puses mēs runājam, ka mums trūkst budžetā naudas, tāpēc jāpalielina eksporta apjoms, bet no otras puses – man nav skaidrs, kāpēc viena konkrēta nozare, kas ir tūrisms un daļa no pakalpojumu eksporta, nav pietiekami laba nozare, lai mēs ar to pelnītu?” jautāja Lingebēziņš. Viņš piebilda, ka, protams, iesākumā PVN samazinātajai likmei no 1.janvāra nākamgad būtu “ietekme uz budžetu”, taču ilgtermiņā tas nestu papildu ienākumus Valsts kasē.
“Bet ja mēs skatāmies, tad sākot jau ar pusgada, gada termiņu, tas dod pozitīvu ietekmi, pirmkārt, uzņēmēju iznākšanai no ēnu ekonomikas, ārvalstu tūristu skaitu pieaugumam un, iespējams, arī vietējo iedzīvotāju lielākai aktivitātei iziet ārā un izmantot viesmīlības pakalpojumus, un tad aprēķini rāda, ka šī fiskālā ietekme tāda nebūs,” norādīja biznesa augstskolas “Turība” docents Lingebērziņš, skaidrojot, kā valsts budžetu ietekmētu tas, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka piketā pie Saeimas ceturtdien, 31.oktobrī, bija pulcējušies daži simti viesmīlības nozares pārstāvju, aicinot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, novēroja aģentūra LETA.
Piketētāji tur plakātus ar dažādiem saukļiem, piemēram, “Pārāk lieli nodokļi – tukši logi!”, “Mēs vēlamies ēdināt visus, nevis nosmakt zem nodokļu parāda sloga!”, “Ēdināšanas nozare nav Excel tabula!”, “Ēdināšanas nozare ir valsts vizītkarte tūristiem – nenogalini to!”, “Nenogalini ēdināšanas nozari – samazini PVN!”, “Gribam dzīvot un strādāt Latvijā!”.
Piketētāji vairākkārt atkārtoja saukli “Samaziniet PVN – gribam strādāt Latvijā!”. Tāpat pie Saeimas ēkas piketētāji novietojuši simbolisku auduma zārku ar zupas kausu, karoti un dakšu, un uzrakstu “ēdināšana”.
Šī protesta akcija pie Saeimas ēkas Vecrīgā bija daļa no Baltijas valstu viesmīlības nozares kopīgās iniciatīvas, ar mērķi pievērst uzmanību nozares problēmām, stiprināt nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Līdzīgas akcijas vienlaicīgi notika arī Lietuvā un Igaunijā.
