Lindermans: Valsts joprojām nedzird krievvalodīgos 102
Pirms pieciem gadiem notikušais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu nav devis pragmatiskus rezultātus, uzskata viens no referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans.
Sarunā ar aģentūru LETA Lindermans atminējās, ka referenduma mērķis bija valsts varai nosūtīt kolektīvu vēstījumu no Latvijas krievvalodīgajiem, norādot, ka Latvijā krievvalodīgie ir, ka viņiem ir sava dzimtā valoda, no kuras viņi netaisās atteikties, un ka viņi tāpat kā latviešu valodā runājošie ir šīs zemes saimnieki.
“Toreiz izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai rosinātu referendumu. Politiskā vara bija šokā par tik lielu parakstu skaitu, kas liecināja, ka integrācijas programma valstī nedarbojas, taču pēc referenduma viņi neko nav mainījuši, turpinot to pašu politiku,” sacīja Lindermans.
Vērtējot to, kas mainījies piecu gadu laikā pēc referenduma, Lindermans uzskata, ka principiāli nekas mainījies neesot, turklāt arī politiskā vara neesot ņēmusi vērā Latvijas krievvalodīgo viedokli, turpinot īstenot līdzšinējo politisko kursu un neieklausoties lielā Latvijas iedzīvotāju daļā. “Referendums nenesa pragmatiskus rezultātus un nemainīja varas attieksmi pret krievvalodīgajiem Latvijā,” pārliecināts Lindermans.
Jautāts, vai, viņaprāt, tuvākā vai tālākā nākotnē būtu iespējams rosināt atkārtotu referendumu, lai panāktu krievu valodas statusa maiņu, Lindermans secināja, ka, pateicoties referenduma ierosināšanas kārtības sarežģīšanai, tas īsti nebūtu iespējams, jo tam nepieciešami lieli resursi. Tāpat viņš norādīja, ka, pasaulei mainoties, priekšplānā izvirzās citas problēmas, piemēram, ASV un Krievijas attiecības, otrajā plānā novirzot latviešu un krievu attiecību jautājumu Latvijā. Tomēr viņš piebilda, ka abu nāciju attiecību attīstība Latvijā arī lielā mērā atkarīga no ģeopolitiskās situācijas, jo “krievvalodīgais ar simpātijām attiecas pret Krieviju”.
“Aukstā kara ietekmē spriedze pieaugs,” prognozēja Lindermans, piebilstot, ka tas, kā risināsies NATO, ASV, Eiropas un Krievijas attiecības ļoti ietekmēs to, kā krievi jutīsies Latvijā.
Vērtējot to, vai mainījušās attiecības starp latviešiem un krieviem, Lindermans sacīja, ka sadzīviskā līmenī tās nav kļuvušas nedz labākas, nedz sliktākas, taču joprojām ļoti būtisku plaisu rada politiskās nesaskaņas.
“Valsts negrib pielaist krievus pie varas, pie lēmumu pieņemšanas. Sadzīves līmenī pat grūti pateikt, kad bija labāk, kad sliktāk. Kad saka, ka paliek labāk vai sliktāk, cilvēki balstās savā pieredzē, bet kopumā nekas īsti nenotika,” secināja Lindermans, uzsverot, ka ķildas starp latviešiem un krieviem galvenokārt ir politiskā līmenī un šis politiskais konflikts atspoguļojas visās politiskajās norisēs.
Lindermans ir pārliecināts, ka valstij ir jāsāk dialogs ar krievvalodīgajiem, turklāt tas ir jādara ne tā, kā tas noticis līdz šim. Viņš vēlētos sagaidīt, ka valsts veido dialogu ar krievvalodīgo kopienā pazīstamiem un autoritatīviem cilvēkiem. Taču par to, vai šāds dialogs varētu izveidoties, Linderamans ir skeptisks. “Valsts dara to, ko viņa uzskata par vajadzīgu, noignorējot referenduma rezultātu. Referendumā zaudējām 1:3, bet toreiz nobalsoja gandrīz visa krievu kopiena, taču viņu viedoklī neieklausījās,” teica Lindermans.
“Ja nebūs dialoga, saskarsmes punktu meklēšanas, tad nekas neuzlabosies,” secināja Lindermans.
Viņš norādīja, ka krievvalodīgo vidū pēc referenduma ir manāms panīkums un izmisums. “Cilvēki nesēž uz soliņa un neraud. Viņi kļūst vienaldzīgi pret valsts politiku, pamet Latviju. Toreiz mēs izdarījām visu, ko varējām – referendums ir augstākā likumdošanas iniciatīva. Pašlaik cilvēki samierinās ar savu likteni, ar to, ka valodu jautājumā te, visticamāk, nekas neizdosies, līdz ar to viņi risina paši savas personīgās problēmas,” stāstīja Lindermans.
Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības “Dzimtā valoda” iniciatīvas tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kaut arī referendumā 2012.gadā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.
