Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans (attēlā) cer uz 300 000 balsotāju “par” un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.

Lasītākie

Kokteilis

Auns – velotrenažieris, Lauva – balets. Kuras fiziskās aktivitātes tev sagādās prieku pēc zodiaka zīmes? 1

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas 1

TV24

Olte: Mēs šobrīd vienkārši esam mazliet pārāk nabagi, to redzu, dzīvojot 100. kilometrā 35

Lasīt citas ziņas

Lindermans sacīja, ka valodas jautājums ir “ļoti ass” un to apliecinot arī augstā iedzīvotāju aktivitāte, – cilvēki šodien balsojot gan par, gan pret. Viņam cilvēki arī ziņojot, ka liela aktivitāte šodien vērojama arī Latgalē.

Esot skaidrs, ka “pret” būs vairāk un tas bijis skaidrs jau pašā sākumā, tomēr referenduma iniciatoru interesējot, lai krievvalodīgie beidzot apzinātos, cik viņu ir daudz, un Lindermans cer, ka šodien “par” nobalsos līdz 300 000 cilvēki. Tad viņš uzskatītu, ka sākotnējie mērķi ir sasniegti.

VIDEO. Rēzeknē iedzīvotājus pārsteidzis vīrietis, kurš pa pilsētas ielām staidzina poniju

“Liela daļa komunikācijas Rīgas 1.slimnīcā notiek krieviski.” Slimnīca skaidro, vai valsts valoda tiešām ir otrajā plānā?

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas

Lindermans arī apliecināja, ka cīņa par vienādām tiesībām turpināsies. Par konkrētiem plāniem pagaidām runāt esot pāragri, tomēr skaidrs, ka referenduma dati “tiks rādīti Eiropai”, jo, ja Daugavpilī puse būs nobalsojusi par krievu valodu kā otro valsts valodu, būs ļoti grūti paskaidrot, kāpēc krievu valodai šajā pilsētā nav nekāda statusa, norādīja aktīvists.

Viņš arī sola, ka cīņa līdz vienādu tiesību panākšanai tiks turpināta arī Latvijā, jo tikšot rīkotas demonstrācijas un citas aktivitātes.