Lindermans: Mēs izplatīsimies kā vīruss! 0
Sestdien partijas “Par dzimto valodu!” kongresā kārtējo reizi tika mainīts partijas nosaukums. Turpmāk to sauks – “Vladimira Lindermana partija – par dzimto valodu”. Kongresa delegāti tika iepazīstināti ar jauno programmu un sarakstu līderiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
“Pagaidām mums ir tikai viena valsts valoda, bet mūsu partija cīnās par Latvijas krievu iedzīvotāju interesēm un tiesībām. Tādēļ būtu tikai loģiski un pareizi, ja mūsu darba valoda šodien būtu krievu valoda,” atklājot kongresu, delegātus uzrunāja V. Lindermans. Šie tad arī bija vienīgie valsts valodā izrunātie vārdi pasākuma laikā un turpmāk visas runas skanēja krieviski. Saskaņā ar protokolu uz kongresu bija ieradies apmēram pusotrs simts partijas biedru no 226, taču klātienē šķita, ka ieradies mazāk nekā simts cilvēku.
Divvalodība un pilsonība visiem
Savā programmā partija iestājas par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, jo pašreizējais esot pazemojošs. Partija arī kategoriski iestājas par valodas inspekcijas (domāts Valsts valodas centrs) un tās sodu likvidēšanu. Otrkārt, partija vēlas panākt pilsonības piešķiršanu visiem. Kā pirmais solis šajā virzienā varētu būt tiesības nepilsoņiem vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās. Treškārt, Lindermana partija sola atbalstīt Latgales iedzīvotāju kustību par sava reģiona autonomiju. Partija uzskata, ka latgaliešu un krievu valodai jāiegūst oficiāls statuss Latgalē un maksimāli jāatvieglo vīzu režīms ar Krieviju. Ceturtkārt, partija iestājas par ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesībām uz savu viedokli par Latvijas vēsturi, pat ja tas atšķiras no oficiālās nostājas. “Mums nav pieņemama “okupācijas teorija”, kas sadalījusi Latvijas iedzīvotājus “pamatiedzīvotājos” un “okupantu pēctečos”,” teikts programmā.
Visbeidzot, Lindermana partija iestājas par tiešās demokrātijas stiprināšanu, atvieglojot referendumus un ļaujot vēlētājiem atsaukt deputātus, kas nav attaisnojuši viņiem sniegto uzticību. V. Lindermans uzsvēra, ka cilvēks, kas nepiekrīt kādam no šiem uzstādījumiem, nevarēšot kļūt par partijas biedru.
Pašvaldību vēlēšanās partija startēs tajos reģionos, kur bijis lielākais atbalsts divvalodības referendumam – Rīgā, Daugavpils pilsētā un novadā, Rēzeknē, Ludzā, Liepājā, Salaspilī un Jēkabpilī. Tiek domāts par iespēju kandidēt arī Jūrmalā un Ventspilī. Partijas kandidāts Rīgas mēra amatam būs jurists Ilarions Girss. Viņa sarakstā varētu atrasties vieta arī bijušajam kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomniekam Andrejam Berdņikovam. “Rīgai mūsu pietrūkst!” sacīja Girss un solīja nepieļaut “latvisko partiju utopisko mērķi pārvērst Latvijas galvaspilsētu par etnogrāfisko muzeju”. Domē tiks izveidota nepilsoņu padome. Kā atsvars Okupācijas muzejam tikšot radīts Tautu draudzības muzejs, kas vēstīšot par pozitīvo pieredzi Rīgas multikulturālajā vēsturē un citu tautu pienesumu vietējai kultūrai. Būšot arī piedāvājums, kā samazināt apkures rēķinus un citus komunālos maksājumus. “Mēs neesam pret latviešiem un labi saprotam, ka viņiem bieži vien Rīgā ir grūti atrast darbu bez krievu valodas zināšanām. Tā nav diskriminācija, bet objektīva situācija. Lai to risinātu, piedāvāsim viņiem bezmaksas krievu valodas mācības,” stāstīja Girss un aizfantazējās, ka Rīga varētu kļūt par Eiropas Savienības līmeņa krievu valodas mācību centru, kur cilvēki no visas Eiropas brauktu mācīties Puškina valodu. Girss izteica nožēlu, ka latviskajos medijos Lindermana partija tiekot demonizēta.
Daugavpilī par mēra kandidātu lindermanieši virzīs rīdzinieku Vitāliju Ruņevu. Rēzeknē sarak sta pirmais numurs būs Vadims Giliss, Ludzā – Vladimirs Pedans, Salaspilī – Pāvels Spiridovskis. Jēkabpilī – Jūlija Voroņina (tur Lindermana partija startēšot vienā sarakstā ar “PCTVL”).
Politisko reklāmu vietā lindermanieši priekšvēlēšanu laikā centīsies celt savu atpazīstamību ar akcijām. Tāda būs prasība, lai pasē kā papildu ieraksts tiktu iedrukāts tēvavārds (otčestvo), Tāpat esot jācīnās, lai varētu ierakstīt uzvārdu bez latviskās galotnes “s”.
Lindermana partija varētu iesaistīties arī Nepilsoņu kongresā, ko līdz šim vēroja no malas. Arī Latgales autonomijas kampaņa tikšot turpināta.
Drošībnieki – bezspēcīgi
Lindermana kareivīgumam un pašpārliecinātības pilnajiem nākotnes plāniem pamatā varētu būt apstāklis, ka Latvijas drošībnieki jau gadiem ilgi demonstrē nespēju šī provokatīvā ielu politiķa priekšā. Nupat Drošības policija (DP) piedzīvojusi kārtējo izgāšanos. Jau rakstīju, ka DP savākusi pierādījumus, ka Lindermana partija, kas tolaik saucās “13. janvāra kustība” dibināta nelikumīgi, jo cilvēki, kas dokumentos norādīti kā dibināšanas sapulces dalībnieki, tajā nemaz neesot bijuši. Taču pirmstiesas izmeklēšanā tomēr noskaidrojies, ka nekas krimināls neesot izdarīts.
Proti – minētie dokumenti neesot viltoti, bet saturot “dokumentārus melus” jeb nepatiesas ziņas. Tādēļ iespējams ierosināt vien administratīvo lietu. Taču arī to juridisku iemeslu dēļ nav bijis iespējams ierosināt. Īsi sakot – drošībniekiem kārtējais čiks, bet Lindermanam kārtējais triumfs, ar ko lepoties krievvalodīgajos medijos.
Gan V. Lindermans, gan I. Girss pārliecināts, ka ar tādu pašu čiku beigsies arī joprojām izmeklēšanā esošā lieta par Latgales autonomiju, kuras gaitā pie partijas līderiem veiktas kratīšanas. “Kopš tā laika pagājuši divi mēneši, bet nav sekojušas nekādas darbības, pat ne uzaicinājums uz nopratināšanu. Arī izņemtās mantas pamazām mums atdod. Esmu pārliecināts, ka nedarījām neko pretlikumīgu. Mēs runājām par autonomiju, kas juridiski nav nekas krimināls – atšķirībā no atdalīšanās,” stāstīja Girss, kurš pašlaik gatavo prasību tiesai pret Drošības policiju, jo minētā kratīšana viņam esot radījusi vairākus tūkstošus latu lielus zaudējumus.
Taču iespējams, ka DP nevarība patiesībā ir apzināta spēle. Neoficiālās sarunās vairāki valsts iekšējās drošības eksperti atzinuši, ka, brīvībā būdams, Lindermans ar oficiāli reģistrētu partiju viņiem ļaujot vieglāk paturēt acīs radikālos strāvojumus. Arī valdošajiem politiķiem Lindermana partija nāk tikai par labu. Pirmkārt, Vladimirs Iļjičs ar savām sabiedriskajām aktivitātēm latviešu vēlētājus mobilizē veiksmīgāk, nekā to spētu lielās partijas ar milzu reklāmas kampaņām. Otrkārt, viņš ir kā suņanagla “SC” pēcpusē, jo var atņemt saskaņiešiem vēlētāju balsis gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
